Precamies, jo mums "pieteicies" sīkais!?

Varu izstāstīt kā man vienai pazīstamai meitenei sanāca.Tajā laikā viņai bija 17 gadi un čalim 18...Draudzējās,kamēr palika stāvoklī...Līdz 6 mēn vecākiem neko neteica un tad jau protams ka tas tapa manāms.Mamma viņai ar ļoti vēsturiskiem uzskatiem,no sērijas ka bērnam ir jābūt laulībā dzimušam.Tā arī mammas iespaidā tik rīkotas kāzas...Gala rezultāts bija tāds,ka bērns viņai dzima pirmskāzu naktī un no rīta viņa tika palaista uz savām kāzām.Pēc tam mamma skrēja uz dzimtsarakstu nodaļu un nokārtoja ka bērns tomēr skaitās laulībā dzimis,kaut gan īstenībā nav.Šobrīd viņu ģimene ir uz izjukšanas robežas.Jaunais vīrs aizraujas ar alkoholu...Un tas jau arī bija manāms pirms kāzām,bet redz mammai svarīgāk bija lai bērns dzimst laulībā,nevis tas ka meitai pēc tam būs jāmokās visus šos gadus.Īpaši daudz pretī viņi arī nevarēja iebilst,jo tajā laikā abi bija atkarīgi no vecākiem...

Nu, nevar isti tiem cilvekiem parmest, jo patiesiba nudien ir daudzi pari, kas precas, kad pieteikusies atvase. Gan jau katram sava motivacija, kapec to darit, to vares pastastit tikai tie/ tas, kam tas ir aktuali :)

Es domaju - parmest tiem, kas jauta, vai neprecaties delj berna....

Miika, mums tieši tāda pati situācija, kopā esam jau 6 gadus un kad dalijām ielūgumus, katrs prasīja vai negaidam ģimenes pieaugumu? Uz ko katram bija jāatbild ka nē.
Bet, ja es būtu kādā 6 mēnesī, es noteikti gaidītu kad bērniņš piedzims un tikai tad precētos.
Man ir viena paziņa kas precējas kad bija 8-9 mēneši. Kāzas bija ģimenes lokā, bet tik jocīgi izskatījās ka viņai fotogrāfs bildēs lika sēdēt un vēderam priekšā likt to pušķi, tipa lai noslēptu vēderu, bet tas vēders bija tik milzīgs ka to vienkārši nevarēja noslēpt.

Kad mans topošais paziņoja saviem džekiem, ka precas, šie ar jautāja - kas nu, stāvoklī meitene??? :)) Tāpat jau nevar precēties! :))

Tā kā mēs jau esam kopā 6 gadus, tad visi vienmēr ir prasījuši kad būs kāzas. Tā nu saņēmāmies tam šovasar. Bet tagad jau mums sāk uzdot jautājumus par ģimenes pieaugumu, kaut gan līdz kāzām vēl laiciņš :)

inix, man līdzīgi... man ar jautā kāda velna pēc mēs precamies, ja ģimenes pieaugums nav gaidāms! :) Cilvēkiem to ir grūti saprast!

Lai arī es un mani paziņas veiksmīgi sasnieguši pašu īsto precību vecumu (tā mazliet pirms 30) un nolēmuši legalizēt attiecības, lielākā daļa ir bezbērnu pāri un tie pat nav pieteikušies.... Tā ka man grūti pateikt, kapēc gan mēs precamies, ja nav pieteicies sīkais....
Nu laikam jau tāpēc, ka tā banāli uzdrošināmies viens otru mīlēt...

Es ar esmu pret, ka precās tikai bērna dēļ. Var tač tiešām pagaidīt, kad mazais piedzimst un tad uzrīkot kāzas. biju vienās kāzās, kur līgava bija laikam kādā 6.mēnesī - rezultātā vienā brīdi līgava paģība un līgavainis stāvēja pie altāra viens. Tas var notikt ari "nestāvoklī" protams....
Un ja tas "autors" tiešām pēc tam aizlaižas - pats vainīgs. Es tāpēc neprecētos, lai "autoru" noturētu...

Var arī otras kāzas taisīt pēc bērna dzimšanas, tagad var tikai sarakstīties.

A ja tētuks aiziet tai saulē, protams, NEDOD DIEVS, ko tad!? Tad bērnam ne tēva, ne pabalsta itin nekā! :((

Es esmu par to, ka nevajag precēties tikai tāpēc, ka ir pieteicies bērniņš. Zinu pāris meitenes, kas mierīgi apprecējās pēc bērniņa piedzimšanas. Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka stress, kas ir pirmskāzu laikā nu nekādi nenāk par labu bērniņam (te es domāju, ja gribās saorganizēt normālas kāzas ar viesiem, nevis tikai 5 min sareģistrēšanos zagsā). Un tieši tā, ar kāzām "bērna autoru" nenoturēsi :))