Precamies, jo mums "pieteicies" sīkais!?

taa... esmu juriste... nosaukshu iepeslus (precos, bet neesmu staavoklii):
1)šeit jau viena mineeja - ja sieviete staavoklii un viirietis diemžēl nomirs - ļoti nenormāli grūti pierādīt jebkādas mantojuma tiesības gan sievietei, gan bērnam
2)pēc bērniņa piedzimšanas tu vēlies visu to labāko bērniņam un nez vai var iekrāt pietiekamu summu kāzām
3)nav iemesla dot bērnam vīra uzvārdu? kāpēc gan? es nedotu man šķiet (bet mīlestība ir akla)
4)kad precās tikai ar šādu nosacījumu - ka ir bērniņš - pretējā gadījumā var būt tā ka bērns nedabūs uzturlīdzekļus no tēva, jo nevarēs noteikt paternitāti (viņš izvairīsies no tiesas - ir reāli gadījumi), savukārt ja piespiediisi pateikt "jā"paretnitāte ir automātiska
Īsāk sakot - tas ir veids kā vīrieti piespiest būt atbildīgam :)

A mums jau mazajam gadiņš! Un precamies!!! Ja kāds domā, ka precamies bērna dēļ, lai domā, jo tikai mēs paši zinam, ka precamies mīlestības dēļ. Precēties taisījāmies arī pirms mazuļa pieteikšanās, bet nebija piemērotu apstākļu. Apzināti gājām uz to lai mazais būtu, un nemaz neuzskatiijaam, ka vajadzeetu steidzami apprecēties pirms viņa nākšanas pasaulē! Bērns mūsu mīlestību tik stiprinājis, jo uzreiz zinu, kāds mans topošais vīrs ir kā tēvs. Tā kā- cik cilvēku, tik viedokļu, likteņu, dzīves. Nav tāda pareizā modeļa -kāzas, sex un mazais! Āpāc, ja man vajadzeetu precēt cilvēku ar kuru man vēl nav bijis sex -piedodiet, bet labāk nepirkt kaķi maisā :D Un tas, ka bērnam jābūt pēc kāzām, tas jau cilvēku pieņemts pareizās dzīves modelis. Citiem mans modelis liksies drošivien ļoti nepareizs, bet nu katrs pats savas laimes kalējs, un labāk vadīties pēc savas sirds, nekā pēc sabiedrībā pieņemtā. Daudzi manuprāt joprojām domā ko teiks citi, nevis ko pats vēlās... Manuprāt to pāru mīlestība, kuriem jau mazais pūrā, jeb zem sirds- nav nepatiesāka un neīstāka par to, kuriem mazais vēl tikai nākotnes plāni. :)

Man jau liekas, ka daudzi pāri precas tad, kad līgava gaida bēbi, lai vēlāk būtu vieglāk nokārtot visas formalitātes, jo esmu dzirdējusi, ka ja abi vecāki nav precējušies, tad tur var rasties kaut kādi sarežģījumi.
Mēs gan ar piederam pie tiem, kuri precas, lai vienkārši būtu sieva ar vīru un lai varētu visu mūžu pavadīt kā precēts pāris. :)

Jā... ja būtu precējušies 9 gadus atpakaļ, tad man būtu 14 =))))))))))

man jau ar liekas ,ka tas muļķīgi precēties tikai tāpēc, k gaidī bērnu. Tā īsti jau nevar izbaudīt tad to dienu.

mums ar pilnīgi neviens no nav jautājis vai neesmu stāvoklī... :)

Esam to precēties gribētāju vidū, kuri to dara pēc savas vēlēšanās, nav "piespiedu" kāzas :)
Bet, ja būt mazais pieteicies, tad tāpat precētos (ja puncis ir mazs), jo gribētos, lai mēs arī oficiāli būtu ģimene. Protams, ka ne jau zīmogs pasē apstiprina, ka esam ģimene, bet tomēr, tam man tā - sirdsmieram :)
Varbūt muļķīgi, bet katram ir savas tiesības un savs viedoklis.

man ir beerns un ar" beerna autoru" precos augustaa,kad beernam buus 11 meeneessi un ne jau taapeec,ka mums buutu beerns, bet taapeec,ka saderam un miilam viens otru, jo vinjss ir teevs ssaa vai taa..kaazu datums bija jau nolikts pagaajusso gadu augustaa,izleemaam zsveetkos,kad puisis luudza maniem vecaakiem roku, bet tiessi zsveekos pieteicaas mazais un augustaa man vajadzeeja domaat par beerna puurinju,nevis kaazu kleitu...:)) bet kaa drauga radi "pilliija" "beerna autoru"-Tev vinja jaaprec,tak beerna nebuus teeva un uzvaarda,beernam jaadzimst lauliibaa,oij,vesels meksikaanju seriaals..:D kaut kaada padomju domaassana.. labi,ka mani vecaaki neteica neko ..aciimredzot citiem paariem vecaaku ietekme ir lloooti liela...
hehehe iepatikaas apzimeejums "beerna autors":)))

Man tieši tas pats... pateicām topošā vīra ģimenei, vecākais brālis uzreiz pajautāja, vai neesmu stāvoklī.... bet mans draugs uzreiz atbildēja... kas tu domāji, ka mēs 7 gadus esam kopā un nekad neprecēsimies? Tad viņam vairs nebija ko teikt.....

9 gadi? Apsveicu!!! :))
Būtu apprecējušies 9 gadus atpakaļ, nākošgad jau varētu lielu jubileju svinēt!:))

Mums, kā par brīnumu, neviens pie ielūgumu dalīšanas nejautāja par bērniņu. Šis stereotips kaut kā nebija izjūtams.
Mēs ar precamies dēļ mīlestības.:)

Mjā,mums arī lielākā daļa uzzinājuši ka precamies intersējās vai negaidu mazo:)...

bēdīgs stāsts! :(
Tādu LV ir daudz!
Protams, ka nav jāprecās bērna dēļ, ja nemīl viens otru. Priekškam mocīties un vēl bērnu mocīt.

Es pieļauju iespēju, ka daudzi dzīvo kopā daudzus gadus un tad kad sanāk tas bērniņš, tad beidzot legalizē attiecības...
Bet ja precoties grib noturēt nenoturamo, tas tikai noved pie tā, ka visi nelaimīgi, gan meitene, gan bērniņš - visi!
Es arī precos aiz mīlestības un kopā esam jau ļoti ilgi - 9 gadi =)
Tagad jau daudzi precas bērna dēļ, tāpēc cilvēkiem grūt saprast - KĀ? JŪS NEGAIDAT?

Man kaut kā liekas, ka iepriekš bija kaut kāds stils vispār neprecēties, ja nav bērns. Apmēram - ko tad tās kāzas maina. Tagad kaut kā tā tendence pamazām mainās - un šķiet, pat pēc statistikas, pēdējos divus gadus ir bijis daudz vairāk kāzu nekā iepriekš.