Pirmskāzu stress :)

Mums pirmskāzu stresa (kašķu, šaubu un nedrošības) nebija :))

Man sobrid vienigais stress ir naudas lietas,parejais mani galigi nesatrauc...Mums ir planots zagss,pec tam celojums ar visu ceremoniju diviem.Bet tagad manam toposajam pazinoja,ka nakosnedel darba gaidama atlaisana,un tagad nu sezu un gaidu,kad pazinos - bus darbs vai ne... Ja nebus,tad pat nezinu ko darit... :(

Mēs kāzas organizējām 3 mēnešos, it kā nebija nekādas steigas, bet gadu gatavoties kāzām- tas nav priekš mums abiem! Un neskatoties uz īso gatavošanās laiku stresa nebija! Visu varējām paspēt izdarīt, vienīgi pirms īpašas dienas īsti nevarēju aizmigt, bet kāzu rīts bija fantastisks! Nekāds stress, tikai laimes pilna sajūta un smaids pa visu seju, bet tiklīdz mēs ar tēti nostājāmies pie baznīcas durvīm, lai dotos pie sava vīra, tad man uznāca tādas laimes asaras un sirds tā sitās! un e s biju 1000%pārliecināta, ka ar šo vīrieti vēlos būt kopā visu mūsu mūžu!

mums viss notika loti atri-nebija laika stresam:Dmani bildinaja un pec 2 menesiem jau apprecejamies.es pat nebiju apradusi ar domu,ka busu sieva,tikai gadu pec kazam aptveru,ka esmu precejusies:))
bet vispar stress ari taja diena nebija.viss bija jau laikus noorganizets,mes kopa izvelejamies dzimtsarakstu nodalu,restoranu un edienkarti-detalas kartoja virs.esmu laikam viena no retajam ligavam,kura savas kazas neorganizeja,bet to darija virs.
aa,taja diena gan bija mazs stress,jo braucu no friziera un uz brivibas ielas bija mazs sastregums-bija dienas vidus.un tad man gan saka straujak sirds dauzities!:)
un nakti ari labi guleju.
viss bus labi!:)nesatraucies!:)

Nu par to, ka man jāpērk ūdensizturīgā tuša esmu vairāk nekā pārliecināta! :D Draudzenes kāzās raudāju tā, ka manam mīļotajam nācās man atgādināt, ka esam kāzās nevis bērēs! :D
Bet kopumā..stress kā tāds nav...varbūt uztraukums, drīzāk satraukums! Kā būs - vai viss sanāks, vai nekas nenojuks, vai ieradīsies visi, kurus gribam redzēt, vai neviens nepiedzersies tā, ka sāksies kašķi, vai bildes un video būs ideāli, vai kāzu tortei kāds neuzgāsīsies utt.! :) Tādi sīkumi vnk ieskrien prātā un tad atkal uz kādu laiku pazūd! :)

P.S. Un vēl...mans mīļotais beidzot ir sapratis, ka melnie jociņi attiecībā uz kāzām NAV smieklīgi! :D

Mana masa savas kazas nespeja valdit smieklus :D stav preti dzimtsarakstu nodalas parstavim, kursh tik nopietni runa un klusiba smejas :D toposais virs to vien esot varejis, ka ik pa laikam saspiest vinas roku, lai nomierinas... un butiba vina ir cilveks, kas tiesam kazas raud, jo ir emocionala :D ta ka es esmu tiesi tada pati (masas kazas apraudajos aptuveni 10 minutes pec sakuma), tad nezinu kas mani gaida savos svetkos :))

Es visu laiku gaidīju, kad tas stress atnāks, sagatavoju kabatlakatiņu kāzu dienai, jo acis man slapjā vietā, BET........
Pēdējā naktī pirms kāzām saldi čučēju un visu kāzu dienu manu seju rotāja smaids:)
Tā gadās:)
Lai jums visām mierīgs Lielās dienas gaidīšanas laiks, ļaujaties brīnumam......

man ir dienas, kad uznāk vēlme nepamatoti pakašķēties ar mīļumu, visbiežāk tieši saistībā ar kāzu lietām, bet visādi citādi ātri vienojamies par kopīgu lēmumu, ātri aizmirstas bažas un tādēļ smaidam un turpinām gatavoties ;)

Man personīgi it kā diezgan mierīgi, laika gana, ir pārliecība, ka visu paspēsim. Aizdomājoties, ka tikai viena diena visam pasākumam, tas dīvaini :) Līdz ar to iedomājos, ka nav jāstreso tik ļoti ne par ielūgumiem, ne par galda kartēm un tādiem sīkumiņiem, viss nokārtosies tad, kad tam būs pienācis laiks :) Un galvenais labs noskaņojums un atcerēšanās, ka šī taču ir kāzu diena :)) Būs labi!
man ļoti noder teiciens: ja nevari mainīt lietas - maini attieksmi :))

p.s. kaut kas bija dzirdēts par pirmskāzu stresu + kašķiem ne no kā, tāpēc pajautāju, vai ko tādu gaidīt un tad nestresot lieki, vai tāds pirmskāzu stresiņš maz skar visas/visus bez izņēmuma :D

Man ir neliels stress par to, vai viss izdosies perfekti, vai paspēšu sadarīt un saplānot visus sīkumus, ir ik pa laikam šaubas, vai vērts tik daudz naudas iztērēt par vienas dienas tusiņu, vai nevajag mazāku to pasākumu, utt. utml. Bet vispār esmu diezgan stabila savās sajūtās.

Man ir tieši tā pat kā jums meitenes. Visu laiku jāuztraucas vai pietiks naudas visam ko esam iecerējuši.
mums vēl tik daudz kam vajag naudu :( it kā altaišana nedraud, bet visu laiku samazina algas, āņem belalgas atvaļinājumi :(
Es mēģinu tās sliktās domas dzīt projām, jo tā taču būs mūsu skaistākā diena mūža...neālusim, lai krīze to sabojā :))
Turamies meitenes.

Mums ir stresiņš par finansēm un tikai. Bet par to ka ar katru dienu tuvojas lielā diena - nē. Nav pamata ne šaubām, ne svārstībām. Mēs tam esam gatavi, jo vēlamies dibināt savu ģimeni un uzskatam, ka draudzēšanas statuss, kas ir ildzis ~ 7 gadus ir laiks nomainīt un statusu "vīrs un sieva - ģimene".

Pašlaik mans stress ir par to, ka naudiņa nepietiks, jo nav vēl viss sakrāts un ir iespēja, ka zaudēšu darbu :o( Nu jācenšās jau tagad atlikt naudu kleitai un pārējām lietām, ko es apmaksāšu, bet nu pašlaik uznācis drūmais skats uz dzīvi :o(