Pēc 2 dienām...

Labāk iztēlojies kā es to daru:))). Nu nesaprotu es cilvēkus, kas uzskata, ka laulība atņem brīvību, jaunību un galvenais dzīvi. Kas par murgiem? Un ja tomēr tā domā, tad ko lien šais važās? Atstāj citiem šo murgpilno dzīvi. Un pie tam vēl ārdās, nevienu necieš, visi slikti, visi abižo, tenko, pati savākties nevar ... Kāda pati, tādi apkārtējie. Ai,bargi, zinu, bet nevaru es tādu situāciju komentēt mierīgi (bet gribu).

zinu, ka lieta nopietna, bet, kā es sasmējos par Tavu pēdējo teikumu, es pat iztēlojos, kādā intonācijā Tu to varētu pateikt :D

Iesaku neprecēties. Laimīgas ģimenes pamatā ir CIEŅA, Tev tādas nav. Laulībai nav nākotnes. Saprotu, var nepatikt vecāki, bet pričom jācieš vīram? Un nesāc te aizbildināties par grūtnieču hormoniem. Piedod, ar pannu es mauktu tev par tādu attieksmi pret cilvēkiem.

...es tā saldi sarakstīju, BET man bija Dūdas variants iepriekšējās attiecībās - ar puiša māti - it kā viss ok, bet tad, kad mūsu attiecības sāka jau virzīties uz daudz nopietnāku pusi - sākās elle, es biju tāda un šitāda un slinka, zupu vāru nepareizi, māju slauku nepareizi un vispār, rokas no nepareizās vietas aug. Puisis arī sāka "māmulītes" ietekmē piekasīties man un, loģiski, ka pret puiša māti sākās spuras gaisā un bija daudz labāk pie viņiem uz mājām vispār nebraukt. Laimīga, ka mums tās attiecības izjuka un šobrīd man ir viss, ko es varu vēlēties - vēl tik pēc kāzām "piestrādāt" pie bērniņu jautājuma un dzīve izdevusies! Dūdiņ, varbūt visu var arī norakstīt uz grūtniecību un pirmskāzu stresu. Un - ja vīriņš tevi mīl, piedodiet par izteicienu - piekāst visus viņa radu rakstus. Turklāt, lai saka, ko grib par bēbi - jūs esat laimīgi cilvēki un pēc mazā piedzimšanas arī radiem var krasi mainīties domas!!! Ta ka turies un domā par visu to labo, kas tev ir apkārt. Un tā ir noteikti daudz - pārējais, lai iet ieskrieties, neļauj savu laimīti kādam sabojāt! Laimīgu ģimenīti Jums un daudz, daudz veselības Tev un mazulītim! :)

Hm, man gan nav problēmu ar topošā vīra radiem. Nesaku arī, ka viņi man ir kā otrie vecāki, vai kā brāļi/māsas, bet tās ir noteikti normālas, cieņpilnas attiecības. Es tiešām novēlu visām meitenēm, kurām neizveidojas uzreiz tās lieliskās attiecības ar vīra māti, tomēr censties saglabāt mieru, izturēties pret viņām laipni un atturēties no saviem neglaimojošajiem komentāriem vīra klātbūtnē. Tādas lietas ir jāpārrunā ar draudzenēm (nu der arī forumi), lai saglabātu labas attiecība savā jaundibinātajā ģimenē.
Esmu satikusi patiesi dažādas vīram mātes (draudzeņu/radu lokā) un ir tiešām tādas par kurām nu gluži vienkārši nav nekā laba ko pateikt, bet tad ir vai nu jāsaka tieši nekas, vai arī jāieslēdz sevī diplomāta talants uz max. Ceru, ka Dūdai viss nokārtosies - pašreiz nav tās labākās emocijas, kad ir 2 dienas līdz kāzām.

Man arī nav problēmu ar topošo vīra māti. Redzēs, kā būs pēc laulībām, bet šobrīd viņa mani uz rokām nēsā. Mīļotais vīrietis tagad ārzemēs strādā, bet viņa mammuce man ik pa laikam zvanās, sūta lauku labumus. Par meitiņu sauc no pirmās dienas un jāsaka, ka mums tas stāsts, kad viņa mani iepazina ir diezgan "jautrs" un viņai bija tiesības par mani domāt dajebko. Nekas TĀDS jau tur nebija, bet no malas varēja pamatīgi pārprast un izveidot par mani "priekšstatu". Par to joprojām ar savu topošo vīriņu un viņa brālēna ģimeni ķiķinam kopīgajos pasākumos :D :D

Ne visām ir problēmas ar vīra radiem, man, piemēram, vīramāte un vīratēvs ir kā otrie vecāki, tāpat arī pārējie radi ir ļoti tuvi un kontakts ar viņiem ir ļoti labs.
Žēl klausīties/lasīt šos skumjos meiteņu stāstus par slikto reizēm pat neciešamo attieksmi no topošo radu puses. Varbūt tas ir saistīts ar to, ka pret esošajām/topošajām vīramātēm viņu vīramāte sir izturējušās ļoti slikti, tāpēc viņas zemapziņā grib atspēlēties par pāri nodarīto, lai gan jaunās sievas/līgavas ne pie kā nav vainīgas.

Ehh.. es ļoti ceru, ka nākotnē būšu viena no tām vīra(sievas)mātēm, kas ir foršas un labi izturās pret bērna izvēlēto otro pusīti. :)

Tāpēc, ka mums trāpijušās tās, kuras negrib saprast, ka viņu dēliem ir sava dzīve jau un ka viņu dzīvēs ir citas sievietes, kuras tad nu būs tagad pirmajā vietā. Laimīgās tās, kuras ir visu mīļumiņi.

Nezinu, kāpēc visām sievām & līgavām ir problēmas ar vīra radiem, man tieši tas pats...

Daļēji Jā,betbija jaw nolikts cits datums bet ka uzzinaju par mazo par 6 men visu pasteidzinajam

Vai precaties bērniņa dēļ?

Nu līgavaiņa radi-vīramate mani uzskata parpēdējo m....utt,par mani Dieva zimes sarunajusi,ko nespeju ne pardzivot ne piedot,tadelj ari lielie skandali,jo nevelos lai vini tur buutu,bet neko dariit.
un uzzinot par mazuli vispar ardisies.jo jau izteicas agrakk par šo tēmu.....:(:(
kad mes vnk kopa dzivojam es vareju un jau paris reizes izdariju,vnk savacu mantas un aizgaju kur gribejas,a tagad,-SEDI MAJAS SIEVA:)

Man jau šķiet, ka nekas būtisks tajā brīvībā un darīšanā to, ko gribas tikai pašai nemainīsies, it īpaši, ja dzīvojat kopā jau ilgāku laiku :) Nezinu, kam būtu jānotiek, lai kaut kas mainītos. Drīzāk tad jau Dūdas pieminētā grūtniecība vairāk ko mainīs, tad gan tā jaunība un brīvība šķiet būs otrajā plānā. Es laikam drīzāk no tādām pārmaiņām baidītos - kā nu būs :)

Jā man ir bijis līdzīgi. Par to pannu točna. Trači par kāzām arī mums ir bijuši, jo arī man ir "konflikts" ar līgavaiņa radiem. Secināju ka man vienkārši ir bail no pārmaiņām un jaunā, ka nebūs tā kā gribas. Arī tas ka nevarēšu vairs brīvi darīt to ko darītu esot viena.
Ar ko līgavaiņa vecāki tevi abižojuši? Tici man es sapratīšu :)