Pēc 2 dienām...

jau 10-tais datums :) Dūda kā gāja?

Jocigi,nu Tu tiesam vinu mili???Es nevaru iedomaties,ka var nesamilot savu milo cilveku,vins tacu ari jut,doma,ka vinam nesap Tava attieksme,nu ja gribas brivibu,tad nevajag veidot attiecibas...Piedod,bet neko jauku pateikt Tev nevaru,tie nav hormoni,bet Tava riebiga nostaja,ja mili otru,tad vina radi jau nu vismazak uztrauc,lai ari seja tev 1000 reizu atkarto,ka esi M***a!!

kāzu diena ir sodien!!vēkak padalisos ka bija

Lūdzu pastāsti kā tev gāja, kādu lēmumu pieņēmi. Ceru, ka diena, neskatoties uz visu, bija pati skaistākā tavā mūžā. :)

kurš teica, ka es gribu izmainīt Tavu viedokli un attieksmi?!? tas taču nav iespējams. un man arī nevienu brīdi nav bijis tāds mērķis.
vnk Tu man uzdevi jautājumu, es atbildēju.

Jā, situācija ir sarežģīta. Lai gan lielā diena ir jau šodien, arī man ir šis tas sakāms. Sākot jau ar jautājumu, vai bērniņš bija plānots. Ja nē - precības tikai tamdēļ būtu nepareizs solis [pasteidzināts vai nē]. Ja tev netīk vīra radi - nav nekas traģisks, nekontaktējies ar tiem, bet vīra klātbūtnē gan nevajadzētu šo tēmu skaļi apspriest, īpaši to ka ienīsti.... Arī man bija ļoti daudz problēmu, kamēr dzīvojām pie viņiem, lai gan jau no pašiem sākumiem atceros, ka tieši viņa mamma bija pret faktu kā tādu, sakūdot arī tēvu. Bet nu katram savs stāsts - kam paveicies, kam nē.
Runājot par laulībām, tad ja iekšā valda TĀDAS emocijas?.....! Protams, stress par pārmaiņām, sievas un mātes loma ir nopietns solis, bet tieši tādēl tas ir kārtīgi jāpardomā. Nedrīkst tik vieglprātīgi attiekties pret faktu, ka kādam vari salauzt sirdi. Pilnīgi nesaprotu, kā vīrietim, ar ko gatavojies precēteis, par mīlestību - atbildi ar pannas zvēlienu.....

Ļoti interesanti, kā gan tas viss beidzās, bet jebkurā gadījumā - vēlu izturību un atrast savu laimi! :)

Apsveicu šai skaistajā dienā!:) Lai jums ilga un skaista kopdzīve!:) :) :)

Es savus vīra vecākus uztveru kā otrus vecākus, bet tas nenozīmē, ka es ar viņiem gandrīz katru dienu sazvanos, lai vienkārši tāpat papļāpātu. Un tu ar saviem uzskatiem manu viedokli un attieksmi un uztveri neizmainīsi.

Nu katram ir savs viedoklis un savs attiecību modelis un izpratne par šo jautājumu.

Priekā! :)

ja vīra vecāki ir kā otrie vecāki, tad es uzskatu, ka tas sevī ietver pietiekami biežu sazvanīšanos un ciemošanos. un nevis pienākuma pēc, bet gan tāpēc, ka tā gribās. man nekad nav bijusi vēlme zvanīt vīra mātei tāpat vien, lai parunātos, lai izratītu sirdi. nekad. savukārt, ar saviem vecākiem es sazvanos katru dienu. bet starp šo sazvanīšanās faktu un jaukšanos mūsu dzīvē nekādi nav liekama vienādības zīme. jo to nedara ne mani vecāki, ar ko sazvanos ik dienu, ne vīra vecāki, ar kuriem sazvanos, lai apsveiktu svētkos.

bet ir ļoti daudzi pāri, kur vecāki nemitīgi iejaucas jaunā paŗa dzīvē un māca dzīvot.

Nu tu arī pateici.. vai tad tu uzskati, ka ja vecāki/otrie vecāki, tad viņiem obligāti jājaucas jaunā pāra dzīvē un katru dienu ar viņiem jāsazvanās?

Draugos.lv šī problēma jau bija iztirzāta, un man jāpiekrīt BarbaraK, ka Tevis izvēlētie vārdi ir ļoti spēcīgi. Es apdomātu par laulības noslēgšanu...

Tas tavs teksts kaut kā pabriesmīgi skan: līgavainim par skūpstu gribas sist ar pannu, bet viņa radiniekus tu ienīsti no visas sirds. Es domāju, ka tie ir pietiekami spēcīgi vārdi, lai tiešām būtu iemesls apdomāties, vai vajag slēgt laulību. Te visādi viedokļi ir diskusijā, bet tavi vārdi krietni atšķiras no pārējiem. Var nepatikt līgavaiņa radinieki, var kaitināt, bet ienīst ... es ceru, ka tu vienkārši pārspīlēji momentā, kad rakstīji, lai gan ar tādiem vārdiem tāpat nemētājas!

tas nav normāli. protams, visām līgavām ir stress, bet stress jau ir par pašu kāzu norsi nevis laulību faktu. ja ir stress par laulību faktu, tad iesaku 100x padomāt pirms teikt jā vārdu...
un kas tās par muļķībām, ka laulības atņem jaunību, brīvību un dzīvi?!? kas mainīsies, kad tev tas gredzens būs pirkstā? domā, tās ir kkādi roku dzelži? nē tak. lailības neatņem ne brīvību, ne jaunību, ne dzīvi. drīzāk māmiņas-padsmitgadnieces tā varētu justies par neplānotu bērnu (kamēr vēl bērns puncī), bet ne jau laulības...

par vīra radiem runājot - es uzskatu, ka man ir ļoti paveicies. nē, viņi man nav kā otrie vecāki un es viņiem kā meita, es viņiem nezvanu, viņi nezvana man, bez vīra ar viņiem netiekos. bet mums ir ļoti neitrālas, cieņas pilnas attiecības. reizi 2 mēnešos aizejam ciemos, papļāpājam par dzīvi, tas arī viss. mūsu dzīvē viņi nejaucas ne mazākajā mērā.

Man bija līdzīgas sajūtas-nebija pie vainas ne hormoni, ne kas. Acīmredzot tomēr tas fakts par kāzām gribot vai negribot rada stresu. arī nevarēju saprast, kas pie vainas-vai organisms pretojas faktam vai kas par vainu, bet pēc laulībam tpu-tpu=tpu tas pazuda pats no sevis.

Ieteiktu tev aiziet uz kādu relaksējošu pasākumu tev vienai - atpūstos un sakārtotu domas pirms lielā notikuma. Arī es domāju, ka pie vainas varētu būt gan stress, gan hormoni, gan bailes un vēl 101 iemesls, bet turies!
Ja jau jūs viens otru esat izvēlējušies un pieteicies mazais, tad jau laikam jums ir lemts būt kopā un jādomā, ka ar laiku vīra radi rimsies un sāks skatīties citādi, ja vien viens pret otru (sieviņa un vīrs) izturēsieties patiesi mīļi. Sirds dziļumos jau neviena māte nevēlās izjaukt bērna laimi, tikai jums jāparāda ka mīlat un esat laimīgi kopā!!! :)
Man pašai gan laikam ir paveicies, gan iepriekšējās attiecībās, gan šajās attiecības ar vīrieša radiem irlabas, draudzīgas - neteiktu, ka nemitīgi sazvanamies vai arī, ka viņi man būtu kā otri vecāki, bet ir labas!

Krabitis
Par to zemapziņu - nezinu kā tur īsti ir... Man mammai nebij' labas attiecības ar vīra vecākiem - viņi cik esmu dzirdējusi izturējās vairāk kā briesmīgi - apsaukāja, meta ārā mantas utt. un cietām mēs mazbērni, jo ar viņiem netikāmies un laimīgi iztikām ar vieniem vecvecākiem... bet re... vecums klāt un sāk laikam pārdomāt dzīvi, vismaz vecmamma - tagad nāk ciemos, apsveic svētkos utt. attiecības ir uzlabojušās krietni, bet vectēvs gan.... neatņem pat mazbērnu sveicienu.
Lai nu kā, mans brālis jau labu laiku kā precējies un iņa ģimenei ar maniem vecākiem attiecības labas - tā ka zemapziņa manas mammas gadījumā laikam nebūs nostrādājusi!

Veiksmīgi visām, un atvainojos par tik garu penteri :)