Pēc 2 dienām...

Domāju, ka diskusijai jāliek punkts - Dūda laimīgi precējusies, visi hormoni, stresi un psihi garām. Lai Jums laimīga kopdzīve, esiet mīļi vīrs un sieva viens otram, bagāti vecāki savam bērniņam, kā arī vienkārši - laimīgi! :)) Kas bijis, izbijis, arī vīra māte-vella māte gan jau tos ragus notrullinās un ar gadiem jau pierīvēsies. nav ko tagad kaut ko pārmest vai gudri pamācīt! Dzīve izmācīs! ;) Un Dūdiņ, nekāda brīvība tev netiek atņemta, vienkārši tagad priekšā jauns dzīves posms, kaut kas svešs un nezināms, tāpēc tas satraukums pats par sevi saprotams. Ar mīļā mazulīša piedzimšanu mainīsies arī skats uz dzīvi! Viss būs labi, jo Jums tik daudz jauku cilvēku apkārt - turaties cieši kopā un Dieviņš palīdzēs! Bučas! :))

kikimonc, es domāju, ka vīrs ta' vēl tā, bet zīdainis gan varētu būt šokā, ka māte jau kuro dienu nav redzēta.. :)

Vai tad parasti precētu pāru starpā nevalda uzticēšanās? tada pavisam vienkarša lieta, bet laikam grūti piepildāma!
Varbūt tad maz vajadzēja precēties - jo aizvien vairāk liekas, ka tas ir tikai dēļ gaidāmā mazuļa. Neredzu īsti jēgu tavām nu jau notikušajām kāzām - ja tev tik ļoti gribas nebūt pa naktīm mājās, tusēties utt. Tev takšu tomēr tagad ir vīrs, un būs bērns.! Prātiņ nāc mājās!

Pagaidi. Autore teica, ka gadu jau dzīvojot kopā. Un tad arī tā vienkārši atnāca no darba mājās, iegāja dušā, pārgērbās un aizgāja pat nepasakot uz kurieni? Tjipa čau mīļais un attā. Neticu.

Bet protams ka nevareshu.man bus jaatskaitas kadel pa naktiim neesmu majas,ar ko tuseju kur braucu utt

un tagad Tu nevarēsi iet, nākt, darīt visu ko un kad un kur Tu gribi?

Kerija21-dzivojam mes gadu kopa,bet es gaju,nacu,dariju ko ,kad ar ko un kur gribu.tapec sajuta ka briiviba atnemta

Juve-kad pati busi stavokli un kad gribesies raudat,smieties un kliegt tad varesi pukstet-ha tas ir tikai neveikls attaisnojums, ko sievietes ir samācījušās no holivudas filmām :D

Kerija21-dzivojam mes gadu kopa,bet es gaju,nacu,dariju ko ,kad ar ko un kur gribu.tapec sajuta ka briiviba atnemta

Juve-kad pati busi stavokli un kad gribesies raudat,smieties un kliegt tad varesi pukstet-ha tas ir tikai neveikls attaisnojums, ko sievietes ir samācījušās no holivudas filmām :D

hormonu vētras! :D:D:D ha tas ir tikai neveikls attaisnojums, ko sievietes ir samācījušās no holivudas filmām :D

nevajag šo komentāru uztvert kā uzbraucienu vai kko tml., bet es tiešām gribu saprast šo lietu. vai tad pirms kāzām Tu sēdēji mājās viena, nerēķinājies ar otru cilvēku un nebija Tev ģimenes dzīve? nu neticu. ir jau kaut kāds procents, kas kopdzīvi uzsāk pēc kāzām, bet mūsdienās maz tādu pāru, lielākā daļa jau tomēr dzīvo kopā un tā jau tāpat IR ģimenes dzīve. tāpēc es tik tiešām nespēju saprast to, kā kāzas ar mīļoto cilvēku var būt kaut kāda veida zaudējums?
man nebija pilnīgi nekādu šaubu par šo soli, jo pa lielam tas jau neko nemaina.
manuprāt, tas, kas maina dzīvi ir bērniņš - tad tā tiešām ir sava veida brīvības zaudēšana, viss sagriežas ar kājām gaisā, jauns statuss, jaunas prioritātes utt.

Sagadīšanās kārtā, jau biju skatījusies Tavas kāzu bildes. Jauki!=) Mums ir kopīgas paziņas.

Āaa,jā vardu tak vajag!!-pameklē Madara Garoza

Prieks, ka viss labi beidzies! Un Apsveicu ar jauno vārdu - sieva =)
p.s. Jā, labprāt aplūkotu bildes!

Nu tā,laimīgi esmu nokļuvusi sievas kārtā,pēc Jā vārda visa pasaule pazuda un bijām tikai mēs,visi pārējie dziļi pie d....,Pateicoties vedējiem,kas 10 dienu laikā visu sagatavoja diena bija fantastisku pārsteigumu pilna un ļoti ļoti superīga ar man mīļiem un netik mīļiem cilvēkiem....Vīra radi,izņemot māti bija arī super....Un tagad mums eksistē tikai mūsu mazā pasaule.:)
Ja kādai dikti gribās varat aplūkot manu kāzu albumu dr.lv:)

Es ļoti labi saprotu Dūdu. Man gan nebija līdz tādai fāzei, ka gribētos zvetēt ar pannu, bet sajūtas ļoti līdzīgas. Jo precēšanās - grozi kā gribi- nav tikai ieguvums, tas ir arī zaudējums. Tu vairs nebūsi viena mājās, būs jārēķinās ar otru, sāksies ģimenes dzīve. Un man liekas asāk to izjūt tās, kas ilgāk nosēdējušas vecmeitās. Šīs divējādās sajūtas rodas neatkarīgi no tā, cik ļoti es mīlu savu nākamo vīru. Tāpat es neticu tām sievietēm, kas saka, ka 100 % ir pārliecinātas par savu soli. Man arī bija šaubas, bet ne par konkrēto cilvēku. Vairāk par brīvas meitenes statusa zaudēšanu. Klāt nejaucu attiecības ar vīra māti, kaut gan stāsts arī nav pozitīvs - bieži bija sajūta, ka viņa vēlas apprecēties ar manu vīru un pierādīt cik daudz pārāk ir par mani visā ko dara.