Patīkami/nepatīkami neparedzēti atgadijumi kāzās?

sniega minx tad jau tiesham nekaunigi cilveki....

Mums fotogrāfs nemācēja cilvēkus salikt uz bildēšanos, kā katrs mācēja nostāties, tā arī ir - bilde aitu bara cienīga. :(
Braucot uz Daugavas molu, vietējie ne vietēji - taisīja tiltus visu laiku, bijām spiesti atdot teju visus krājumus, ko ņēmām līdz priekš brokastīm viesu namā, nonāca pat līdz tādai nekaunībai, ka viens prasīja vismaz 5 Ls. Tā kā silti iesaku braukt ātri, lai nepaspēj aizšķērsot ceļu. Jo šis piedzīvojums spēja labi papurgāt mūsu dienu.

P.S. Bija arī draudzīgi tiltu 'cēlāji', kas mums sāka dziedāt, vēlējumus bārstīt, bez nekādiem ultimātiem, tiem labprāt kādas končas arī atdevām.

Mēs kāzās īpaši gulēt netaisījāmies, dejojām kopā ar viesiem. Kad viesi paklīda, uz pieciem taisījāmies arī mēs gulēt, aizejam līdz mūsu mājiņai, durvis ciet, atslēgu nav, ejam modināt gan vedējus gan vakara vadītājus, atslēgu nevienam nav, sākās lielā izmeklēšana, gulošo viesu kratīšana. Beigās atslēga atradās pie viena no viesiem, kas viesu namā jau bija iepriekšējā vakarā.:) Tā mēs gulēt tikām vēl pēc kāda laiciņa.:)

Manai kāzu kleitai bija skaista šlepe, bet no tā uztraukuma, piemirsās, ka šlepe bija piepogāta un sanāca, ka baznīcā tēvam pie rokas iegāju ar piepogātu šlepi. Tikai pēc salaulāšanas, vīra māsa man pateica, ka šlepe bija piepogāta. Sanāca nākt arā no baznīcas ar skaisto šlepi izlaistu pa grīdu. Lūk tāds bija man kuriozs kāzu dienā :)

Vecmeitu ballītē lēkāju un salauzu kāju :D:D:D
Kāzas pavadīju ģipsī un ar 2 kruķiem! Līgavainis un vedējtēvs uz rokām vien nēsāja!!!

Es kā sniedzos pēc mantām auto bagāžniekā, tā nosmērēju kleitu ar mašīneļļu un bija tāds tumšs pleķīts, labi, ka kleita kupla krītoša, tad pleķis tā nekrita acīs, bet bildēs pati to saskaru:D
Tā, ka meitenes, negrābstaties gar mašīnu smukās kleitās!

OOO, man kādas 5-10 minūtes pirms kāzu ceremonijas kleitas apkaklītei cilpiņa noplīsa un visa kleitas augšiņa vienkārši nokrita. :D Labi, ka pirms kāzām palūdzu vedējmāti, lai obligāti paņem līdz adatu ar diegu. Ātri visu izlabojām un devāmies uz ceremoniju. Tagad priecājos, ka šis misēklis nenotika baznīcā.
Otrs atgadījums notika jau pēc laulības ceremonijas, kad braucām ārā no Rīgas. Braucām ar retro auto - visi atskatās, taurē. Blakus mūsu auto brauca divas dāmas, arī aizstatījās un pārkārtojoties pirms mums nepamanīja, ka luksoforā iedegās sarkanais. Viņas un mūsu šoferis tik strauji bremzēja, ka mēs ar līgavaini un vedējmāti gandrīz no savām sēdvietām izlidojām. Labi, ka šoferis paspēja nobremzēt - kaut kā negribējos savā dienā kašķēties ar citiem braucējiem un policiju. Bet pārbīlis bija ne pa jokam.
Kopumā svētki bija lieliski, tagad ir ko atcerēties. :D

vai nevienai vairs nav nekadu notikumu?

biju kādās kāzās, kur atslēga ar gravējumu, kas bija domāta saslēgt uz tilta, izrādās nemaz nederēja-bija par mazu priekš noskatītā tilta margām. Radās tāda neveikla situācija un iedomātā ceremonija uz tilta tika pārtraukta ar piebildi, ka gan jau kādu citu reizi to atslēgu atstāsim uz kāda cita tilta... tas tāds akmentiņš vedēju lauciņā, ka jāpārbauda ir viss pašiem, pirms liec ko darīt jaunajam pārim...

Vedēji bija no citas pilsētas, jau iepriekšējā vakarā atbrauca uz Rīgu. No rīta visi pucējamies, pēc kādas pusstundas jau jābrauc uz zagsu. Iedodu savu pasi vedējtēvam, jo man nebija kur ielikt un viņš nosaka "laikam mums arī vajadzēja pases...". Viņiem pases mājās, citā pilsētā, nekādu iespēju paspēt dabūt līdz ceremonijai. Fiksi sarunāju, ka māsa ar savu vīru būs "vedēji" zagsā. Īstie vedēji pēc ceremonijas turpināja savus pienākumus.

Uz tā šķīvja, uz kura paredzēts vīram uzkāpt, pirms tam netīšām uzkāpa un saplēsa viens no viesiem. Bet bija līdzi rezerves šķīvis:)