pārdomas...

nu jau viss ir aiz muguras un paliek tikai atmiņas,kā arī pārdomas par lietām ko un kā vajadzēja jeb nē...tām kas vēl gatavojās varu ieteikt-pēc iespējas atvieglot sevi no pēdējiem darbiem,mums sanāca skriešanas pēc ēdama un visi dekori un vēl sazin kas,ka knapi paspējām saģērbties...nu par kleitas izvēli-nu nopirku pirmo kas pagadījās un jau pēc nedēļas nepatika un plīvurs jau no pirmās dienas,bet ja jau deva bonusā...kleita nebija dārga,bet pirku ar domu man un vienai dienai...un tieši ar šo moto visu dienu arī nostaigāju-izrādijās bija par garu un visi kāpa virsū un atvainojās,bet ko es ar platu smaidu sejā-tā tak tikai vienai dienai...un tik tiešām paspēju saplēst,ko redzēju un zināju tikai es,bet mani nu galīgi tas neuztrauca...vēlāk vedējmāte noteica-esmu bijusi 50 kāzās un tu biji pirmā līgava,kas nečīkstēja par katru putekli,vai kurpes nospiedumu uz kleitas un tas man lika justies vēl laimīgākai,jo ja pirms tam mēs satraucamies vai te pa platu tur pa šauru un kur kādus karekļus un pribambasus dabūt,tad ziniet tajā dienā atļaušos teikt gan pašām gan citiem būs vienalga,jo tikai smaids un abu mīlestība spēj tajā dienā izgreznot jebkuru tērpu...varbūt šoreiz varu teikt,ka dārgai kleitai nav nozīmes lai izjustu pilnu laimi,vajag uztrāpīt uz tādas,kas labi izskatās un kuru nav žēl novalkāt vienā dienā,nu tas nederēs tām,kas īrēs vai pēcāk pārdos...bet sajūtas saviļņo vēl tagad,varēja līt lietus uz snigt sniegs bet mana atieksme nemainītos...varbūt ir vērts padomāt par to-kam jūs pērkat kleitu un ko darīsiet ar to vēlāk...cerams tagad mani nenolamās lielbudžeta līgaviņas jeb dārgo kleitu īpašnieces...