par stresošanu!

ja tā labi padomā - mainījās gan - pašsajūta uzlabojās, arī pašapziņa pieauga. Beidzot "sadraudzējos" ar fotoaparātu :) Bet tas viss vairāk vai mazāk tomēr mainījās tikai manī pašā.

Mīļās līgaviņas, nestresojiet tik traki (pašai jau ar lieli stresi sanāca), bet mēģiniet nomierināties vai kaut kādā veidā izlādēt to stresu. Man no lielās stresošanas divas dienas ārprātīgi sāpēja galva, nevienai to nenovēlu!
Ticiet man, Jums viss izdosies un Jums būs pašas burvīgākās kāzas!!! Tāpat kā mums :))

30 ir īsts varoņdarbs :)
vai kaut kas (izņemot iepirkšanos apģērba veikalos) pēc tam būtiski mainījās?

man tie stresi te uznāk, te atkal pazūd - laikam no laikapstākļiem atkarīgs.. :)
bet par vienu no augstākminētajiem stresa avotiem gan pilnīgi droši varu nesatraukties - par svaru. kaut arī šobrīd esmu nedaudz palaidusies slinkumā ar fiziskām aktivitātēm, priecājos, ka izmēri no tā īpaši nav cietuši. pāris gadus atpakaļ (kopš paslepus jau sāku gaidīt bildinājuma gredzentiņu) saņēmos un atbrīvojos no visiem 30 liekajiem, tagad galvenais tik noturēt! kaut arī zinu, ka mīlēja mani arī ar visiem +30 kg, tādēļ ja dēļ stresa izraisītām saldumu lēkmēm kāds būsvairāk vai mazāk, noskaņojumu sev nebojāšu.. :)

ziniet par ko man vēl bail.
ja es nokritīšu un sasitīšos, būs liels zilums uz rokas.vai mīļums salaizīs kāju vai es.
vienu dienu sasitu kājai mazo pikstu,ziniet, dažreiz gadās ieskriet un ap stūri sasist kājau pirkstus.man palika zilgans un kurpi nevaru iegērbt-sāp.kā es satresojos-divas dienas negāju ārā-trešajā iešļūcenes ievilku.tagad jaulabi.
man mazais kaujās un ka nu viņš man ar ko smagu pa aci iemauc...
mīļums nesen no stalažām nokrita...
kad mēs iepazināmies tuvāk kāzās viņam bija sašūta mugura arī no stalažām nokrita-pārplēsa...

Vispirms Anminkai - zinu visus šitās iekšējās šaubas un neapmierinātību ar sevi, īpaši, ja pirms bērna esi bijusi slaida. Bērnu man gan pašai vēl nav, toties visai labi zinu, cik viegli ir pieņemties svarā un pēc tam kaunēties par sevi un justies slikti. Bija laiks, kad dzīvoju ilgu laiku ārzemēs un pa gadu pieņēmos svarā par kādiem 10kg. Bija tāds depresons pēc atgriešanās. Un kā jau te meitene minēja arī es aizvilkos uz SV, jo neatbalstu nekādas diētas un rīsu kūres. Nu rezultāts bija tāds, ka dbūju nost lielāko daļu (līdz pašam galam nepaliku). Forši, ka viņi iemāca pareizas ēšanas pamatptincipus un arī tas, ka nodarbībās vari parunāt ar līdzīgiem cilvēkiem, ļoti palīdz. galvenais neiecikloties uz svaru un to, ka re, kāds es resns... NEDOMĀ PAR To un būs labi.
KAs attiecas par saviem uztraukumiem - tieši no šodienas palicis tieši viens mēnesis. Pagaidām mani visai savtīgi uztrauc tikai un vienīgi mans izskats( visai oriģināli, vai ne?). principā darbi apdarīti. Jānopērk līgavainim krekls, bet tas jau nav manā kompetencē, pūra lāde, "vārtu taisītājiem" kādi štrunti:) torte jāpasūta nu dažas pasākuma saskaņošanas lietas. Nekas dižs...
Bet gan jau lielie uztraukumi vēl priekšā. Mans lielais krenkjis ar raudāšanu - būs laiakm kāda ripa jāierauj.

veselīga attieksme :) kaut mēs visas tādu saglabātu :)

Par laika apstākļiem vispār nestresoju - mainīt kaut ko nav manos spēkos, to visu dara tas tur augšā. Varu mainīt daudzko reālu, bet tikai ne laika apstākļus, tad kāpēc man stresot par to??

es līdz vakardienai biju pilnīgi mierīga, ne stresa, ne lieku uztraukumu! viss lielos vilcienos ir izdarīts, bet, kad vakar - "7 gulētājos" Rīgā pēcpusdienā sāka līt, arī mani ir pārņēmis nemiers!! kaut arī kāzas tikai 27.07., palūkojoties ārā pa logu 15 pēc celsija un nerimstošs lietus, kļuva šķērmi! Mums visas galvenās aktivitātes plānotas uz viesu nama terases! ;( un šorīt krāsojot acis pamanu, ka ir aizmeties mazs mieža grauds!!! ;( Secinājums - stresot nedrīxt, lai kāzu dienā neparādītos visādi nevēlami vizuāli pārsteigumi!!! ;))
Un vēl tik ļoti gribas labi bildēs izskatīties! :))
Saulainu dienu! :)) Vairāk gan iekšēji, jo mūsu Latvijas daba atkal mūs ir pievīlusi!

Es nestresoju par to, ka man Mīļums mani varētu nemīlēt, es satraucos, ka viņam nepatiks varbūt mana kāzu kleita, mana frizūra, jo ne vienmēr kā es apģērbjos viņam patīk un ne vienmēr mūsu gaumes sakrīt. Zinu jau, ka es viņam patīku tāda kāda esmu. Vēl viņš izteicās, ka ar brillītēm es viņam labāk patīkot nekā ar lēcām, tas mani arī amzliet satrauc. Jo lēcas nopirku speciāli kāzām.
satraucos, ka citi uz mums skatīsies un vērtēs..
Vispoār satraucos laikam par visādiem niekiem.

bet pilnīgi pareizi- jau jau vīrietis ir kopā ar tevi tad viņš nebūt neskatās uz to, vai sver 90, vai 50 kilogramus- viņi tomēr mīl mūsu raksturu, dvēseli, izdarības uttt. tomēr Šleseram taisnība- "Skaistums nāk no iekšām" :D

Īpašu stresu nejūtu kaut pasākums jau 6dien. Augums man ir tāds kāds ir un mani mīl ar tādu izmēru kāds man ir un tas nav maziņš. Tieši tāpēc es īpaši necentos kristies svarā un stresot izmēra dēļ. Mani mīlēja ar 90 kilogramiem un lūdza roku, tas nozīmē ka biju viņam skaista arī tad. Mugurā man būs balta kleita un būšu skaista ar fričeni un mazliet grimmu. Būšū savam vīrietim pati skaistākā. Stresu rada rīkošana un pats notikums, bet tas pats par sevi saprotams :))

Par stresiem, varētu teikt, ka arī uztrauc visi tie paši jautājumi, kas anminku, izņemot par bērniņu, jo nav vēl pieteicies. Bet viss pārējais arī man ir aktuāls. Un jo tuvāk nāk mūsu diena, jo vairāk satraucos.

Super mīļa bildīte:) Un vēl kustīga:)

dziļi sirdī mēs zinām, ka viss ir vislabākajā kārtībā, esam visskaistākās un mīlam šo dzīvi!!!