Par raudāšanu!?

Miika, tev ir superīga kleita!!!
Es noteikti raudāšu, it īpaši, paskatoties uz raudošo mammu. Sarunāšu ar mīļoto, lai viņš tādos brīžos mani sasmīdina vai iekniebj dibenā vai kaut ko tādu, lai asaras pārvērstos smiekols:)))

Man sanāca raudāt divas reizes - pirmo, kad man mamma kleitu sēja ciet, un uz apvāršņa parādījās mūsu mašīna - izpušķota un skaista :) Ja nebūtu ieraudzījusi, ka mammai asaras kā pupas, tad es arī būtu noturējusies :) Un tad otrā reize, pie izpirkšanas - kad kāpu pa trepēm lejā pie visiem - un atkal mammai asaras, un man ar to pilnīgi pietika, ka pēc īsa mirkļa arī pati biju asarās :) :) :)

Raudaaja visi, pat manu skarbo teeti ieskaitot....:)
Lai gan dienas beigaas no smaidiishanas saapeeja vuiss zoklis!!!!!

Vislabāk man patika tā tuša Dior, jo tad (citēju) " var raudāt, raudāt, raudāt" Ļoti mīļi!!!!Tagad man aiz smiekliem acis miklas--vai, es vairs nevaru :):):):):)

Man liekas, ka šito visu palasot nevar nerauāt, itsevišķi, kad izlasa, ka vīrieši arī raudājuši!

vai, metenes, es te no lasīšanas vien jau darbā šņaukājos...savās kāzās laikam raudāšu kā traka, tāpat visu citu kāzās, izlaidumos emocionālākos koncertos utt.:)

Esmu ļoti viegli aizkustināma, raudu filmas skatoties, esmu raudājusi visos savos izlaidumos, asariņa nobirst arī bērna koncertos bērnudārzā utt., tāpēc biju pilnīgi pārliecināta, ka arī kāzu dienā asaras birs, make up meitenei teicu, lai liek visutikai ūdensnoturīgu, jo noteikti daudz raudāšu, bet sev par pārsteigumu, tikai smaidīju, visu dienu nevienas asariņas :) Kaut kādā mērā apzināti centos turēties, centos, lai nebūtu daudz brīži, kur baigās pateicības, kur daudz vecāki iesaistīti, negribēju mičošanā raudamdziesmas... lai arī prieka un laimes asaras, negribēju savā kāzu dienā nekādas :) Kamolītis kaklā bija ne reizi vien, bet asaras noturēju...

njaa, es ar jau lasot jusu statsinjus gandriz vai saku bimbot.. bet esmu darbaa- nedriikst.. :) ta ka kazas 100% raudasu... :) bet par to ipasi nesatraucos.. galvenais lai mani nesak mierinat, tad gan nevaru parstat...

Riktīgi raudāt neraudāju, bet asaras acīs bija saskrējušas gan dzimtsarakstu nodaļā, gan pirms mičošanas, kad vajadzēja pie mammas klēpīs pēdējo reizi pasēdēt...:) Negribējās jau raudāt (tagad pārsvarā visās bildēs no dzimtsarakstu nodaļas man ir sarkanas acis), bet emocijas tik tiešām ņēma virsroku!:)

nu nesakiet vis, kā noslēpumu pačukstēšu, ka es kāzās smaidīju nenogurdama, bet manam vīriņam dzimtsarakstu nodaļā gan asariņas notecēja aiz laimes : ))))

Man tāpat...asariņa notecēja...nu ko tu padarīsi - mēs, sievietes, laikam tāda raudulīga dzimte esam:)

Es tāpat kā Sabux :) jau lasot asaras sariesās :D

Man līdz kāzām vēl 21 diena..
Un zinu, ka točna raudāšu, jo man acis tā teikt mitrā vietā.. :))
Bet šodien iegāju "Kristiana" veikalā un teicu pārdevējai, ka man vajag labu ūdensnoturīgo tušu, ar kuru var raudāt, raudāt un raudāt.. :))))))))
Un nopirku Dior, tā nu tiešām asaras izturēšot.. ::))))

Aktīvi neraudāju, bet vienā mirklī dažas asaras notecēja :)

A es jau raudu lasot kā citas raudājušas.. Laikam ar mani ar nebūs labi :D