Pagātne, tagadne, nākotne!

Tu gribi teikt, ka laulību ceremonija, kuras laikā tu paraksti vienu papīru (jo tieši to tu dari un tādejādi kļūsti par sievu. mainās tavs statuss ne jau tu pati) aizver kaut kādus vārtus uz pagātni?
Neko neaizver... Es tāpat kā līdz šim varu darīt tās pašas lietas ko pirms laulībām.
Aizver gadījumā, ja taisies laist pa kreisi (īstenībā arī neaizver, vari šļūkt cik vēlies, neviens tev to neaizliegs. Tikai tad kāda mārrutka pēc precēties?!).
Vārdu sakot, manuprāt tas tāds nenobriedis viedoklis, tu varbūt domā, ka pēc kāzām arī laulātais draugs pēkšņi sāks pats savas zeķes mazgāt, kaut pirms tam to nedarīja (tas par to vārtu aizvēršanu)?!
Nekas netiks ne atvērts, ne aizvērts. Jūsu dzīves ceļš turpināsies, tikai šoreiz kopā. Un kopā ar mīļoto cilvēku tā iešana ir kudī patīkamāka....

Lai gan esmu sieva pavisam neilgu laiciņu varu teikt - laulības nemainīs tavu pagātni! tā bija, ir un paliks! Bet mainīsies tagadne! un skatījums uz nākotni! Es ar savu vīru pirms laulībām kopā dzīvojām jau gandrīz 6 gadus. Arī man šķita - vai tad kaut kas var mainīties - tik papīrs būs un viens uzvārds! Bet tā nav! Ir palielinājusies atbildība vienam pret otru, vairāk sāc izvērtēt esošo situāciju un reālāk skaties nākotnē - vairāk izvērtējot, kas labāks tavai ģimenei... ir pazudusi kaut kāda vieglprātība, bet palielinājusies atbildība par savu ģimeni...

Laulības ir būtiskas, ja pārim ir bērni vai kopīgi īpašumi, jo mēs nezinam, kā dzīvē var notikt:(

es domaaju - ja jau kaazas neko nemaina - tad kaada jeega vispaar preceeties??

Man liekas, ka laulība tomēr ir atbildība vienam pret otru, daudz lielāka nekā tā ir pirms laulībām!Lai aī tagad laulības ir kā modes lieta un, ja cilvēkiem nesanāk šķiras!Diemžēl pat baznīcā dotais solījums daudziem pāriem neko nenozīmē un viņi izšķiras un precas atkal, kas ir diezgan traki!Tāpēc es uzskatu (un zinu, ka kāda no Jums droši nepiekritīs man), bet pārim pirms laulībā ir jāpadzīvo kopā un jāsaprot, vai varam pieņemt viens otra ikdienas ieradumus!No vienas puses, tikko iemīloties ir skaisti tajā mīlas skurbulī laulāties, bet kad pāriet pirmā lielā iemīlēšanās un attiečibās ienāk ikdiena, ir cilvēki, kas saprot, ka nekas nesanāks un šķiras!Nedaudz skumji, bet mēs dzīvojam 21 gs un tā tagad ir ikdiena!

Ja pirms kāzām esat dzīvojuši kopā, tad izmaiņas praktiski nav. Ja to dara tikai pēc kāzām, nu tad gan izmaiņas ir.

Lūdzu

Tu atbildēji uz manu jautājumu...Paldies.
Es nešaubos, ka vēlos tieši ar topošo vīriņu pavadīt savu dzīvi, taču domāju, kas izmainīsies, kas nemainīsies manā dzīvē....

Ir mazliet naivi iedomāties, ka pēc kāzām kas mainīsies... Tūlīt pēc kāzām noķersi tikai papildus skaistas emocijas, īpašu tuvumu otram cilvēkam, bet tāpat pēc noteikta laika viss būs tāpat kā agrāk :)))

Varbūt būs lielāka atbildības sajūta vienam pret otru-pret abu attiecībām,tas ka pēc kārtējā kašķa tu neskriesi vāk savas mantiņas lai no tā izvairītos bet centīsieties vairāk viens otru izprast-nezinu laikam ka tā verētu būt,mums es domāju kāzas neko nemainīs ja nu vienīgi sakārtoti papīri jo mums ir meitiņa,mūsu dzīve jau ir mainījusies-droši vien kāds nepiekritīs,bet bērns apgriež visu tavu dzīvi un tu uz to sāc skatīties pa visam citādi,jau tagad man kā tu saki vārti uz pagātni ir aizvērti,bet tikai daļēji ir lietas no kā ir jāatsakās,jo tu saproti ka tas man nav vajadzīgs un labāk to laiku velti ģimenei,varbūt beidzot esmu sapratusi kuri ir mani īstie draugi,jo nav vairs tik daudz laika lai staigātu pa kafejnīcām un lieki šķērdēt naudu nevajadzīgām lietām-ir cilvēki kam nav ģimenes un nevar to saprast kā tu man nevari veltīt laiku,bet piedod man šoreiz bērns slims,vai vīram beidzot ir iedots ilgi gaidītais atvaļinājums un gribam beidzot būt visi kopā un atpūsties.Jā noteikti mūsu dzīve domāju nemainīsies tā jau manījās kad sākām gaidīt mūsu meitiņu-kā jau teicu lielāka atbildības sajūta vienam pret otru,varbūt beidzot ir uzradušies īsti draugi uz kuriem varam paļauties un uzviņiem tiešām var paļauties.Tas ir mans viedolis nezinu kā būtu ja mums nebūtu bērna,tad varbūt pārmaiņas dzīvē sāktos tieši pēc kāzām,
bet šoreiz ir tā ka bērns ienesa pārmaiņas un nekad nēesmu sūdzējusies ka man kaut kā trūkst vai kaut kur netieku-mūsu pārmaiņas tikai labas

Man noteikti nebūs tā ka aizveru vārtus uz pagatni, jo tas laikam ir atkarīgs arī ni dzīves situācijas. Mēs ar topošo dzīvojam kopā jau 4 gadus, un kāzas mūs tikai satuvinās vēl vairāk, lai būtu blakus viens otram vēl tuvāk :) pagatne, laimīga bērnība vienmēr būs līdzi ar mani, ar manam domam, manā sirdī. bet laikam pašam sev jāuzdod citu jautājumu - vai esmu gatava dalīties savos priekos un bēdās ar citu, pieņemt otrā cilvēka domas un vēlēšanas, veidod kopīgu laimi, vai tomēr gribās vēl bišķiņ palikt pati sev saimniece un paturēt šo brīvību. To nu gan labāk izdomāt tagad!:)

Ko noziimee aizveert vaartus uz pagaatni...? Vai Tev ir kaadas lietas, ko pirms kaazaam dari, bet peec kaazaam nevareesi..? Es nezinu, man taadu nebija :) Nekaadu pagaatnes tumsho nosleepumu ar nebija :D