Nolaižas rokas..

Es nesaku, ka nesaprotu, es vienkārši uz cilvēku nāvi esmu sākusi skatīties savādāk.

Un vīrietim es neko nepārmetu, tāpēc jau arī rakstu te, jo man tas ir sasāpējies, bet skaļi viņam to nesaku, jo saprotu, ka nav viegli. Bet man arī ir stress, ir grūti un es pārdzīvoju par viņu no visas sirds.

...sorry, ka atkal izsaku savu viedokli, BET, agnese88, Tu pati rakstīji, ka pēdējo gadu laikā esi zaudējusi sev tuvus cilvēkus, un tieši tāpēc es brīnos, kā Tu TĀ vari nesaprast savu puisi? Es pēc zaudējumiem, ko dzīvē esmu pārdzīvojusi, pret citu bēdām esmu kļuvusi tūkstoškārt uzmanīgāka un vēl jo vairāk, ja redzu, ka cieš tik tuvs cilvēks kā mīļotais vīrietis. Organizē Jūsu kāzas, iesaisti palīgos savus radus vai draugus, bet nepuksti, ka mīļotais pagaidām nepiedalās, tas ir mazākais, ko Tu šobrīd viņa labā vari darīt.

Es noteikti atceltu kāzas. Ne tādēļ, ka būtu nepiedienīgi priecāties jūsu lielajā dienā, bet tādēļ, ka neviens no līgavaiņa ģimenes nav ticis galā ar zaudējumu. Visas tās histērijas, ka kāzas nevar atcelt patiesībā ir signāls, ka cilvēki grib aizbēgt no sāpes. Bet aizbēgt nevarēs.. tajā dienā tavs līgavainis un viņa ģimene domās: AK, kaut mazā māsa varētu būt šeit... un tas viņus beigs nost. Tevis pašas labā - iesaku pārcelt par pāris mēnešiem. Ja kāzas paredzētas pilī (nav atkaribas no laika apstākļiem), tad neredzu jēgu sevi mocīt tagad. Lai izdodas!

varbūt mazliet viegli tas skan - bet es saku, ka pēc katrām dikti skumjām bērēm vajag kādas jautras kāzas vai kristības. es pati tikai pagājušā gadā zaudēju tēvu un protams ka sirsniņa vēl tagad sāp. bet dzīve ir dzīve un tā neapstājas.
mana māsa precējās 3,5 mēnešus pēc tēta aiziešanas un jā - man tajā dienā bira asaras ne tikai no prieka par viņas laimi, bet arī par to ka tēta vairs nav, par to ka vēl pirms gada viņš mani aizveda līdz altārim, bet manai māsai šo ceļu nācās iet vienai.
bet manai māsai tā bija skaista un laimīga diena, neskatoties uz neseno zaudeejumu. jo ir jādzīvo tālāk. jo galu galā, kas gan ir sēras - sēras ir mūsu pašu egoisms, mums pietrūkst aizgājēja, mēs nespējam samierināties ar to ka viņš vairs nav blakus. bet pašam aizgājējam jau vairs nekas nesāp, viņa sāpes un pārdzīvojumi ir beigušies.

bet ja līgavainim pārdzīvojumi ir tik smagi, ka viņš nevēlas kāzas - tad gan labāk atcelt. bet uzmākties ar visādiem sagatavošanās darbiem gan nevajag, lai tak cilvēkam ir mazliet miera lai pārdomātu un paskumtu, jo gatavošanās kāzām tak ir liels stress tomēr.

Pirmkaart, tiesaam taisniiba ir taa, ka reti kursh viirietis ar prieku iesaistaas kaazu riikosanaa - ir kaadi objektiivi iemesli, vai nee... Taa tomeer ir vairak meiteņu diena, kas saistaas ar beerniibas sapņiem par princi un balto kleitu..
Otrs - bez didaktikas un pamācoša toņa - esi balsts un draugs savam līgavainim šajaa ļoti, ļoti gruutajaa laikaa. tas ir viens no lauliibas pamatpostulaatiem - priekos un beedaas, nabadziibaa un bagaatiibaa... Ja gruuti vienai tikt galaa ar organizaaciju, iesaisti savus draugus, savus radus.. cilveekus, kuriem sobriid dziivee nav smagu paardziivojumu. un domaaju, ka viirs to veelaak noveertees un buus pateiciigs.
Un no pieredzes - beigaas viss buus labi. un kaazu sviniibas bez extra skaļas un superjautras balleesanaas nenoziimee, ka taa diena buus mazaak skaista. var tacu kaazas svineet ari pieklusinaati, romantiski un neaizmirstami.

Itkā ja negrib atcelt, var iekļaut arī senu latviešu tradīciju - braukt uz kapiem un nolikt arī ziedus pie māsas... Bet godīgi, nezinu kā rīkoties...

Būs labi!Saprotu, ka Tavā gadījumā tiešām ir gandrīz neiespējami visu pārcelt.Manuprāt, kāzu dienā, kad reāli teiksiet viens otram jāvārdu un visi būs preicīgi un sapucējušies, noteikti radīsies arī svētku noskaņa, neraugoties uz skumjo notikumu. Un kas par to, ka kāzas aizvadīsiet nedaudz klusākas, nekā sākumā bija paredzēts? Galvenais taču, ka būsiet vīrs un sieva.

Situācija Tev nav no jaukākajām.. :( Trakākais ir tas, ka Jūs tagad fiziski esat katrs savā valstī, jo pa telefonu nevar tika labi visu izrunāt un parunāties kā klātienē! Liktens dažreiz ar mums izspēlē tik ļaunus jokus, it īpaši tad, kad vismazāk to gaidām!Tev pašai ir jāizlemj, ko darīt, jo tikai Tu vislabāk zinu konkrēto situāciju un neļaujies ietekmēties no citu domām, jo tā ir Tava dzīve :) Es domāju, ka Tev nevajag atcelt kāzas, lai arī cik tas ir smags zaudējums, jo kāzas ir laba zīme, tas ir sākums kam jaunam!Tas, ka cilvēks priecājas, nenozīmē, ka viņš ir aizmirsis bēdas!Ja ir ļoti grūti ir jāsaņemās un jādzīvo tālāk! Katrā ziņā vēlu Jums veiksmi un gan Tu vislabāk zināsi kādu lēmumu pieņemt!

Un es tevi ļoti labi saprotu, ka tev negribas tagad visiem zvanīt un atcelt. Zinu cik daudz pūles prasa visu noorganizēt, arī atcelt visu prasītu ne mazums pūļu. Un tad atkal rīkot visu no jauna.

Gan jau viss nokārtosies! Varbūt mazliet nogaidi ar sarunām par kāzu organizēšanas lietām, mēģini atrast piemērotu mirkli, lai izrunātos! Pastāsti kā jūties, gan jau kopīgu risinājumu radīsiet! Nedomāju, ka viņš vienaldzīgi varēs noskatīties, ka nodara pāri Tev ar šādu nostāju! Viss būs labi, tikai vairāk runājiet un ieklausieties viens otrā!Un laiks vēl ir!;)

Nav jau tik traki. Vīrieši vispār reti iesaistās. Manējais arī neko nedara. Pat nevar tik daudz izdarīt kā tikt skaidrībā ar savu viesu sarakstu un iedot ielūgumus. Viss man jādara, jādomā, jāmeklē. Viņam attaisnojums ir lielā noslodze darbā. Cenšos viņu saprast, bet dažkārt arī dusmas uznāk.

Gan būs labi, arī viena tiksi galā ;) Gan jau vari kaut kur mammu vai kādu draudzeni iesaistīt, lai palīdz.

no viņa negaidu, ka viņš "leks no priekiem un jaurosies" , tomēr attiecībā pret mani tas arī nav godīgi, jo līdz šim visu esmu darījusi viena, visu visu līdz pēdājam sīkumam. un tagad ir pienākusi viņa kārta iesaistīties, tas neprasa daudz. Tāpēc arī ir grūti, kāzas atcelt nevajag, bet dari visu pati.

Dari kā vēlies,bet tad nesūksties ,ka līgavainis tai dienā neleca no priekiem un nejaurojās kā traks :(
Un arī, ka nepalīdz tev visu organizēt,ļauj viņam sērot un izsāpēt to sāpi :( Tas viss izklausās baigi egoistiski :(

Es ticu, ka viss būs labi. Lai tur vai kas. Kāzas pats par sevi ir emocionāli pacilājošs brīdis un gan uz šo dienu prieks būs dominējošais :)

es negribu. naudā jau nav īsti problēmas, vairāk ir čakarā, ko tas viss radīs. gribu vienkārši jauki aprecēties, nedomājot par to visu...