no citas tēmas:cik daudz pavadat laiku ar saviem mīļotajiem vīriešiem?

dzivojam kopa,bet liekas, ka vairak vinu neredzu ka redzu.ta sakrit musu darbi.vienigi katra otra svetdiena ir musu!to tad parasti censamies izbaudit.bet vinam ir draugi ar kuriem ir vecu lietas, man ir draudzenes ar kuram paplapat.un respektejam katra velmi tikties ar draugiem.kopa faktiski esam tikai vakaros.bet nesudzos,jo tie parasti ir loti mili vakari:)un vakaros ir tik daudz ko parrunat,kas pa dienu noticies!

Es laikam esmu traka, bet nesaprotu kā var būt kopā 99% laika? Vai tad jums nemaz negribas pabūt ar sevi, sakārtot domas, kaut ko savā nodabā padarīt? Visur kopā, man tas liekas pārspīlēti, es laikam esmu cilvēks ar savu pārāk lielu neatkarības un vienatnes izjūtas nepieciešamību. Kopā esam varbūt 60-70% no brīvā laika.

Nuuuu, ja tā, tad mēs praktiski visu laiku kopā. Sevišķi jau šajā pirmskāzu laikā.... :)

Mēs ļoti daudz laika pavadam kopā, ap 99% Darba specifika to ļauj!
Mazais palicis tik mīļš pret mani pēdējo nedēļu pirms notikuma....

Mums ar mīļoto darba dienas paiet tā atsevišķi, katram darbiņš man pēc darba sportiņš, mīļotais aizdodas citreiz pēc darba ar draugiem makšķerēt vai kaut ko tik pat "neinteresantu" padarīt (manā skatījumā) un tiekamies tikai naktī gultiņā :), savukārt sestdienas man paiet skolā, tā kā sanāk kopā pamaz pavadīt, bet visas brīvdienas un svētkus gan esam kopā (izņemot protams, salidojumus un darbos pasākumus (izņemot Ziemassvētku :)))

mēs arī esam šķirti tikai darba laikā.. pārējo visu laiku esam kopā... vienkārši nespēju pilnībā priecāties, kad zinu, ka līgavainis mājās skumst...
Un nu jau visur kur mūs aicina, tad uzreiz abus kopā, jo zina, ka savādāk nemaz nenāksim...

nē, nu mēs jau arī katrs savā darbā.
es jau tā arī domāju- nu tajā laikā kas ir ārpues darba :)

Kopā esam tikai dienas otrajā pusē. Pa dienu strādājam, satiekamies mājās pēc darba! :) Principā, lielāko daļu laika pavadam darbiņos, tātad šķirti! :(

mees esam kopaa visu laiku! :) nu taa praktiski - viss laiks peec darba un manaam dejoshanas nodarbiibaam un pavisam noteikti visas briivdienas, iznjemot reti pasaakumi kuros viens no mums nepiedalaas logjisku apsveerumu peec - mani meitenju tusinji un tamliidziigi.

reiz lasiiju interesantu materiaalu par astraalo dziivi - uzturoties ilgstoshi kopa ar kaadu cilveeku nemateriaalaa cilveeka buutiiba ljoti sarod ar to otru, arii miegaa - lai arii abi gulj, tomeer vinju astraalaa buutiiba ir nomodaa un taas savienojas ar neredzamaam saiteem. to var piemeeram secinaat peec taa cik biezhi redzat viens otru sapnii. :) taa nu varu teikt ka kopaa esam nepaartraukti, jo lai gan straadaajam katrs savaa pilseetaa, juutam viens otru arii attaalumaa... :) un par to miegu bij man taads gadiijums - ir viena lieta, ko nekad nebiju staastiijusi savam liigavainim un taa mani visai nelaagi mociija. un reiz redzeeju sapni kuraa vinjsh to visu jau zinaaja un tad naakamaa riitaa uzmaniigi saaku sarunas un izraadiijaas ka vinjsh arii redzeejis sapni, kuraa uzzinaajis to manu "nosleepumu". ta nu tagad zinu, ka patiesiibaa velti es satraucos, jo ir lietas kas nav izskaidorjamas un jauki ka miiljotais manu lielo beedu bija uzzinaajis taadaa veidaa un tagad nu taa ir atrisinaajusies.
taa ka saikne jau nezuud arii neesot blakus fiziski!

bet vispaar tagad pirms pashaam lauliibaam muusu attieciibaas iestaajies izteikti romantisks periods - turam viens otru aiz rokas un sapnjojam par naakotni, duudojam kaa divi balodiishi... :)

Jaa, es saprotu tās, kuras ar līgavaiņiem tiekas tikai dažas dienas/naktis nedēļā... Man arī tā bija - es Venstpils Augstskolā, līgavainis darbā Rīgā un arī nedēļas nogalēs, kurās tikāmies, nebija garantijas, ka man nebūs jastrādā. Bija grūti, un tieši tāpēc es šobrīd mainu skolu uz Rīgu!!! :D

Pa dienu mums katram savs darbs savā pilsētā, mīļotais strādā arī pa naktīm (ne visas, bet tomēr) un sestdienās vēl visu dienu skolā. Tā ka kopā esam tikai kādas 3 naktis nedēļā un svētdienās. Brīžiem gan liekas, ka dzīvoju vairāk viena, bet laikam jau ir pierasts tā...

mēs apmēram 80% esam kopā, ne daudz, ne maz :)

Bet es esmu jurnieka ligava...:) Esam vairak skirti nekaa kopaa, bet tas tikai stiprina musu attiecibas. Saprotam, cik loti viens otram pietrukstam, ilgojamies un gaidam atkalredzesanos utt.
Bet kad satiekamies, tad gan esam neskirami viens no otra. Iznemumi: puisu tusinji, kuros es dazreiz nevelos piedalities. Tai laikaa meginu satikties ar draudzenem, jo, kad ligavainis majas,nav laika vinjam :)
Bet pirmskazu nakti gan pavadisim skirti.

Es strādāju Rīgā, man līgavainis Cēsīs, tāpēc kopā esam trešdienu vakaros/naktīs un no piektdienas līdz pirmdienas rītam! It kā traki, it kā jau pierasts! Gaidam, kad, pirmkārt, atradīsim mājokli kaut kur pa vidu, otrkārt, kad es nolikšu tiesības un iegādāsimies vēl vienu auto, lai tad būtu kopā katru vakaru, bet es nebūtu piesaisista galīgi sabiedriskajam transportam!

Mums tāpat kā Alisei, šķirti tad, kad katrs aizbrauc uz saviem laukiem:) Tad sanāk atpūsties maķenīt vienam no otra un atkal paspēt sailgoties :-D