Nezinu..

nu, par to puisi, ko rakstīja(par gulēšanu uz muguras)viņš izmēginājis visu rozes, kino, bet nekā...
otrs, veina meitene rakstīja, ka viņas vīrs bija izmantojis pērkamu sievieti.man ir divas domas-cik tas ir sāpīgi, ka viņš to pateica!!!manuprāt tas ļoti sāp, bet no otras puses, labi, ka viņš atcinās-tagad tu zini un otrs labi, ka tā nav darbakolēģe, bet vienreizlietojama sieviete(tas nav sliktā nozīmē pateikts, bet gan, ka pie viņas viņš neatgriezīsies)...
tās ir manas domas!

Vakar vakarā parunāju ar savu vīrieti - kā viņš kā vīrietis vērtētu šadu situāciju...Un mirkli padomājis atbildes bija divas - vai nu viņam ir patstāvīga, nepretenzioza mīļākā, vai arī problēmas fiziski vai garīgi..Abi varianti smagi...

Alisei taisniiba! un galu galaa - kaapeec sievietes gulj uz muguras??? a kaapeec viirieshi ljauj attieciibaas ienaakt rutiinai un neko nedara? es domaaju - ja viirs atnaaks maajaas ar rozhu pushkji un shampanieti un uzaicinaas savu sievu uz roamntisku deju kaut vai tur pat virtuvee vinja viss uz muguras negulees.
bet redz kaada ir sabiedriibas attieksme - sieviete ir taa kurai jaavelk seksiiga velja un dievs pasarg - jaakraaso skropstas (a ja nu man alergjija no skropstu tushas, ja nu man berzh un kozh aciis???), sievietei ir jaaruupeejas par dzirksteliiti, lai viiram nebuutu jaazheelojas ka sieva tik uz muguras gulj! a pashi...nuuu sooryyy, mees visas zinam kaa vinji pashi! bet pats skumiigaakais shajaa zinjaa ir tas ka sievietes pashas to pieljauj. sievietes pashas savus vechus izlutina un tad nu vinji iedomaajas ka ir visas dziivaas radiibas kronis! mjaaa...

bet nu tas par mums, sievietēm- skaidrs. bet vīriešos jau arī ir problēmas- viņi ir tik iedomīgi, ka viņiem liekas, ka viņi nevsr apnikt un visu laiku ir topā. brīžiem mēs arī mājās cīnamies par kaut kādām lietām, kuras man viņā nepatīk vai ir apnikušas.
mana vedējmāte bija uzdevusi operatoram noķert katru viesi un nofilmēt viņa novēlējumu jaunajam poārim- mums. tas bija labs pārsteigums un es ieguvu daudz skaistus vārdus, novēlējumus un pamācības no pieredzējušiem cilvēkiem- vislabākais bija apmēram tāds- ja ir tās nesaparašanās un ķibeles, tad vajag vienmēr padot vienam pretīm otram solīti uz priekšu jebšu atpakaļ un tā visu dzīvi izdejot.

Mans vīrietis mani mīl. bet es zinu arī dažus noteikumus, pie kuriem man vajadzētu pieturēties, jo viņš taču arī ir tikai cilvēks, nu, piemēram uzkrāsot skropstas, lai būtu izteiksmīgāks skatiens (brīvdienās var nekrāsot).
bet vienmēr atcerēties un darīt tā, lai viņam nekad manis nepaliktu pāri, bet gan pietrūktu. tas nav viegli.
un jā, par to gulēšanu jau trešo gadu uz muguras- domāju, ka daudzas tā dara. vīrietis tomēr ir tāds baigais dzīvnieks un viņam vajag asumu.

Nezinu, man šķiet, ka mīts par sexīgo veļu un zeķēm, ar ko var panākt da jebko no dajebkura vīrieša, ir tikai mīts. Ticu, ka tas strādā attiecībās, kurās vienkārši iezagusies rutīna, taču principā viss ir kārtībā. Taču, ja ir ilgstošs "negribu", tad tomēr jādomā, ka kaut kas īsti nav kārtībā ar pašām attiecībām vai veselību un ar ārējiem fetišiem neticu, ka var ko līdzēt.
Es protams saprotu, ka ir būt sexīgai, iekārojamai, tādai un šitādai, lai vīrietim apētīti nenositu, taču, ja mani regulāri atšūtu, jau pēc tādām, nezinu, reizēm 10 man būtu pārgajusi jebkāda vēlēšanās plivināties sexīgā veļā un censties pavedināt. Jo ja nav atdeves ari no otras puses, tad tāds totāli vienpusējs pasākums ir... savā ziņā mazliet pazemojošs. Tu izdomā nezko, lai tik būtu smuki, pavedinoši utt., a vīriec gari nožāvajas un saka, oi, skaisti jau, bet man vispār miegs nāk... comon, pāris reizes to var saprast un sasparoties uz nākamo reizi, bet ne uz ilgi.

Ashele, tā droši vien ir.. Ja cilvēks ir mīļs, tad vienalga, vai viņš ir izspūris, vai saposies kā bildīte. Protams, par sevi jārūpējas, bet mīlestības izdabāšana ļoti pazemo. Būtu jāsaņemas, bet nav motivācijas.. Sevis dēļ? Tas būtu pareizākais variants. Izskatās, ka manā gadījumā ir tikai skumjas notis..

nedomaaju ka probleema sleepjas baac "neseksiigajaa" veljaa. ja viirietis miil sievieti un veelas buut kopaa ar vinju, tad iekaaros arii maisaa teerptu. ja paara attieciibaas valda miilestiiba nevis plika iekaare, tad noziimes nav ne zekjeem, ne veljai vai celuliitam. seks tak tomeer ir kaut kas vairaak nekaa vienkaarsh vairoshanaas instinkts.

protams ka cilveeki ir dazhaadi, tomeer peec seksa nepiecieshamiiba ir visiem - kam vairaak, kam mazaak. pat muukjenes un sveetie teevi ir tikai cilveeki, un tas ka dziivo celibaataa nenoziimee ka vinjiem nevajag. bet ja viirietim ir miiljotaa sieviete un nemaz nemaz negribaas...nu tad probleema ir vinjaa nevis sievietee.

nu ziniet - ja man paaris reizes atteiktu, es laikam buutu shokaa un man ne praataa nenaaktu dancot apkaart jaunaa veljaa.

bāc
tu mēgināju smuki veļu un zeķes...
man ir savs rituāls, ja nomērku jaunu veļu, tad noteikti to jānovērē viņam...+arī protams zeķes!

Protams var jau seit gari un gudri spriedeleet par sieviesu tiesiibam,vicinaat feminisma karogu,bet virietis ir un paliek primaats lai cik izgliitots vins nebuutu,pirmajaa vieta vinjam vienmer buus paarosanas instinkts,taapec,ja sinii zinaa kaut kas nav kartiba,tad jasak sist trauksmes zvans,vai nu ir sita sieviete vai veseliibas probleemas cita izskaidrojuma neredzu.

Piekrītu, visgrūtāk ir atzīt vainu sevī, bet saprotu, ka tas ir pirmais solis, lai kaut kas mainītos. Ir tikai bail no kārtējā - nē, un tas bremzē un iegrožo visu mīļumu, kas lauztin laužas ārā..

anminkai taisniiba,jadomaa arii par sevi,nevar visu laiku meklet vainu viirietii,esmu parbaudijusi uz savas adas,biju parak iesligusi darbos,bernos,neko negribeejaas,viss riebaas,ari pati sev,un ko dabuuju....!!!!aManejais pa dzeerumam atzinaas,ka izmantojis peerkamu sievieti,zinat kaa tas saapeeja....jus pat iedomaties nevarat,vins speciaali atzinaas,taa nu man tas klapes no aciim nokrita!Mes ssievietes paarak daudz aizraujamies ar supermenu teelosanu,parstradajamies,parnemamies ar berniem,rezultaata nevaram virietim sniegt to ko vins grib,varbut savu reizi mazak smoreet pie plits bet sariikot romantisku vakaru divataa,vins tonovertes,varbuut...ja nu nav galiigs siveens!

bāc, man bija līdzīga situācija, bet tas bija kādu laiciņu pēc dzemdībām!
negluži uzreiz, bet tomēr!
un tad es varēju runāt un runāt un neko nesasniegt!
tad sarāvos sevī, vairs pat negribējās, neko negribējās-man ar to resno vepri pat vienā gultā negribējās gulēt, es buju nervoza, īgna.....utt

un ko...
sāku mainīties, sekoja bildinājums, šad tad izlavījos kaut kur iziet un nu atkal viss ok.
sāts ar sevi, ar veļu, ar drēbēm, izdomā ko jaunu...
galvenais neiedzīvojies zemajā sevis novērtējumā, tagad apzinos, ka pati arī kaut kur biju vecmodīga savos uzskatos.

vienreiz arī runāju čatā ar vienu puisi, kurš meklēja mīļāko-jautājums priekš kam?
vienai reizei, man gribās izbaudīt ko vairāk.kādreiz bija labi, bet pa trim gadiem viņa māk tikai gulēt uz muguras....
sorr, bet tādi bija tie puiša vārdi!

Ja jau jums taas problemas turpinaas vairak ka gadu,tad nesapprotu kaa vispaar esat lidz kazam nonakusi!Nu man arii nav taa ka sekss ir galvenais dzivee,esam ar virieti daudz par to stridejusies,bet tomeer...Nevaram jau tev forumaa dot padomu,dari taa vai citadi ,katram pasam jauzverte situacija,bet samierinaties arii nevajag.Tiesam ir daudzas lietas par ko priecaties dziive,bet tas nedos gandariijumu,ja gimenee nebuus kaut kas kartiiba,tici man.Un virietis vienmer ies vieglaako celu tas ir aizbeegs no sarunas,atbildibas u.t.t,nevis risinas probleemu,tapec nesamierinies,bet ej grutako celu,tiec ar visu skaidriba pirms kazam,

Protams, kam gan nesašļuktu dūša papēžos pēc regulāriem attiekumiem, nedomāju, ka tev par to būtu jājūtas vainīgai. Zini, man šķiet, ka ja abas puses vēlas būt kopā, nav problēmu, kuras nevarētu risināt tā vai šitā un atrast kādu kompromisu. Atliek vien novēlēt, lai jums izdodas to kompromisu atrast.