nezinu, ko darīt....

Līgavainis vēl bērna prātā. Stipri iesaku padomāt par precēšanos... nu varbūt tomēr nogaidiet vēl.

bet kadel jus stridaties?kads ir iemesls?
citreiz der aizdomaties ta dzilak par dazam situacijam,ka teikt sava galva izanalizet kas tikko notika...es biezi sevi piekeru - un jautaju, un kam man tas bija vajadzigs? tas viss tacu ir sikums!
es tacu vinu milu, un sen jau esmu pienemusi tadu kads vins ir, un protams katram bus savs minus,viennozimigi......
galvenais ir runat vienam ar otru un saprast! Varbut jus baidaties vardiski atklat kas sirds dzilumos sez, meginiet varbut tad vestules uzrakstit ko velaties pateikt milotajam, tas ari loti labi palidz!
Es ar savu draugu sakam kopigi dzivot un iret istabinu 18 gadu vecuma,abi bijam jauni un dulli - iemilejusies balodisi!:)) Nju jau pagajusi 4 gadi, Ziemassvetkos svinesim 5 gada saksanos. Un apreceties nespejam pagaidam del naudinas,es tik sapnoju un sapnoju par to.
Neviens nav teicis ka attiecibas ir vieglas, tikai nevajag plesties par niekiem:)

7 mēnešu kopdzīve nav nekas! Padzīvojiet tiešām vēl kādu gadiņu kopā. Un 18 gados puišiem ir tikai vējš galvā. Es jau nu nekad neprecētu tik jaunu (ja vien nebūtu grūtniecība un pienākuma sajūta). Dibināt ģimeni, pirms abi ir materiāli patstāvīgi, ir neprāts!!!

Nu redzi! Man patiess prieks par jums:)) Esat laimīgi!!!;)

Paldies visiem par padomiem, domām un pieredzi..... Varbūt tiešām mēs tās kāzas mazliet sasteidzam, tagad esam nolēmuši nogaidīt. Beidzot izrunājāmies un šķiet, ka tagad jābūt visam normāli. Tas stress man laikam dēļ tās steigas bij sakrājies. Bet mīlam mēs viens otru un gribam būt kopā vēl ilgi jo ilgi.

es saprotu mazais_smaidiņ tevi-esmu tavā vecumā un kopā ar nu jau vīru nodzīvojām trīs gadus,kas nu jau ir iegājies,kā maģiskais skaitlis,kas jānodzīvo,lai saprastu,ka vēlies ar šo cilvēku nodīvot 10x tik pat un vēl vairāk...es ar gaudoju jau pēc 1.5 gada ka vajadzētu un dusmojos,bet tagad liekās cik tas bija stulbi,mēs nolēmām pagādāt sev jumtu virs galvas un abiem ir labs darbs un bij arī kāzas,tā ka nesteidzies,tas tev tik tāds jūtu uzplūds un tici man ja tu apmaksāsi kāzas jums nebūs laimīga kopdzīve,jo pie jebkura kašķa tev būs iespēja pateikt-ka kāzas jau gribēji tikai tu un tu arī par tām maksāji un tā doma vien,ka tu esi sponsorējusi savas kāzas sagrauzīs visu mīlestību,jo vīrietim tiešām jābūt kā balstam,ja nu bebis piesakās uz kā tad jūs dzīvosiet,ja viņš nestrādā,vai vērts spēlēties ar nākotni ambīciju dēļ?!?mazliet nogaidi un tici man 22 vel nav vecums:)

Var, var arī par 2000:) Tev taisnība:) Nu jāpadomā abiem, kas tad noticis, ka šitādi strīdi un nogurums vienam no otra...Kāzas tiešām neko nemaina un otrreiz precoties, biju gudrāka un apdomīgāka:D Sākumā visu izštukoju...visus par un pret...vārdu sakot izmēģināju viņu sadzīvē un nolēmu, ka gribu precēties tieši ar viņu...Ak mīlestība...:D Lai gan jāatzīst, ka jūtos drošāk tagad, kad esam precējušies...Kāpēc?Nezinu:) Bet padomāt vajag stipri, jo tas ir nopietns solis:)

vēl vēlos pateikt pie sava iepriekšējā komentāra, ka kāzas neko nemaina. Tas, ka būsiet vienā uzvārdā, neizveidos ģimeniskuma sajūtu, ja paši necentīsieties. Kāzas nepasargā no krāpšanas, neuzticības utt.
Varbūt lielākajai daļai ir taisnība, ka vajag pagaidīt, kāzas noteikti nav jāplāno gadu un vairāk. Ja būsiet kopā arī nākamvasar, tad kāzas var šavīkšot pāris mēnešu laikā, turklāt ņemot vērā, ka pelnītāja esi tu, tad lielus izdevumus nevarat atļauties. Ceru, ka neaizskāru ar tādu tekstu. Arī par 2000 var uztaisīt skaistas kāzas un meitenes šeit portālā tev ieteiks daudz padomu.
Tā kā dzīvojiet vien mierīgi tālāk, un nekoncentrējaties uz kāzām.

Vecums nav šķērslis, lai neprecētos, bet ja šādas nesaskaņas pirms kāzām? tiešām ir vērts pārdomāt, vai tu esi gatava šobrīd uzturēt savu vīru arī pēc kāzām, kamēr viņš atradīs darbu, iegūs izglītību? tomēr, kad būsiet preceti, vajadzēs pašiem galus savilkt kopā, jo tak esat ģimene un jāplāno savs budžets.
es domāju, ka ir vērts pagaidīt. mēs abi ar gaidījām, kamēr varēsim būt tik patstāvīgi, lai uzturētu sevi, varētu samaksāt par kāzām un vecākiem nebūtu jālūdz nauda.

arī es iesaku ar kāzām pagaidīt. vismaz līdz laikam kad abi būsiet pelnītāji!
man jau liekas - labāk paciesties pāris gadiņus, nevis ar steigu saprecēties... un pēc tam sāpīgi pārdzīvot ka neiet.... ja strīdaties jau tagad - gandrīz veselu gadu pirms kāzām, kas tad būs vēlāk, kad sāksies lielie stresi? un kā ar kopdzīvi?

lai gan pieļauju domu, ka tāpat jau neņemsi galvā šeit dotos padomus. ;) kā jau lielākā daļa šādos jautājumos...

Sakuma jums iesaku pabeigt skolu un tikai pectam domat par laulibam.Veel visa dzive prieksa ,jus veel esat loti jauni-nav kur steigties.

Kautkāds ārprāc! Met viņu pie malas! un AR STEIGU! kamēr vēl neesi apprecējusies un palikusi stāvoklī!!!

Ja esat noguruši viens no otra, tad vislabāk kādu laiku pamēģināt padzīvot atsevišķi. Es ar savu nu jau vīru neizturējām ilgāk par diviem mēnešiem. Šis laiks man ļāva tikt skaidrībā ar savām jūtām. Gadu pēc atkal saiešanas kopā, viņš mani bildināja, un nu jau esam laulāts pāris.

Arī es ieteiktu pagaidīt, padzīvojiet kopā vēl gadiņu:))

nezinu kapēc, bet arī mūsu attiecībās pirms kāzām saradās visādi mazi strīdiņi, bet pat ne par kāzām :)
rutīna tiešām nomāc, tapēc jāmāk ir attiecības uzprišināt šad tad ar kaut ko citu ;)

par to vai ir īstais laiks precēties vai nē pasaka sirsniņa nevis gadi, nauda, stāvoklis ...