Nesaskaņas...

skaists ielūgums :)

runājot par vedēju tēmu - mēs savus vedējus atradām, kad jau datums bija nolikts, viesu nams sarunāts, muzikanti un baznīca arī...

un kad ar viņiem tikāmies - mš pateicām visas lietas, kuras nekādā gadījumā negribētu, un kuras pilnīgi noteikti gribētu - bet pārējais paliek viņu ziņā...
patiesībā - viņi paši teica, ka tagad mums ne par ko vairs nav jāuztraucas....

un tas bija liels mierinājums, jo es sākumā biju ļoti uztraukusies un iespringusi un sāku domāt, ko un kā gribu - bet tā kā savā dzīvē esmu organizējusi daudz dažādus pasākumus, kuros nekad nenotiks viss pēc plāna... un mums kā organizatoriem vienmēr ir licies, ka kaut kas nav bijis tā kā ieplānots - savukārt, tie kas piedalās pasākumā vienmēr ir starā... vienmēr saka vislielāko paldies, un saka, ka viss ir izdevies...
un tas ir tāpēc, ka viņi nezin, kas bija ieplānots citādāk vai kas notika....

un tāpēc arī esmu sapratusi, ka es savas kāzas neplānošu un neorganizēšu - to uzņēmās vedēji.... un tā diena man un manas līgavainim būs kā skaista dāvana... un mēs to izbaudīsim, izbaudīsim to, kas tajā būs - nevis to, kas neies pēc plāna, kā esam ieplānojuši...

mēs protams, pateicām lietas, ko ļoti nevēlamies, un pēc tā arī vedēji vadīsies...
tomēr man ir prieks, ka mūsējie uzņēmušies iniciatīvu un dāvinās mums jaukas izjūtas...

to arī novēlu citām, kuras satraucas...
atrast īstos cilvēkus, kuriem var visu uzticēt un pašiem tikai baudīt :)

:)) Jā, jā - bildina gan!

Jautājums ne pa tēmu Līgaviņai - vai tajā profila bildītē tevi bildina?:)

Pirmkārt, ļoti gaumīgi ielūgumi (manā izpratnē) - malacis :)
Otrkārt, par to savu viedokļu un vēlmju uzspiešanu no vedēju puses - žēl, bet gan jau radīsiet kādu zelta vidus ceļu.
Par cik mums nav tādu konkrētu izsapņotu sapņu par un ap kāzu tēmu, kur nu vēl scenāriju - ļaujamies vedēju idejām un ierosinājumiem. Nav jau galīgi tā, ka paši neko nedomājam, bet kaut kā liekas, ka tieši tā nezināšana, kur brauksim, kur vedīs, cikos, kā utt... tas liekas pat aizraujošāk un interesantāk, nekā uzreiz jau zini. Bet te nav runa par gadījumiem, ja jūtat, ka vedēji nav tieši tādi, kā bijāt domājuši.
Lai veicas! :)

Es vēl nezinu, kā mums ies ar vedējiem. Pagaidām neko konkrēti neesam runājuši, bet nu liekas, ka viņi respektēs mūsu vēlmes. Nu jā, ļoti nepatīkami, ka vedēji grib visu noteikt, it sevišķi pirmo valsi, tā taču ir tikai un vienīgi jūsu izvēle. Runājot par tiem ielūgumiem - man liekas, ka, lai gan tas varbūt ir sarežģītāk un laikietilpīgāk, tomēr daudzas lietas labāk darīt un organizēt pašiem. Cilvēkiem, kas nav tai kāzu procesā iekšā, liekas, ka laika vēl daudz, vienkārši viņiem ir sava dzīve un jūsu kāzas...nu, tās priekš viņiem tās ir tikai un vienīgi JŪSU kāzas, tāpēc arī viņi īpaši neiespringst.

bet mūsu vedēji vispār neko neprasa, bet kad prasām mēs - ignorē... no tā ir bēdīg...godīgi sakot esmu priecīga par jums un par to, ka jūsu vedēji ir tik atbildīgi un palīdz jums kāzu organizēšanā. Lai jums veicās!

mūsu vedēji nevis uzspiež kaut ko, bet prasa, ko mēs vēlamies.līdz šim mūsu domas ir sakritušas, es pilnībā paļaujos uz viņiem.domāju viņiem kaut kādā veidā palīdzēt, bet mana vedējmāte teica, lai nekur nejaucos (labā nozīmē). tie taču būšot mūsu svētki nevis darba diena, viņi visu izdarīšot!:)
par ielūgumiem...es arī sāku satraukties.biju sarunājusi, ka ielūgumus zīmēs brāļa sievas māse, kura ir māksliniece, bet jau kādus 2 mēnešus nav uzzīmējusi paraugu. nezinu, ko i domāt. teicu, ja līdz aprīlim nebūs uztaisījusi visus ielūgumus, tad būs jādomā par citiem ielūgumiem. laikam nevienam nevar uzticēt svarīgus darbus, jārīkojas pašai.

Paldies Jums visām par laba vēlējumiem! Ieguvu tiešām labu atbalstu. Bet nu tiešām - to, ko tiešām vēlamies mēs, tas arī būs. Mēģināsim atrast kompromisu visā ar vedējiem, jo negribētos arī iegūt naidnieku (vedējus)...

Varu piekrist tik tam, ka nevajag ļaut sevi noskaņot negatīvi, pat, ja kkas nebūs, kā esi plānojusi, bet no otras puses- protams, gribas savu sapni piepildīt- izdzīvot tieši tādu, kā izsapņots. Mēs redzot, ka katrs, kam nav slinkums', mēģina pamācīt un "ieteikt", kategoriski nolēmām par kāzām maksāt tikai paši (kas maksā, tas pasūta mūziku :) ) un tad nu citiem nav ne mazāko tiesību iejaukties un mācīt, kā arī vedēju vietā izvēlējāmies kāzu vadītāju, kam tas būs darbiņš, kam ar darbiņu maksājam un viņa visu veido un pieskaņo mūsu vēlmēm :)
Par ielūgumiem- malacis, gatavojot pati, ieliksi savas sajūtas un radot mākslu savai skaistajai dienai, sev tuvajiem cilvēkiem, cilvēks nevar būt dusmīgs, bēdīgs vai vēl kādām citām sliktām emocijām pilns :)

bāc! uznāca dusma gan uz vedējiem, uz tevi pašu - tevi par uzstājības trūkumu, un vedējiem par valdnieciskumu.
Neļauj sev kāpt uz galvas, esi ar stingrāku raksturu un viss būs tieši tā kā tu vēlies!
Lai izdodas!

Izlasot šo nedaudz skumjo stāstu, arī nolēmu uzrakstīt. Es jau domāju, ka kāzām tomēr ir jābūt tādām, lai Jums pašiem viss patiktu, vienalga cik atšķiras Jūsu domas un vēlmes no vedēju, vedējiem būtu jārespektē, ko vēlaties Jūs, jo tās ir Jūsu kāzas. Priekš kam tad tiešām rīkot un apmaksāt kāzas, kuras ir izdomājuši citi. Personīgi es nekādā gadījumā vedējiem neļautu noteikt manu kāzu programmu, kur nu vēl pirmo valsi. Vai tad vedēji plānos visu sekojošo dzīvi Jūsu vietā arī? Lai vai kādus upurus tas prasītu, bet kāzām tomēr jābūt tādām, lai tas būtu Jūsu sapnis, nevis kāda cita. Priekam un laimei tomēr jānāk no sirds, un tieši no savas, ne cita cilvēka sirds. Vēlu Jums mazliet vairāk patstāvības lēmumu pieņemšanā un vedēju pārliecināšanā par pretējo. Savi lēmumi būs jāpieņem arī turpmākajā dzīvē.
Lai mums visām izdodas sapņainas, fantastiskas un mīlestības pilnas kāzas un lai bēdām un skumjām nav vietas!

Paldies liels!
:)

Nebēdā ne nieka! Tai dienā visi šie liksies tādi sīkumi.. pat galvenais slēpjas tevī un tavā spējā sev par spīti visam justies laimīgai, neļaut sabojāt sev šo dienu.. tie visi ir tikai papildinājumi.

Nonācu pie šīm atziņām pēc līdzīgām ķibelēm kā tev..Izlēmām par vedējiem lūgt divus draugus, kuri nebij savā starpā pazīstami..(tā sanāca ka nav neviena tuva precēta pāra) .Nu lūk..atnāca"viņi ciemos..uz vakariņām. Un sākās!...Biju domājusi ka tā mierīgi iepazīstoties aprunāsimies, pie vakariņām, bija idejas un vēlmju saraksts, kā arī daudz no organizēšanas darbiem paveikts (viesunams, tērpi, ielūgumi, vēl sis tas) bet vedēj vedējpuisis ritīg uzvilkās. Atvēra kladīti un spēra vaļā pamācības, alternatīvas mūsu idejām, tradīciju stāstus, kurus tieši negribējām. Es protams spēros pretī cik spēju. Un vakariņas pārvērtās diezgan skarbā diskusijā. Nevarēju gulēt pa nakti, pārrunas ar puisi, asaras. Likās ka visi sapņi gaist un attālinās. Ka nekas nebūs kā gribēts. Nākamajā dienā ,saņēmos un piezvanīju vedējkandidātam, un cik vien korekti spēju ,atsaucu uzaicinājumu. Un jau tai pašā dienā sarunāju superīgu citu puisi.. un komunikācija ar šiem vedējiem ir ļoti patīkama, draudzīga, jautra un daudzsološa.:)
Vēl pa vidu tam, starpcitu bija daudz mazu nesaprašanos ar līgavaini..
Bija tā ka , daudz lasīju šo portālu, (par daudz) iztēlojos lietas un notikumus, līdz pēdējam sīkumam..
Puisis teica, viss būs kā tu vēlēsies šai dienā, bet kad sāku viņam aizrautīgi stāstīt savas idejas, viņš saķēra galvu, un šausminājās : "forumus salasījusies, kādu pasaku tu te gribi uztaisīt, neesmu nekāds princis.. un tas viss bij dēļ tādām idejām, ka 1. lai viņš kāzās uzvelk nevis uzvalku, bet baltu bruņinieku kreklu ar volāniem un jostu..2.lai iemācāmies iestudētu deju ar savu mūziku.3. romantisku pikniku pie ezera 4. īpašu fotosesiju viduslaiku interjērā.. viņs teica ,ka tas nebūtu viņš pats.. ( viņā ir tāds kā neizcelšanās sindroms, plus bailes no "cirka", "ko pateiks" un vēl slinkums pa virsu) vai tik tā nav vairumam Latvijas vīriešu?:) Vai arī es pati esmu kaprīza, izlekt griboša būtne;)?
hmz.. nu kad tagad atskatos.. nav jau tik daudz gribēts, bet no otras puses tā taču ir diena kad darīt īpašas lietas , uzdrīkstēties, nekompleksot, lai ir ko atcerēties, beigās vēl iepatiktos i dejot , i interesanti izskatīties.. galu galā uz vairumu no šīm idejām kompromisus atradām un viss notiks!! Vajag iet uz kompromisu. Un ļauties arī ka kaut kas var notikt pats, neplānojot. Ļauties vedēju pārsteigumiem,lai arī pati jūties tā, it ka varētu ģeniālas kāzas noorganizēt! Ļaujies. Un būs skaisti, ja pratīsi saskatīt skaisto. Saplānotajā ne vienmēr ir tas šarms kas spontānajā.
Tā lūk, bet man kāzas jau pēc diviem mēnešiem. Nu jau uz visu skatos ar vēsāku prātu.
Sāku intensīvi vingrot, dzert tējas, veselīgāk ēst, eju uz jogu, lasu grāmatas, esmu sev atklājusi harmoniju un laimes sajūtu darot visādas lietas, nedomāt par niekiem, pats galvenais ir sagatavot sevi svarīgajam solījumam un ar visā atrakcijām tai dienā nepalaist garām to brīdi, visskaistāko. Dēļ kura viss notiek. Un tam nevajag neko ORGANIZĒT. Tam vajag tikai mani un viņu.

Kaut kā gari sanāca. Kopumā gribēju tevi uzmundrinot teikt, ka neļaujies nekādiem apstākļiem bojāt tās dienas prieku.. ja arī kaut kas nebūs kā vēlējies. Centies pavadīt šo burvīgo pirmskāzu laiku saticīgi, mīļi, jautri un pietiekami aktīvi, cīnoties ar stresu un iebildumiem sevī. Viss sākas mūsos pašos, mūsu galvās.

p.s. ielūgums jauks:)

Pirmais varinats - drukājamais: