nesaprotu...=(

nu tam pārim acīmredzot patiešām bijušas maskas uz sejas līdz kāzām. Tagad domā, ka var atklāt īsto dabu un tur arī rodas visi brīnumi... Tā ir, kad apprecas īsti nepazīstot otru cilvēku. Ja Tu par savām attiecībām esi droša, ka no abiem ir īstais fīlings un ka Jūs abi viens otrā pazīstiet īstos Jūs, tad visam jābūt ok. Ja līdz kāzām kaut ko uzspēlē un tēlo un pēc tam sāk atlaist grožus, tad arī nav jābrīnās par kašķiem... Dažas sievietes mēdz pēc kāzām uzaudzēt kilogramus, nekopt sevi tik ļoti - nu jau ir vīrs, var tik ļoti necensties. VIņam tas noteikti nepatik un sāks ar laiku par to runāt un tad sākas kašķi un meitenes parasti nesaprot, kāpēc viņām kaut ko pārmet...

Nav nozīmes precējies vai nē. Visu nosaka savstarpējā kultūra un cieņa.

"peec kaazaam visi viirieshi paliekot kretiini,tizlenji un idioti..."

Pēc tādiem tekstiem var tikai pajautāt - no kurienes rodas raganas, ja pirms kāzām visas sievietes ir mīļas un jaukas?

Nav jauki, ka tev to bāž degunā un kaut ko prognozē!:( Būs labi:)) Jo mēs esam vēl saliedētāki pēc kāzām...jūtamies drošāk kaut kā...:)) Protams arī strīdamies...bez tā nu nekā...bet viss ir labi:) Precies!Nekas slikts nenotiks, ja vien esi pārliecināta par šo soli:)

Es ljoti labi saprotu,ka visiem sanaak shaadi taadi kashkji un kashkjiishi,bet ne jau taa,ka ne diena nepaiet,bez kaada stulba nieka....Un tas viss tiek norakstiits uz to,ka appreceejaas,pirms kaazaam taa neesot bijis,tagad tik taads maita palicis....tas jau saak palikt nomaacoshi,ja tev katru dienu skandina,ka tad kad appreceeshos man arii taa buus...besis....=(

Kuram pārim tad viss vienmēr ir tikai skaisti un labi? Ir tak brīži, kad sanāk pakašķēties, bet viss ir ok, jo vajag jau arī tādus brīžus, lai labāk novērtētu to, ka ir labi.
Manā gadījumā pēc kāzām nekas uz slikto pusi nemainās, ir pat daudz foršāk. To pašu esmu dzirdējusi un redzējusi savu draugu un paziņu lokā. Nav tā, ka pēc kāzām kaut kas mainās uz slikto pusi. Viss ir atkarīgs no paša pāra, varbūt par maz bija viens otru iepazinuši. Kopā būt var ļoti ilgi, bet tā arī nepazīt to otru - tā teikt, nekas jau nenotiek uz burvju nūjiņas mājienu, ir kaut kas lietas labā jādara.

Ne jau vienmēr viss ir uz slikto pusi.... Un tas, protams, nenozīmē, ka nav vērts precēties. :))) Lasot tavu nesaprašanu par darba kolēģi, pasmaidīju un nodomāju-kas ķīvējas, tas mīlējas. :))) Piemēram, mana labākā draudzene ar savu puisi laikam dienā nestrīdas tādos brīžos, kad katrs atrodas darbā..Un, kad pajautāju, kā tā var dzīvot?! Viņa man atsaka-tas mūs pat iekurina; mums patīk publiski strīdēties un viens otru "nolikt".
Mums bija nepieciešami vairāk kā pieci gadi, lai saprastu, ka esam gatavi tik pat jauki un mīļi nodzīvot līdz pat vecumdienām. Pirms kāzām, protams, bija kašķi...bet, ja tā padomā, par sīkumiem jau cilvēki vien strīdas..Patiesībā, pēc kāzām ikdienas dzīvē nekas liels nemainījās; ja vien kopdzīve un attiecības ir palikušas daudz spēcīgākas; pat mīlestība, kuru ar laiku ierūsoja ikdienas rutīna, ir izlauzusies ar divkāršu spēku. :)))

Vinji abi bija paziistami 2us gadus pirms kaazaam,tagad kopaa 3iis,bet es vienalga nesaprotu,jo arii tad,kad prasiiju kaapeec,tad vinji preceejushies atbilde ie;"Taapeec,ka taapat kopaa dziivot apnika!" Kas taa par atbildi?
Es,piemeeram,veelos preceeties taapeec,ka miilu vinju ar visiem vinja nikjiem un stikjiem,un gribu pavadiit ar vinju kopaa visu muzu(Vai ka nju liktenis buus leemis)=)

Es, pirms apprecējos, biju nodzīvojusi ar savu puisi kopā gandrīz 7 gadus. Pa šo laiku tīri labi viņu iepazinu, tāpēc attiecības nav mainījušās. Tāpēc varu droši teikt, ka visas attiecības nav vienādas.

Es arī to nesaprotu, jo mums pēc kāzām viss ir gājis tikai uz labo pusi:). Domāju, ka tā var runāt tie pāri, kuriem jau pirms kāzām nebija visai laimīgas attiecības un precējās ar cerību, ka pēc kāzām kaut kas mainīsies..