negribu!

paldies!

Anminka! Ir uznākusi pavasara depresija - auksti vēji, pelēks, nav saules. Tas ir normāli. Esi mierīga un nogaidi, lai pāriet grudenuma sajūta.
Domā tikai gaišas domas un tad arī sirsniņai būs vieglāk :)
Lai saulains un priecīgs pavasaris!

Mana situāciju nedaudz savādāka... Gribu vīru (viņš man ir vienkārši dievīgs pagadījies!!!), bet negribu kāzas. Nekas nav tā kā tam būtu jābūt: kāzu datumu esam mainījuši jau reizes 5!, limuzīnu dabūt nevarēju, viesu mani plēš nenormālu naudu utt... Par ielūgumiem nemaz neesmu domājusi, kleitu neesmu nopikusi...
Mani tracina viss, kas saistīts ar kāzām, bet tai pašā laikā ir taču "mazas meitenes sapnis" - limuzīns, pils, ziedi - nu viss tas lielais, skaistais kopums - emociju buķete! To visu gribu gan, tik negribas neko organizēt...
Kad viss bija galīgi sakrājies, ielīdu viņam klēpī un teicu, ka man pietiek! Neko vairs negribu. Atliekam vēl uz gadiņu... Un ticiet vai nē, bet viņš sāka ļoti aktīvi palīdzēt!!! :o)
Tagad ir sagatavots praktiski viss - protams izņemot tos pašus ielūgumus un kleitu... :o))))
Runājiet ar saviet mīļumiem, un viss būs vislabākājā kārtībā!

Ai, nu ir tie viriesi no citas planetas, ir un viss. Visa sai procesa ik pa laikam ienak prata aina no "Alu cilveka" - pirmais nopietnais strids izcelas par to, ka toposa sieva nu nekadi nevar saprast, ka virietis var nevaret paris stundas apspriest jautajumu par to, kadas aploksnes liekami kazu ielugumi. Tas taa, ilustracijai, bet tik jau nu patiesi...

Es domaju, ja mes visas tam aploksnem (seit domajot visu, kas ar kazu organizesanu saistits) nepieskirtu tik milzonigu nozimi, visiem butu vieglak, galvenokart jau mums pasam, jo tad mes tos svetkus nudien izbauditu, nevis lieki stresotu par visvisadiem sikumiem. Un, varu saderet, tisi no si stresa rodas viena liela dala no tam eksistencialajam pardomam, ir vai nav tas istais cilveks. Ir, gan jau ka ir, ne tikai man, bet jums visam :)

Škiet jau kādu laiku atpakaļ rakstīju, ka baidos,ka šaubos un nesaprotu sevi. Es tagad sāku domāt par to, ka esmu kopā ar savu topošo vīriņu no 16 gadu vecuma. Būtībā neko daudz no dzīves izņemot viņu neesmu redzējusi. Un tagad ir tas laiks, kad liekas, ka gribas visu ko izmēģināt, lai pēc kāzām nekas nav jānožēlo un lai netaisītu stiķus, kad jau ir par vēlu. Kā saka, es vēl neesmu izskrējusies :) Man vēl gribas skriet pa tusiņiem un ālēties, jo esmu jauna, bet viņš jau tam vecumam ir pāri. Viņš labprātāk sestdienas vakaru pavada vārtoties uz dīvāna un skatoties TV, tajā pašā laikā man gribas iziet dzīvē! Labi, ka viņš man to neliedz un ar draudzenēm reizēm aizejam padejot un patrakot, tomēr vismīļāk es ietu nevis ar draudzenēm, bet ar viņu. :(
Tik ļoti patīk, ka ejot pa ielu vai esot citās sabiedriskās vietās tu jūti, ka tev uzmanību pievērš arī citi vīrieši. Ka tu tiec iekārota un nav tā, ka nevienam citam bez mīļotā vīrieša tu neesi vajadzīga. Eh, pavasari, ko tu ar mani dari? :) Visādas trakulīgas domas jaucās pa galvu. Gribas lauzt to rutīnu, kas iestājusies attiecībās, izkustināt tos iesūnojošos viņa kaulus un ieraudzīt un iemīlēt viņu vēl reiz un vēlreiz. Tā gribas izdarīt kaut ko nepratīgu!Uh...
Anminka, man uzdzen niknumu nemitīgie jautājumi par kāzām no visām pusēm. Es pat nespēju atslēgties no tā visa, lai pievērstos kam citam. Šogad tak jābeidz studijas, a kāzas tik pa galvu vien. Jo vairāk par to domā, jo lielākas pārdomas māc un sāc apsvērt un apdomāt vai tiešām tas ir tas ko vēlies... Lai kā tas arī skanētu: neaizmirstiek, ka vienmēr taču var uzsākt šķiršanās procesu! :D Nevajag to uztrvert tik dramatiski. Dzīvē visādi gadās...
Bet ceru, ka ar mums tā nenotiks un mēs visas sagaidīsim vismaz savas zelta kāzas ar saviem mīļajiem topošajiem vīriņiem! :)

baidos, ka visu mūžu domāšu ko esmu izdarījusi, sodīšu par izdarīto vai neizdarīto...
jādodas pie ārsts, tai tās izkritušās dzemdību laikā skrūves ie;iek atpakaļ!

Man izretis arī piemetas šitā doma, nav jau viss vēl nokārtots, bet uznāk tā sajūta nfig vajag :(
Es jau viņū mīlu uin gribu būt kopā, pat biju lielākā inicatore kāzām, a tagad viss pieriebies. Es ceru ka šī depresija pāries

NJā... es jau domāju, ka esmu vienīgā, kurai šie murgi iespraucas galvā - negribu, man to nevajag,pieriebies viss utt. Laikam jau tas ir stress par gaidāmo notikumu, es vismaz ceru, ka tā tas ir un pāries. Gaidu mirkli, kad spēšu priecāties par mūsu kāzām, vienkārši priecāties un neuztraukties.

Nevaretu but, ka esi baisi sakoncentrejusies uz to pasakumu, kas bus, ka bus, ka saorganizet utt.? Tad varbut der ieteikums atslabt un neaizmirst, ka tie ir tavi un tava vira milestibas svetki un visi tie sikumi sakot ar idealo kleitu, pieskanotiem ielugumiem un beidzot ar rozem uz kazu tortes principa ir nesvarigi sikumi. Pat ja kaut kas neizdosies, ka planots, pats galvenais tacu bus noticis - jus busiet virs un sieva. Ja nudien ir milestiba un parlieciba, ka sis ir tas cilveks, ar kuru gribi but visu muzu kopa, tad viss parejais ir vairak vai mazak nebutiski.
Zini, ta virieshiem tipiska pieeja lietam a la (ka pati raksti) "pietiek ar restuuzi" principa ir viena svetiga lieta, jo lauj padomat par butisko un mazak kert krenki par nesvarigo. Es te taa pamazam maacos so to no sis pieejas, nudien atvieglo dzivi :)

vecmāmiņa dzīvo pie mums un ar bērna pieskatīšnu nav ne vainas...kur gribu tur eju, bet nekur neeju, tikai darīšanās- ārsti vai kādi dokumenti...
un kad oma aizbrauc, tad bērns ir tikai ar mani!
esmu nogurusi taisīt pārsteigumus!
paldies, mīļās meitenes par sapratni, gan pāries!

anminka, vai viņš zin ka tev tā visa trūkst? Vai tu viņam to esi teikusi?
Man ar tā likās, ka mans vienmēr aizņemts, neromantisks cilvēks...bet es ik pa laikam kādā strīdā izmetu, ka gribu sveces, vīnu, rozes pa istabu utt. Un zini...vakar dabūju. :) Tie vīrieši jau vienmēr ir tādi kā mazi bērni stumdami un bakstami. :) Varbūt ņem un pati uzrīko viņam kādu jauku divvienutlības vakaru. Aizved bērniņu pie vecmammas(gan jau uz vienu vakaru neatteiks pieskatīt) un uzrīko skaistu vakaru. Dažreiz pašām kaut kas jādara un ar laiku varbūt arī tavs vīrietis sapratīs cik tas ir patīkami kad otrs cilvēks tevi patīkami pārsteidz un tad varbūt viņš pats arī gribēs tev tādu pārsteigumu uzrīkot.

man vīnam nav laika un ar bērnu staigāju katru dienu, paldies larri!
iekšā kaut kas lūst un plīst, mes esam ideāli radīti viens otram, un mīlu viņu no visas sirsniņas un ar visu dvēselīti!
viņš saka arī...bet esmu pārāk untumains bērns!
gribu sauli, gribu zvaigznes no debesīm un jāt ar zirgu un lidot ar gaisa balonu, bet viņš ir piezemēts...aizvet uz restūzi un pietiek...
darbā tik aizņemts, ka par divvientulību var aizmirst!

anminka-aaraa taads pavasaris, izej ar beernu aaraa, izstaigaajies, vakaraa iedzer glaazi viina un viss buus oki doki..galvenais nekoncentreeties uz to kaazu faktu, bet vienakarssi jaatceraas viss forssais un superiigais, kas jums kopaa ir bijis un viirs atkal buus miilams, lolojams, lutinams.. :)
man ar gadaas taadi vaajuma briizzi,bet tad paskatos uz beernu, kas skataas ar mana liigavainja aciim un smaidu, aij, nu gribu tak vinju preceet, tak super teetis deelam ir.. :))

Vai tad tu nemīli savu topošo vīru??? Pirms pāris dienām es ar domāju a nafig šito visu vajag, bet tad atkal viss nostājās savās vietās, ar nākamo vīriņu remontējām istabu un skatījos uz viņu un sapratu, ka ļoti mīlu viņu un laulības būs tas pamatakmens mūsu ģimenes veidošanā!!! Varbūt Jums der kādas pāris dienas pabūt atsevišķi, lai var sakārtot domas - tas palīdz, saku pēc savas pieredzes!!! Lai Jums veicas un ceru, ka viss veiksmīgi noskaidrosies:)

Ja neīstais cilvēks, tad nevajag precēties.
Bet varbūt tas ir tikai stresa iespaidā? Nu zini....uztraukums, kā būs, jo tomēr kāzas ir nopietns solis un tad jau tas cilvēks būs tavs vīrs nevis draugs.