Mūsdienu bildināšanas tradīcijas...

Njāā, Tamy, tas tik ir stāsts.... :) Man skudriņas skrēja lasot! Tiešām skaisti! :)

Cik mīļi, aizkustinoši un kādai smieklīga sanākusi bildināšana.
Man, izskatās, sanācis 3 reizes dzirdēt apstiprinājumu tam, ka mani "grib"! Pirmā reize bija 2000. gada Ziemassvētku vakarā, kad es biju jau 2 dienas kā Itālijā atbrauksui iepazīties ar viņa vecākiem. Tā jau domas pa galvu skrēja ātrāk nekā zirgi no jaunās vides un iespaidiem un te, atnākot no Ziemassvētku Mises, dzerot šampanieti ar viņa vecākiem un tad klusumā dodoties pie miera, domā tikai par spilvenu. Ieguļos gultā, viņš tik satraukts un smaidīgs kā runcis (vēl ar savām lielajām, zaļajām, garu skropstu ieskļautajām, acīm). Skatos aizdomu pilna uz viņu, bet savā naivumā neko nenojaušu (man tad tikai 19 gadiņi) un apgūlusies pabāžu rokas zem spilvena, kā man parasti patīk to darīt un uzduros kam mazam un cietam. Paceļu spilvenu un tur uz mani "raugās" kārbiņa. "Kas tad tas!" nopūšos un atveru to vaļā. Ieraudzījusi gredzentiņu un viņa mulstošo smaidu, sapratu, ko tas nozīmēja.
Tā mēs saderinājāmies un visa ģimene uzreiz pamanīja gredzentiņu, lai gan negribēju par to ne ar vienu, izņemot mammu, kas bija Rīgā, runāt. Par cik biju dikti jauna, tad tika izlemts, ka vēl pagaidīsim - visa dzīve vēl priekšā.
Otrā reize, 2005. gada augustā atgriezos no Rīgas Itālijā, kur jau biju nodzīvojusi 2 gadus ar puisi kopā. Pārbraukusi "mājās" puisis mani aizveda uz jūras māju, kur saskumusi par Rīgā palikušajiem un nogurusi no negulētās nakts, ierausos gultā ar Rīgas piparkūku cepumiem, kurus dievināju. Viņš laimīgs pēc 3 nedēļu neredzēšanās, sēdēja blakus, sasedza mani un ēda ar mani šos cepumus, lai gan iepriekš viņam tie īsti pie sirds negāja.:D Iemiegot jutu viņa mīļos glāstus, kas šad tad sakārtoja manus matus un tad kā pa miglu frāzi: "Kad atmodīsies, paliec gultiņā." Atmodos pēc 17 pēcpusdienā.:o Sēdēju gultā un truli turējos pie cepuma kules, kad viņš šeptelīgs ienāca un paziņoja, ka es nedrīkstu nākt uz pirmo stāvu. "Nemaz, nemaz?" jautāju neko nedomādama. "Nē," viņš noskūpstija uz pieres un izgāja. Pēc stundas viņš uznāca augšā un paziņoja, lai uzvelku pašu skaistāko drānu, kas man ir koferī no ceļojuma. Par laimi biju Rīgā uz draudzenes kāzām un man bija gan skaista kleita, gan kurpes, taču atcerējos, ka Rīgā esot biju nopirkusi jaunu, elegantu drēbīti, ko arī Mīļotais nebija redzējis. Saģērbos un drīkstēju doties uz viesistabu. Kāpjot lejā pa trepēm, redzēju, ka visi logu slēdži bija aizvērti. Apstājos un tad pustumsiņā, sveču gaismiņā ieraudzīju Paolo, kas bija uzvalkā (augustā Itālijā ir vismaz +35°!!!); man kājas sagrīļojās uz trepēm un domāju, ka man vēl vajadzētu "eleganti" noripot lejā.:D Viņš arī brīnīdamies skatijās uz mani. Sveču gaismā mums bija vakariņas, kuras viņš pats no nulles sagatavoja, galdu saklāja un pat man neredzētus traukus izmantoja. Un tad teica: "Pēc 2 gadu kopdzīves (bet kopā jau 6) un tagad tavas prombūtnes sapratu vēl vairāk, ka es bez tevis negribu dzīvot... Manas dienas ir tukšas bez tevis, mani rīti kaili..." un vēl daudz skaistu vārdu, kas man lika atdzimt un saprast, ka mana vieta ir blakus manam Mīļotajam, lai gan sirds raudāja arī pēc Latvijas.
Nu un patiesi kāzu datumu nolikām tikai 2006. gada Lieldienās. Abi sēdējām dīvānā viens otra apskāvienos, viņa vecāki nez kur noziedējuši un viņš, acīs skatoties, sacīja: "Negribu vairs gaidīt!" Tad arī sapratu, ka nu ir klāt īstais brīdis - biju gatava un gana "liela". :) Precēsimies 7. jūlijā. Palikušas vairs 10 dienas un dosimies pretī Lavandu laukiem.:)

Urāā!!! Man nu ar ir gredzentiņš!!! Aizvakar atnāku no nakts maiņas, ģērbjos, tīru kosmētiku no sejas, šis saka aiztaisi acis.....
Jau biju samierinājusies,ka nekā tāda man nebūs, pilnā sparā gatavojāmies kāzām un mūsu pēdējā gadadienā( jo turpmāk takš būs kāzu jubilejas) pārsteidza mani nesagatavotu..
Vai es teicu,ka mēs bijām pliki??! Tas tā -jautri!!!!;)
Smukākais gredzentiņš uz pasaules!!!!
Esmu iemīlējusies...

Man tava bildinaashana liekas ljoti romantiska un kaisliiga. Jo varu iedomaaties, kaadas juutas tajaa briidii virmoja. Un par gredzentinju, varbuut vinjsh vaardadienas daavanu arii bij domaajis kaa saderinaashanaas gredzenu.

Esmu lasiijusi tik daudz romantisku bildinaashanu, kad aizbraukushi celjojumaa Piem: pie juuras, pie Eifelja, utt. Esmu domaajusi, cik skaisti, jo viirietis speciaali domaajis, organizeejis. Bet tad saprotu, ka ari mans viirietis ir speciali domaajis, organizeejis, bet to izdariijis maajaas muusu kopaa buushanas gadadienaa, svechu gaismaa, un uz celiisha. Un tad pirmo reizi sava viiriesha aciis redzeeju asaras, laimes protams. Un to briidi neveeleetos mainiit ne pret ko, jo taa ir MANA bildinaashana. Un sajuutas mums katrai ir vienreizeejas un visromantiskaakaas neatkariigi no taa kur atrodamies. Esmu dzirdeejusi ari pieredzes, kad bildinaashana ir spontaana, bez gredzena, bez ieplaanoshanas, bet notikusi tik romantiski, tik patiesi un neatkaartojami! Un manupraat pats galvenais ir redzeet to patiesumu, miilestiibu un laimi otra aciis, un saprast- vinjsh tieshaam to domaa nopietni :D

mans stāsts: kādā jaukā dienā draugs man piedāvā uz spontāno nokārtot atvaļinājumu uz nedēļu, jo brauksim uz Franciju ceļojumā, plānojām visu utt utt....visu ceļojumu nekas nenotika, tik vienā mirklī uzkāpjot Eifeļa tornī, spītējot lietum un stipram vējam, man tika pasniegta maza sarkana kastīte ar tekstu " tas nopietnākiem nolūkiem" - pirmais ko darīju raudāju un otrais ko darīju vilku gredzenu pirkstā un izrādījās par lielu, gandrīz pārlidoja pāri skata vietas režģim. Tā nu visu atpakaļceļu izlikāmies, ka nekas nav bijis, lai citi ceļojuma biedri neko nepamana, atgriežoties mājās, braucām uz laukiem un paziņojām maniem vecākiem, par ko saņēmu negaidīti negatīvu reakciju - vecāki bija nepatīkami pārsteigti..nezinu kāpēc tā..drauga vecāki biaj priecīgi- kā tas normāli pieņemts.

Principā gredzentiņš, kuru uztveru par saderināšanās gredzenu man nāca dzimšanas dienā. Kaut gan nebija teksts, ka tā ir dzimšanas dienas dāvana...

Visus savus 25 gadus gaidīju savu īsto.Nu sagaidīju.Pēc dažiem romantiskiem pazīšanās mēnešiem sekoja bildinājums.Bez gredzena..jo tas notika naktī gultā (izklausās banāli). Bet bija tā, ka nevarējam vienoties par dzīvesvietu, jo esam no dažādām pilsētām un tajā naktī sastrīdējāmies, katrs palika pie sava, iestājās drausmīgs klusums, ka sman likās vesela mūžība!! tad viņš pajautāja, vai mana nostāja ir galīga.Es domāju, ka nu vsjo un sāku radāt.Un tad tas notika.Viņš mani sagrāba cieši, cieši un mani mierināja un teica, ka mīl mani un nemūžam neametīs, ka nemaz to nespēj izdarīt.Un pajautāja - vai nāksi pie manis par sievu :) Raudot teicu, ka jaaaa!! Ta bija mūsu saderināšanās.Gredzens nesekoja..gaidīju, gaidīju..nu jau vairs negaidu, jo 18.08. būs laulība sgredezens.Fakts tāds, ka februārī uz vārda dienu viņš mani ieveda zeltu veikalā un lika izvēlēties sev gredzentiņu.Ieteica izvēlēties to ar baltu, mrdzošu actiņu.Bet teica - tas tev vārda dieniņā!vai as būtu utverams kā saderināšanās gredzens???jutos jocīgi, kad viņa draugs man pajautāja - parādi saderināšanās gredzenu.Parādīju šito, kas ir :) Ai..bišķi ir tā jocīgi..bet piedodu vņam, jo ne to vien man ir dāvinājis.

:)) pastaastiishu jums manu stastu... :)
mes bijam runajusi par kazam, bet kaut ka tas visu laiku atlikaas uz veelaaku laiku, unj es pec jaunaa gada sviniibaam vnk nonaacu pie secinajuma ka velos preceeties sovasar.. :D gatavojos menesi, lai bildinaatu savu draugu... bet tai vakaraa kad nolemu to dariit man mute bij aizliimeeta, staveju vinja prieksaa un smiineju, smaidiiju, jutos kaa maza meitene kurai patiik kads zens bet atdziities nevar... :) unj ta bez vardiem vnk tureeju lielu kasti rokaas (speciaali sapuceeju kurpju kastei liidzigu kasti lai vinjs nenojaustu uzreiz ko velos darit, unj iekshaa starp koncham, ledeneem, riekstiem kuri mums loti garsho pasleepu karbinju ar gredzenu... ) ta staavot beidzot saku runaat par to ka loti milu vinju, par to ka man vinjam maza daavaninja, bet vinjs tikai atbildeeja - ja es buushu tavs viirs un mes busim kopaa visu muuzhu.. :) vinjs pat man neljaava pateikt slavenos bildinaajuma vardus... abi laimiigi smaidot un dzerot shampanieti pavadijaam vakaru izlemjot kurs datums butu piemerotaaks... panjemam kalendaru, miljumam 9. datuma sakas atvaljinajums, izleemaam kapec ne 7. julijs, tikai velak saliekot so datumu kopa ar cipariem es sapratu ka mums trapiijies 07.07.07, lidz tam tas bija vnk 7. juulijs :D :D nju luuk shitaa.. iznaaca taa beigaas ka mans draugs tai pashaa vakaraa gribejis mani bildinaat tikai nav atradis tadu gredzenu kads vinjam patiktu...
un isteniibaa visu so gadu laika kamer esam kopaa mes biezhi vien vai nu pasakam kaut ko vienaadi viena laikaa, vai nolemjam kaut ko dariit ... :) aiiii es esmu laimiiga, un sodien paliku veel jo vairaak atceroties sho vakaru kad bildinaaju... :)

esam draugi- es ar mīļumu bildināju!
precīzāk negaidot viens otru!

Izklausaas pasakaini, bildinaajums pashaa Pariizes sirdii:) Saakums man gan ne iisti romantisks, gredzenu pirkaam kopaa Egipte, jo maneejais gribeeja, lai man perfekti der un patiiik, jo samainiit jau vairs tad nevareetu. Tad gan vinsh savaaca gredzentinju pie sevis un teica, ka iistajaa laikaa, iistajaa briidii... Un es arii neuztraucos un negaidiiju, jo zinaaju, ka gan jau vienaa briidii... Bet tad vinsh to izdariija lidmashiinaa, 7 no riita pa skalruni, kad braucu pirmo reizi iepaziities ar vinja vecaakiem. Nu shoks man bija, saakumaa gribeejaas zem kreesla paliist, jo visi cilveeki saaka apkaart groziities un skatiities:) Lufthansa gan baigi forshi mums peec tam shampi atnesa un uzdaavinaaja arii pudeli viina veelaakai svineeshanai:))) Bija ljoti jauki no vinju puses.:)

Pirms 5 dienām Parīzē (mūsu pirmajā ceļojumā ārpus Baltijas valstīm), fantastiski skaistā dārzā Eifeļtorņa pakājē, brīdī, kad Eifelis sāk mirguļot (apaļā vakara stundā) nez no kurienes Viņa rokās uzradās sarkana kastīte sirds formā un saņēmu mīļu jautājumu "Vai kļūsi par manu sievu?". Tas viss pēc gandrīz 5 gadus ilgas kopdzīves. :) Lieki piebilst, ka šobrīd vēl aizvien staigāju dažus centimetrus virs zemes... :)

a pirmo reizi bildinājuma kā tāda vispār nebija pēc 3 mēnešu pazīšanās viņš mani paņēma aiz rokas un aizveda uz veikalu kur nav pusdienlaika.)))Tas bija 1991 gadā.Ja kādai īpaši interesē tad maija žurnālā Una ir raksts par mums. 2007.gada maija mēneša Unā.

un pirmo rez kā bija???!!!

Lasu un priecājos kā Jūs visas bildināja.
Mans mīļumiņš manā dzimšanas dienā ,kamēr es sēdēju pie datora pienāca man klāt ar divām pilnām šampanieša glāzēm,nometās uz celīša un saka-mīļumiņ nu es tagad esmu labojies vai otreiz pie manis par sievu nāksi?Man asaras pa gaisu un tikai tad kad glāze nāca pustukša glāzes dibenā ieraudzīju skaistu gredzentiņu.
Ak,ko tik tie mūsu vīrieši neizdomā lai mūs bildinātu.