Mūsdienu bildināšanas tradīcijas...

Daniela, man šķiet, ka Tev būtu šis jautājums jāpāarunā ar savu vīrieti. Varbūt jau viņam ir kļuvis tik ērti, ka oficiālajai pusei jau ir slinkums pievērsties:)

Daniela, jūs esat kopā 5 gadus, bet mēs esam kopā jau astoņus! un tikai tagad gatavojamies precēties. visam pienāk savs laiks

Daniela - tas atkariigs no tewis! var likt lietaa sievishkjiigas viltiibas, lai saprot ka jaaprec vien nost. bet var arii palikt godiiga - nemeegjinaat piespiest vai ievilinaat, ljaut lai viss turpinaas kaa liidz shim. kursh variants labaaks? nezinu - tas atkariigs no jums pashiem. ir viirieshi kam vnk ir nepiecieshams kaartiigs blieziens, lai vinji aptvertu ka miil sievieti un tomeer grib preceet. citiem ir vajadziiga apzinja ka nu buus jaaruupeejas par mazuliiti. citi atkal pashi jau saprot ka ir pienaacis laiks lauliibaam. bet ir arii taadi kas negrib preceeties un negribees pat ja arii buus mazais, vai bailes pazaudeet partneri. vinji tik un taa negribees preceeties.

es savam viiram jau sen, kad tikai veel saakaam draudzeeties, teicu - ka es kaadreiz gribeeshu beernus, un ka es negrasos palikt vecmeita un man liidz 25 gadiem jaaaprecas. tas bija taa - joks ar patiesiibas devu. un apreceejos lai gan liidz 25. dzimshanasdienai veel pataalu! ;)

Bet vai esi devusi savam mīļajam kādu mājienu, ka vēlētos būt citā statusā? Varbūt viņš domā, ka tevi apmierina pašreizējā situācija, un, ja tā, tad ko tur daudz iespringt? Dzīvošana kopā vēl nenozīmē, ka nevar apprecēties - mēs ar vīru arī pirms kāzām dzīvojām kopā gandrīz 3 gadus.

ņemot vērā faktu, ka ne visām ir pa veicies ar bildināšanu ir jājautā: vai ir vispār paveicies ar vīrieti? Man ir pavisam sekojoša situācija. Es neesmu precējusies, bet laikam arī nesanāks tuvākajā laikā,jo... Mēs esam pazīstami jau diez gan sen vairāk kā 3 gadus, gandrīz četrus. bet kopā dzīvojam jau gandrīz 2 gadus un turpinam dzīvot vienkārši tāpat. Ir labi! Tikai kaut kā gribas jau to oficiālo pusi (vismaz man). Ko darīt ja ir iekšējā sajūta, ka vēlies būt sieva, bet tevi uztver tikai kā oficiālu draudzeni?

mani miljumins bildinaja sezot bugelii, virs Gaujas, pec tam vel izlecam ar gumijaam.. neaizmirstama diena!! un datums ar ziimiigs- kopaa sagaajaam 1.oktobrii 2005- bildinaja 1.augustaa 2007. tatad bijam kopa 1 gadu 10 menesus... un kazas paredzetas 1.augustaa 2008.. :)))

Šo sestdien bijām kāzās pie manas tuvas draudzenes, tā kā visu nedēļu nebiju mājās, biju prom uz mācībām, māmulīte padomāja par manu tērpu!!! Atbraucot mani gaidīja skaista princeš kleita (protams netik skaista kā līgaviņai)!!! Nebiju sapratusi kam tāds gods par tādu kleitu, bet bija patīkami!!! Tātad vakara gaitā mīļais visu laiku mani provocēja uz strīdiem, speciāli!!! Bet kad mana mīļā draudzene jau grasoties griezt savu torti man mīļais paķer mikrofonu un jau stāv uz ceļa, biju sašutusi!!! VIŅŠ MANI BILDINĀJA!!! Visu klātbūtnē!!! Jaunā sieviņa (mana draudzenīte) raudāja uz neapstāšanos!!! Man ar asaras pavīdēja!!! Tas bija tik skaisti, un visi bija tādā šokā!!! Paldies mīļajam!!!

mani bidināja pie tilta ļoti klusā un romantiskā vietā, es baroju gulbjus un kad pagriezos mans topošais vīriņš stavēja uz viena celīša un sniedza gredzenu!varbūt citi domās ka vecmodīgi bet ļoti romantiski bija:)))

:) Es apraudājos lasot Tavu stāstu :) Tik mīļi! Var redzēt, ka mīļotais Tevi tiešām mīl un sava lēmuma īstenošanai gatavojies ar lielu rūpību! Jums laime un mīlestība nekad neizzudīs mūža gaitā! :)

Skaisti jums daudzām, meitenes, bijuši bildinājumi!:) Arī mani mīļotais bildināja rūpīgi izplānotā, pavisam negaidītā un ļoti jaukā veidā. Dzīvojam kopā, no rītiem viņš agri dodas uz darbu, kamēr es palieku, jo strādāju mājās. Tā arī kādā augusta dienā pirms nu jau vairāk nekā gada, kā parasti, pavadu mīļoto uz darbu, ieleju sev kafiju un apsēžos pie datora. Bet klaviatūrā iesprausta maza kartiņa! Tajā - mīļi vārdi un norādījums meklēt nākošo kartiņu... Kartiņas bija saslēptas pa visu istabu mums nozīmīgās vietās, katrā no tām ierakstīts kaut kas mīļš un noslēgumā netieša norāde, kur meklēt nākošo kartiņu, bet tāda, ka jāpiedomā - piemēram, viena bija ieslēpta manā darbā bieži lietojamā enciklopēdijā iepretim šķirklim, kura nosaukums vienlaikus ir arī mans mīlvārdiņš, cita - iesprausta ķepās man dāvinātai ļoti mīļai rotaļlietai, utt. Meklēju kartiņas kādas 40 minūtes vismaz un lasot bezmazī raudiens uznāca - tik jauki bija tajās ierakstītie vārdi. Tomēr vislielāko pārsteigumu sagādāja pati pēdējā kartiņa, kurā bija - jā, tieši tā - lūgums kļūt par viņa sievu un pievienota sarkana samta kastīte ar saderināšanās gredzenu. Kartiņā bija piebilde, ka atbilde jādod pēc apdomāšanās, t.i., vakarā. Protams, vakarā pēc darba mīļotais bija klāt ar rožu pušķi, šampanieti un visu, kā nākas, ceļos arī metās, bet es jutos tik samulsusi, ka nometos viņam blakus uz grīdas un ļāvu uzvilkt gredzentiņu sev pirkstā.:) Nu jau mēnesi kā esam laimīgi precējušies.:)

Mani mans Pekucis (kā viņu mīļi dēvēju) mani bildināja manā 12. klases izlaidumā! Notika tas tā - kad 2006.gada 18.novembrī iepazināmies, pēc salūta noskatīšanās Rīgā un Jelgavā aizbraucām uz Majoru pludmali un kopš tā laika vienmēr tajā datumā braucām pie jūriņas- tā mums abiem tāda īpaša vieta, jo pirms tam viens otru pat redzējuši nebijām.
Līdz bildinājumam jau par to bijām runājuši un viņš tik teica, ka drīz jau tas notikšot...tā kā īsti pārsteigta es nebiju :)
16.07.07., manā izlaidumā, tikai pēc nepilnu 8 mēnešu draudzības, svinīgā pasākuma laikā viņš man uzdāvināja dikti daudz baltas rozes (neaizdomājos, ka jāsaskaita :) ) . Pēc tam braucām mājās, nolikām liekās mantas un kopā ar manu ģimeni devāmies uz jūru, kā jau iepriekš bijām nolēmuši, jo gribējās skaistas bildes no šīs dienas. Tajā brīdī es pat neaizdomājos tik tālu, ka pie mājām viņš mani iedzina mašīnā un neļāva kāpt laukā, un tagad braucām nevis uz mūsu ierasto kluso pludmalīti, bet tieši uz Majoriem.
Visu ceļu līdz jūrai nogāju basām kājām, jo pa dienu tās bija dikti nogurušas, tieši pirms pludmales mīļotais mani vēl uz rokām pārnesa pāri peļkei un tad pēkšņi sabrmzējās. Lika pozēt pie bruņurupuča utt, kamēr mana ģimene pagāja garām (viņi jau zināja, kas notiks).
Tad viiņš mani paņēma pie rokas, ieveda smiltiņās, ar skatu uz skaistāko saulrietu kādu biju redzējusi un jautāja šādus tādus sirsnīgi intīmus jautājumus, kad lika aiztaisīt acis. Kad tās atvēru viņš manā priekšā bija uz celīša un lūdza atļauju viņam kļūt par laimīgāko vīrieti pasaulē...nu un ko man bij teikt? :D Protams, ka Jāāāāāāāā!!!! Pēc tam es saņēmu divtik daudz sarkanas rozes. Kopā saskandinājām šampanieša glāzes, mana mamma apraudājās, bet es priecājos par skaistāko gredzentiņu ar 5 briljantiņiem :))
Tā kā esam vēl jauni - man tik 19, viņam 21, nolēmām ar kāzām bik pagaidīt, bet ne ilgāk par 2 gadiem :))Provizoriskais datums ir nākamā gada augustā, bet oficiāli vēl nekas nav izlemts, bet mums ir labi arī tāpat :) Es mīlu viņu, viņš mani - ko vēl var vēlēties???!!

es vēl savu bildinājumu gaidu, kāzas jau sarunāts kad un kā notiks ar cik viesiem utt, bet bildinājums vēl nē, lai gan 4 reizes ir bijis tāds neoficāls, bet varbūt viņš arī to nopietni domāja, tā viņš saka:D
Nju tad tā: pirmais bija 3 mēnešus pēc mūsu iepazīšanās, notika Ziemassvētku balle, es pasakainā vakarkleitā, viņž uzvalkā Dikļu pilī, skaista mūzika, mēs vientuļā stūrītī ielīdām....tas bija kaut kas neprakstāms, vien no viņa acu skatiena, man uzmetās zosāda....viņš man teica, es gribu lai es tajā mirklī kļūsti par viņa draudzeni(jo es vēl nebiju apstiprinājusi iepriekš), un tad piebilda , vai es kļūšu par viņa sieviņu? Es teicu Jā, ka kļūšu draudzene, un neko vairāk...jo es domāju, ka tas bija par agru, un viņš pat neko nejautāja vairāk, vienkārši bijām laimīgi. Tad vēl pēc 3 mēnešiem viņš atbrauca no komandējuma, mēs kopā nedzīvojām, viņš man zvana un prasa, ko tu dari? Es saku ka esmu saslimusi:(, Viņš saka nāc lejā...nju tas bija pasakaini, svēcītes, skaistas puķes, un viņš ar leilu lāci, un salavecīša cepuri galvā, un ar augļu groziņu....viņš teica, es negribu dzīvot viens, es negribu dienu bez tevīm būt, man vajag tevi redzēt katru dienu, katru dienu es vēlos sajust tavu matu smaržu blaku...Vai tu pārvāksies pie manis un precēsi mani? Es teicu labi rīt ievācamies, par precībām parunāsim:D...UN ATKAL ES IZVAIRĪJOS:)). Un līdzīgas bija vēl 2 reizes....un es nenožēloju, ak tad nepateicu konkrētu ja....jo ir pagājuši 5 gadi, es esmu iepazinusi šo vīrieti, zinu katru viņa grimasi, ko viņš teiks pēc mirkļa, kā rīkosies, ko vēlēsies, ir bijuši pārbaudījumi, kurus mēs pārvarējām, es sajutu kā ir būt aiz mūra sienas, kas vienmēr pasargās un rūpēsies:D Beidzot ir pienācis laiks, kad mēs jau nopietni ABI, runājam ka viss pietiek, vajag apprecēties.....un bildinājums vēl seko, jo tagad viņam jāizdomā, kaut kas tāds kas pārsitīs to visus bildinājumus, bet es viņam uz šo atbildēju, ka man galvenais ka viņš ir blakām, un ja viņam tā bildināšana ir tik ļoti vajadzīga, un ja nevar to gredzenu atrast, es saku, nju ņem kaut vai skārda buņdžas to aplīti....man nav svarīgi kāds gredzens, kā tas notiek.....man ir svarīgi ka esam tikai mēs uz visiem laikiem, kā vienots VIENS VESELS.:))

...mēs vnk nolēmām, ka derētu kaut kad apprecēties, jo tāpat jau dzīvojam kopā... viņš pat tā lāga mani nebildināja.... it kā sapratu, ka bildinājums būs manā dzimšanas dienā, bet es to tā arī nesagaidīju.. : ( mēs mīlam viens otru, bet nekādas romantikas attiecībā uz bildinājumu un kāzām....gribētos taču, lai būtu savādāk... viņš pat nezin, kādu saderināšanās gredzenu man izvēlēties...

mani bildinaja parka,saulrieta,uz celisa,ka pienakas!biju tik laimiga!tas bija viens no skaistakajiem mirkliem.tagad tik kazas jagaida:)

Mēs it kā kopīgi esam nolēmuši, ka precēsimies, ir pat datums, bet es tik un tā gaidu arī bildinājumu!!!