Mūsdienu bildināšanas tradīcijas...

Mans mīļumiņš bildināja mani Ziemassvētku vakarā, kad mājās smaržoja pēc eglītes, mandarīniem un piparkūkām. Svētkus svinējām kopā ar manu mammu. Visu dienu mīļumiņš uzvedās jocīgi, nedaudz nervozēja. Kad beidzot apsēdamies pie galda, mīļumiņš saka jautāt kad tad vērsim dāvanas. Pēc neilga laiciņa viņš tomēr uzsvēra, ka vajag atvērt dāvanas. Palūdza lai mirklīti pagaidām, kad viņš ienāca istabā viņam rokās bija skaistas rozes...Viņš pienāca pie manas mammas un saka pateikties, ka esot iepazinis mūsu ģimeni, ka ir laimīgs un lūdza mammai manu roku...Es biju pasteigta, manas kājas un rokas trīcēja nepārtraukti! Pēc mammas apstiprinājuma viņš nolaidās uz viena ceļa mana priekšā, no uzvalka iekšējās kabatas izņēma „ rozīti”, atvēra to un teica: „ Manu mīļo saulīt, vai tu piekritīsi kļūt par manu sievu?” Biju uztraukusies ne pa jokam un atbildēju „Jā”...

Līdz šim brīdim es atceros šo burvīgo bildinājumu vakarā, kad mājās smaržoja pēc eglītes, mandarīniem un piparkūkām..

interesanti, cik līgaviņas pievienosies šeit pēc Valentīna dienas:)

Protams tas varētu iedragāt viņa,kā vīrieša ego,bet mēs viens otram esam arī labākie draugi un nu jau laika gaitā zinām,kuras ir tās vājās vietas vienam otrā....reizēm man liekās,ka viss ir daudz trakāk,tikai pēc laika saprotot,ka nemaz jau ar tā nav...tikai gads pēc gada iet uz priekšu un paliek žēl,ka laiks tā paiet,bet tā īsti nemaz nekas nav skaidrs...man tas ir svarīgi,jo viņš ir mana pirmā mīlestība,bet viņš secina,ka pēdējais laiks to darīt ir tikai pēc ieskatīšanās pasē....daudz ko ietekmē apkārtējie,jo lielākā daļa mūsu draugu jau sen ir precēti....tikai nez kāpēc neprecētie sākuši šķirties....

Mani mīļotais bildināja 18 dienas pēc mūsu pirmā randiņa 21.jūnijā 2007.g.
... Man tas bija liels pārsteigums, jo man nebija ne mazākās jausmas par to, kas notiks.
Bijām mūsu dzīvoklītī, mīļums aizsūtīja mani dušiņā, ko arī darīju, jo bija jau vēls vakars.
Tikmēr viņš bija istabu izklājis ar 200 degošām svecītēm, ieslēdzis romantisku mūziku... Viņš ienāca pie manis, aizsēja man acis ar šallīti un uz rokām ienesa istabā, atsēja actiņas un tad jau man viss kļuva skaidrs. Sauļuks nometās uz ceļiem un lūdza mani kļūt par viņa sieviņu... Es ne mirkli nešaubījos, lai pateiktu JĀ...
Pasaka...

Mani draugs bildināja pirms 2,5 gadiem, kad atgriezās no armijas... toreiz studēju, nestrādāju, viņam arī maza alga, dzīvojām kojās... tad dzīve aizgāja uz augšu- atradām dzīvokli, abi labu darbu, atvērām savu firmu, tagad ceļam māju...rudenī izlēmām, ka nu pienācis laiks!!! Es savukārt negaidīju, ka viņš man metīsies ceļos utt... Man tāpat ir labi, zinu, ka viņš grib mani precēt...

viibeke - tas protams ir taisniigi - viens maaju, otrs kaazas. bet man shkjiet - viirietim tas arii ir diezgan nepatiikami, ja par kaazaam maksaa sieviete... nezinu kaada jums situaacija un attieciibas, tomeer es laikam izveeleetos pagaidiit ar preceeshanos - kaameer tie skaistie vaardi naaktu. ja man tas buutu svariigi protams. un liigavainim pa to laiku buutu iespeeja tikt skaidriibaa ar sevi, tavaam veelmeem...

lai nu kaa - man noteikti nepatiktu sajuuta ka es esmu apreceejusi savu viru, nevis otraadi! :)
bet gan jau viss atrisinaasies! :)

starpcitu - priekshaa ir valentiindiena! interesanti - vai shim portaalam peec valentiindienas uzradiisies jaunas iemiitnieces?

protams katram ir savs viedoklis un situācija,es neuztveru to kā kritiku,tieši otrādi....nu par to apvainošanos vai neapvainošanus gan ir tā,ka šobrīd kāzu materiālā puse vairāk ir uz maniem pleciem, tieši tādēļ tik ļoti gribās dzirdēt tos patiesos vārdus,lai galā nesanāk,ka kāzas esmu vēlējusies tikai es jo arī maksāju par tām tikai es,tad nu vari iedomāties cik patīkami ir dzīvot ar apziņu,ka es aprecēju savu vīru nevis otrādi...jo uz viņa pleciem gulstās mūsu mājokļa finanses...

viibeke - es gan netaisos kritizeet un nosodiit, bet vai tu esi paarliecinaata ka tava attieksme shajaa jautaajumaa ir pareiza?
tu pat taa kaa mazliet apvainojies...bet ja es buutu tava liigavainja situaacija - es laikam apvainotos diezgan nopietni!

man gan sanācis pavisam ačgārni.....pēc divu gadu kopdzīves uz ziemassvētku pusi sāku tā aplinkus čīkstēt...pienāca arī ziemassvētki...mans mīļotais vīrietis ienāca izstabā pasniedza kastīti un aizgāja uz virtuvi...dīvaini...mazliet tā kā apvainojos...nu jau riņķī kā gads,zinām,ka būs kāzas,bet netiekam pat līdz datumam....noteicu,ka kamēr nebūs romantiskas bildināšanas,pēc kuras varētu zaudēt valodu nemaz netaisos apspriest kāzu datumu...nu tā nu vēl šodien gaidu...lai gan gredzens jau ir pirkstā,patiesie vārdi nav izskanējuši.....sāku jau atmest visas cerības,lai gan zinu,kad vīrietim sāk smelties ūdens mutē viņš var dabūt gatavu jebko...

Nu mēs jau arī bijām jau it kā runājuši par kāzām.. Un izpētījām, ka šogad, 9. augustā, kad aprit MŪSU 5. gadadiena ir sestdiena, izdomājām, ka varētu tā kā tad izdarīt, lai sanāk dubultsvētki... Bet gāja laiks, ikdienas steigā jau piemirsām..Sāku mācības augstskolā. Un tā, kad biju atbraukusi mājās no skolas, apsēdos pie datora un te pēkšņi viens no muguras piebaksta un pagriežos, un man priekšā plakāts *Vai Kaķītis precēsies ar mani?* :) Un kastīte ar gredzentiņu. Lai gan it kā jau bijām runājuši, asaras bija pa gaisu un pat jā no pārsteiguma nevarēju pateikt... tad vēl atnāca drauga mamma un ar sāka birt asaras. :D Un tagad 09.08.2008 svinēsim kāzas.
Bet plakāts bija šoks, zinot, ka draugs nav nekāds dižais romantiķis un nekāds mākslinieks ar! un šitā centies manis dēļ... Pat gredzenu nevajadzēja pietika ar plakātu.. :D

Arprac cik mili es lasot riktigi raidaju,jo man ar bija kautkas tik mils:)))Ir romantiski viriesi:)))

Lai jums izdodas viss SUPER:)

Mums bij ta kad sapazinamies,pagaja kadi 2menesi sedejam virtuve un ta caur joku noteicam savu kazu dienu,bija noteikt pec 10gadiem,tas ta spontani bija bet istenojas jo mes precamies nakosgad lai gan pagaja 6gadi,bet sajuta jau pirma reize bija tada itka viens otru pazistam jau sen:)

Varbut tiesam viss notiks istaja laika,bet ja tu tiesi pajautatu TU NEGRIBI APRECETIES?:) Jo citiem viriesiem vajag nelielu grudienu,lai viss notiktu un zinasi uzreiz atbildi ko vins doma,jom biezi cilveki jau baidas kautko jautat,jo baill no negativas atbildes!!!!

Es izmeginatu pajautat,bet ta daritu es:):):)

He he, pastaastiišu arī es.

Kaut kā netīšām ieminējos mīļajam ,ka tuvojas muusu 4.iepazīšanās jubileja, kuru parasti jau nekad nekā neatzīmējām, bet šis.. saausījās , varbūt kaut ko pasākam?
nu labi.Īstā diena klāt, šis atnāk no darba ar lielu rimi maisu pilnu gardumiem, pasakainiem ziediem un vīna pudeli. Saka , saliec uz galdiņa, es ieskriešu dušā!
Nu es ar, tā mierīgā garā, griežu sieriņu, mazgāju vīnogas, ielieku puķes vāzē un iededzu svecīti. Mūziku ar labu labo sameklēju.Šis kā no dušas ,tā aši uzvelk labāko kreklu, un ak dies! Ismaržojas!!!
Domāju, kas tad nu, izrādās šī diena viņam tik svarīga.. ;) es kā pelēka mājas pele, labi ka vismaz tīriem matiem, neko ! sēžu uz dīvāna un brīnos. Klāt nu viņš ir un neznokurienes uzrodās skaists gredzentiņš un man tiek jautāts vai nākšu par sievu!
Nez, kā tās meitenes tais filmās tik mierīgi var jā pateikt, es biju mēma(tiešā nozīmē) šoka mirklis laikam ievilkās,jo dzirdēju viņu jau sakām"tu protams vari padomāt!"
tad tik attapos un sāku skaļi brēkt ,ka nē ,man nevajag padomāt, jā ,jā!
neaprakstāmas emocijas un pārsteigums.Laime un bezgalīga mīlestība.Tā arī nobimbojām un nobučojāmies visu vakaru. Ieēst vairs neko nevarēju. Un smaidīju nedēļu no vietas.Galvenokārt ,ne jau dēļ fakta par baltu kleitu un statusu, bet par to, ka... VIŅŠ MANI !uz visu mūžu! Un ka MĪL...

piekrītu, ka viss notiek savā laikā, taču nedaudz vajag paskubināt. Līdz bildināšanai bijām gandrīz 4 gadus nodzīvojuši kopā, cik tagad zinu, tad vēl gadu nebūtu bildināta, ja nebūtu teikusi, ka to vēlos. bet tāpatās- līdz kāzām vēl gandrīz divi gadi jāgaida... :)

Ir tads teiciens viss notiek sava laika:)

Bet varbut vins tev tads moderns ir,jo itka runa ka musdienas ir moderni dzivot vienkarsi kopa:)