Mūsdienu bildināšanas tradīcijas...

mans mīļotais mani bildinot uz ceļa nometās gan, un man jau sirds lūza cik tas viss bija romantiski.......

Man jau izklausīsies labi- Iveta Žagare:D Ļoti latviski...jau tagad mani sauc par "žagarbunti" dažreiz- jokojot:D

Man arī vienkārši pajautāja, pat nebija gredzena uzreiz, vienkārši bijām pie manis mājās un vienu pēcpusdienu tas arī notika. Pēc tam gājām pastaigāties, un smējāmies, kā mans vārds izklausīsies kopā ar viņa uzvārdu :) Gredzens sekoja vēlāk...

Nepārdzīvo! Nav jau visi tādi romantiķi :) Galvenais, lai Jūsu starpā ir mīlestībā, bet kā tas viss notika, tas jau ir otrajā plānā...

Man varbūt nav tās romantikas, kas jums dažām, bet es redzēju viņa actiņās emocijas un, kad lūdza maniem vecākiem manu roku, viņš bija ļoooti satraukts un emocionāls...pēc tam spiedās man klāt, apskāva...viss bija nokārtots un varēja atslābt:D Tagad arī redzu emocijas un esmu laimīga, kaut arī viņš bija ļoti apdomīgs un gredzena vietā pasniedza dāvanu karti:) Pēc tam tak gredzenu izvēlējāmies reizē:))

Mans topošais vīrs ar nekrita ceļos, bet...
Piektdienas vakarā, pēc darbiņa, aizveda vakariņās, mēs bieži vakariņojam citur, bet šī vieta bija tik īpaša...nebijām vēl tur bijuši...visu vakaru jutu, ka viņš tāds nervozs...dīvaini pasmaida u.t.t. man iekšā ar tāds nemiers parādās...aizbraucam mājās viņš man palūdz noskalot traukus kamēr viņam esot jāuzskrien otrā stāvā...nu o.k....tad sauciens no augšas...uzeju...un...visa istaba vienās svecēs, rozēs, gultā no rožlapiņām sirsniņa...mani mīļākie saldumi, šampanietis...nu viss viss pārdomāts...ielej šampanieti un seko:"Man Tev kas svarīgs jautājams" Es:"Es klausos Tevi" un tā kādas trīs reizes līdz beidzot viņš pajautāja (nekrita manā priekšā uz ceļa, bet sēdēja man pretī raugoties acīs)...Nu tā 16.08.08.kļūšu apr viņa sieviņu :))
To visu atceroties viss iekšā sagriežas :))

...kaut man būtu bijusi kaut puses no tām visām romantiskajām padarīšanām un "muļķībiņām" , kas bija jums, meitenes... bet manī par to visu tagad valda tikai tukšums, vēsums, jo es nezinu, kā tas ir, jo man tā visa nav bijis... :(

Mani bildināja jūras krastā, kur smiltīs bija ieraktas daudz rozes, gredzens bija ielikts gliemežvāku kastītīe un draugs bija nometies uz veļa:) neko skaistāku nevaru iedomāties:)

...mani nebildināja, vienkārši noteica, ka derētu tāpat vien apprecēties, jo tāpat jau dzīvojam kopā, visi radi, draugi it kā to gaidot no mums... nekādas romantikas, nekādu ziedu, saderināšanās gredzena, krišanas ceļos vai citu dažādu romantisku "muļķībiņu".... tīri ikdienišķa saruna vakarā pie TV... man pat kauns un es jūtos patiešām neērti draudzenēm un ģimenei teikt, ka mani nebildināja tā saucamajā tradicionālajā izpratnē...

Mīļi, arī no rīta izspūrusi un vilnas zeķēs Tu esi viņam visa pasaule:) Tiešām mīļi
Lai jums vēl miljoniem tādu rītu ar rozēm un rīta kafiju:)

...savukārt mani mans Lieliskais pārsteidza mājās no rīta T-kreklā un vilnas zeķēs (janvārī tomēr mazliet aukstums dažas dienas arī bija), izspūrušu un tikko no gultas izlīdušu... ar 7 sarkanām rozēm un kastīti ar gredzenu :) No pārsteiguma pat šļupstēt sāku :) Kāzas svinēsim maija viducī :)

Laikam jau mūsu vīrieši mūs pazīst pietiekami labi, lai katrai atrastu to īsto bildināšanas paņēmienu. :)
Mani bildināja mūsu kopīgajā ceļojumā Ēģiptē.
Agri no rīta pirms prombraukšanas mani aizveda brokastīs, bet šoreiz ne uz to "ēdināšanas māju", bet gan tieši uz pludmali. Jūras krastā vientuļš stāvēja ar baltu galdautu apklāts galdiņš ar augļiem un šampanieti, ko piedāvāja 2 oficianti. Es tiešām biju pārsteigta. Sākām dzert šampanieti, bet mans mīļums nesaka tostu. Tad to teicu es. Pateicu paldies par burvīgajām brokastīm, ka viņš mums kaut ko tādu ir noorganizējis. Uzēdām augļus. Varētu tā kā vēlreiz pacelt glāzi, bet tagad saku, ka mīļuma kārta teikt tostu. Un... Tā vietā, lai pateiktu tostu, viņš nometās manā priekšā uz ceļiem, izvilka no kastītes gredzentiņu un lūdza manu roku... :) Es biju tik laimīga... un joprojām esmu. :)

Labāk nepiespiestā atmosfērā:) Jau tā cilvēks satraucies un tad vēl ceļos jāmetas...Mani bildināja vnk pajautājot., vai kļūšu par viņa sievu un tad uz veikalu pēc saderināšanās gredzena, lai būtu pārliecināts, ka bū tas gredzens, kurš man tiešām patīk:) Viņam kabatā bija dāvanu karte gredzena iegādei...ļoti oriģināli:D
Katrs pats zina, kā vajag un galvenais, lai no sirds:)

Nebij nomesanas uz celjgala,bet bij skaista runa.Bijam divi vien,pec tam abi raudajam prieka asaras.Tas bij vecgada vakara.

lūk, arī mana pieredze.
pagājušā gada jūnijā no rīta ielidojām Rīgā no manas dzimšanas dienas svinībām Berlīnē. Es pēc tam vēl aizskrēju uz darbu, savukārt Mīļums devās mājup.
Kaut kāda priekšnojauta jau man bija, jo savu dzimšanas dienas dāvanu vēl nebiju saņēmusi. Rītā, kad lidojām prom, Mīļums ieteicās, ka dāvanu esot aizmirsis mājās (pēc tam gan izrādījās, ka ar nodomu). Tā nu vakarā pēc darba Mīļums mani pārveda mājās un ienākot virtuvē ieraudzīju vāzē sarkanu rozi un mazu sarkanu, sirds formas kastīti.
Skatos, skatos tā aizdomīgi uz to kastīti un klusēju... Viņš mani apķer un saka- ka man jau viss pašai esot- gan māja, gan darbs, gan nauda. Un, ka vienīgais, ko viņš varot piedāvāt- ir sevi pašu!!! Un uzvilka pirkstā gredzentiņu. Protams, ka teicu- JĀ!
Tie bija, manuprāt, paši skaistākie vārdi, ko vīrietis spēj pateikt.
Kā jau sacīju, kaut kāda priekšnojauta bija, ka kas tāds tiek gatavots, tomēr brīdī, kad tas gredzentiņš tika uzvilkts pirkstā, rokas man sāka trīcēt ne pa jokam :)) Pēc tam aizbraucām romantiskās vakariņās.