Mūsdienu bildināšanas tradīcijas...

Lai gan mans vīrietis vienmēr ir bijis samērā skeptisks pret visiem pieņemtajām normām un romantiskām izdarībām, taču mans bildinājums bija viss romantiskākais, emocionālākais un burvīgākais brīdis, kā arī mīļotais bija nostājies uz celīšiem. Mēs abi vnk nevarējām valdīt laimes un emociju asaras, kā arī beigās ļoti sāpēja vaigi no smaidīšanas :D

eh.. mums bišku viss izjuka ar skaisto noskaņu. Bija jaungada mija, bijām pasaukuši pāris draugus, taču viens dienu iepriekš saķēra vēdergripu, savukārt otrs cilvēks atnāca. Bija doma, ka ap 21:00 brauks mājup, taču aizsēdējāmies, viesis jautāja, vai var palikt pa nakti, ko, protams, neatteicām. Tik par skādi mīļotais cilvēks tieši šo vakaru bija izvēlējies par bildinājuma dienu. Drosmes publiski to izdarīt viņam nebija laikam, tāpēc atradu gredzenu šampanieša glāzē. Nekādu tekstu. Iztukšojot glāzi, pati uzmaucu gredzentiņu. Viesis pat nepamanīja, kas noticis. Vēl klusāk nav kur..
Protams, ka neizdevušās bildinājuma dēļ neatteikšos no nākotnes ar cilvēku, ko visvairāk mīlu, tomēr reizēm sametas skumji, ka bildinājums bija tieši tāds...

Man smīļotais gredzenu pasniedza lidmašīnā kaut kur virs Dānijas :)) Tas bija pirmais mūsu lidojums ar lidmašīnu. Mēs lidojām uz Īriju pie draugiem atpūsties. Es neko nenojauzdama mierīgi lasīju Privāto dzīvi. ar vienu acs kaktiņu redzu, ka viņš tāds nemierīgs, domāju, ka ļoti satraucies....un tad virs žurnāla pastiepjas roka ar kārbiņu, kurā iekšā ir gredzens...un dzirdu skanam vārdus aussī "vai tu kļūsi par manu sievu" aiz pārsteiguma nezināju ko darīt...tikai atceros, ka apķēros draugam ap kaklu un ausī čukstēju protams, ka jā....gan tieš, gan pārnestā nozīmē es lidinājos starp mākoņiem :))

Mums gan laika apstākļo gandrīz izjauca pasākumu!
Es par savu bildinājumu pat nenojautu, lai gan Viņa vecāki to jau bija zinājuši. Bija jauka maija sestdiena, tikko bijām pavadījuši savus viesus (brālēnu ar jauno sieviņu, kas apceļoja Eiropu savā pēc-kāzu ceļojumā) tālāk, neliels atslābums, izlēmām izbraukt pie upes piknikā, pasēdēt saulītē, palasīt grāmatas, vienvārdsakot, relaksēties. Izbraucam no mājas, bet laiks tā kā sāk palikt vēsāks un mākoņaināks, tomēr līdz upmalai tikām, segu atlocījām. Pie piknika somas izkrāmēšanas es netiku pielaista, Viņš sāka celt laukā grāmatas, našķus, un vienā brīdī (kamēr es pat biju novērsusies) no somas parādījās mīkstās mantiņas... emm... (mēs esam abi bioloģijas doktoranti, tā ka nesabīstaties :D).. olšūnas un spermatozoīda izskatā un no Viņa mutes ļoti samulsis "man ir jautājums (jau sāku nojaust, kas būs par lietu!). Vai tu mani precēsi?"
Apraudājāmies mazliet abi, pasēdējām saspiedušies un bučojoties pie upes zem koka (jo palika aizvien aukstāks un vējaināks), bet pēc kādas pusstundas sapratām, ka šīsdienas programma izpildīta un siltāks nepaliks, un laidāmies mājās :D
Zinu, izklausās tas viss ne pārāk romantiski, bet tomēr bija ļoti mīļi un es vēl dažas dienas pilnīgā nerealitātē lidoju... līdz mamma apjauta, ko es taisos darīt un sāka bombardēt ar organizatoriskiem jautājumiem :D

Nu diemžēl man lielā romantika izpalika. Bija paredzēts 14.februārī braukt uz Hotel Jurmala Spa, tur noteikti būtu romantiskāk... Bet man 13. februārī izoperēja zobu. Tā nu 14.februāra rītā sāžu gultā ar sapampušu vaigu un izpūrušiem matiem, pumpainā naktskreklā un pēkšņi mīļums izvelk kastīti :) Bet vienalga noskaņa bija ļoti jauka un tas man bija milzu pārsteigums. Kaut gan cerēju, ka viņš to darīs Valentīndienā, tomēr pēc zoba izoperēšanas tas nebija pat prātā :)

Bet vispār mīļi sanāca, man patika :)

es pievienojos Ērikam - savu romantiku, neaizmirstamību un aizkustinājumu var atrast ikvienā bildinājumā - un jo tālāk no filmās popularizētā, jo personīgāk! :) Bet tas, protams, tikai mans viedoklis.

Problēma ir tajā, ka cilvēki ir pārāk saskatījušies filmas un seriālus un personificē to visu uz savu dzīvi. Ir taču absolūti vienalga, kā tiek bildināta draudzene (vai draugs, ja nav kompleksu), galvenais, lai tas ir patiesi, neaizmirstoši un aizkustinoši.

Mani bildināja Pēterbaznīcas tornī, tomēr es pamatīgi izjaucu viņa plānus :)) Pirms tam, gaidot liftu, kaut ko runājāmies un no manis izskanēja frāze jokojoties "bet tu taču manu roku nelūdz!" un kad viņš man jautāja vai viņu precēšu, mana primā reakcija, loģiski, bija "haha,tas tāpēc, ka es tevi pirms brīža tincināju?" bet nē, viņam viss bija saplānots. :)

Es arī gribu padalīties priekā :) Mani bildināja pavisam nesen - Ziemassvētkos. Bijām atbraukuši no baznīcas pus 2 naktī. Draugs teica, lai neeju guļamistabā, tikmēr novācu galdu, kad pēc minūtēm 20 mani iesauca, es biju pārsteigta - visapkārt bija svecītes (uz palodzes, uz grīdas, skapīšiem), kopā ap 300 sveču.. Uz gultas sēdēja viņš gan ne uz viena ceļa, bet abiem :) Es arī apsēdos, blakus viņš turēja milzīgu the body shop maisu :D tas lai novirzītu domas, taču es uzreiz sapratu, ka iekšā ir maza kastīte... kastītē bija gredzentiņš ar briljantu - perfekts, tieši tāds, par kādu visu mūžu biju sapņojusi! :)
Tagad aktīvi gatavojamies kāzām un ik mirkli jūtos pacilāti!
Lasīju arī pārējo meiteņu bildinājumus, katrai no mums tas ir unikāls, jo katrai tas ir MANS bildinājums - no labākā vīrieša un uz mūžu...

Un mans skaistais stāsts: Kādā vasaras rītā atgriezos mājās no divu nedēļu ceļojuma, pārgurusi, bet laimīga satiekot savu Mīļoto. Mīļais paziņoja, ka par godu atkal kopābūšanai (nebijām šīs divas nedēļas tikušies) iesim pusdienās uz restorānu. Restorāns bija 11. (ja nemaldos) stāvā ar skaistu panorāmu uz Rīgu un, galvenais, restorāns bija tikai mums vieniem pašiem. Iesākumā aplūkojām restorānu, tad Mīļais pasniedza man šampanieti un teica, ka aizdosies mūziku ieslēgt. Visiem iepriekšējiem pārsteigumiem sekoja mūzika ar mūsu īpašajām dziesmām, kuras biju saraxtījusi diskā un atstājusi kā dāvaniņu Mīļajam, kamēr esmu ceļojumā. Un tad tas notika...skanēja mūzika un Mīļais nāca pāri zālei pie manis atpakaļ, soļi kļuva ātrāki un viņa smaids platāx, tad viņš nometās uz celīša, sniedza gredzentiņu un vienkārši, neizsakāmi mīļi pajautāja: "Vai Tu būsi mana sieviņa?" Atbildēju, protams, "Jā" un asaras nespējām valdīt abi. Tālāk sekoja šampanietis un arī brauciens ar kuģīti pa Daugavu un vēl vairākas dienas manu seju nepameta laimīgs smaids. Tāds lūk, burvīgs un mīļš bija bildinājums, ikreiz atceroties, smaids sejā un trīsas sirsniņā. :)

Šī bija viena fantastisa diskusija! Atceros, ka 1x šai lapai uzdūros, kad meklēju veidus, kā manam brālim lūgt roku savai topošajai. Atceros, ka lasīju un domāju, nu kā te veicas meitenēm, tik skaisti un ar tādu izdomu. Nu var tie vīrieši, ja grib.... Pēc divām nedēļām, kad biju izlasījusies visus jūsu skaistos stāstus, pāšai tika :)) Arī skaisti, ar izdomu, pārsteidzoši un mīļi!

..

Ak dievs cik skaisti te stāsti :) Pat apraudaties var.
Manu skaistāko gredzenu mūžā mans dārgais pasniedza vārda dienas rītā - pazuda no majas 6 no rita. : D Zvanu un lamaju, ka sis bez bucas un atvadisanas aizskrejis uz darbu :) Un saka, ka pie majas vien ir. Nak ieksa - a es ka pukis gulu gulta :D :D :D Vins liecas pie manis ar lielu skaistu rozu puski, un otra roka kastite - tada pasa krasa ka rozes. Ka es apmulsu, sakautrejos. Bet taurenisi tik lidoja un lidoja. Bet jautajums "Nu vai tu busi vai nebusi mana sieva" uzdzina man smieklus :D Bet tik milu un romantiski :)

ar mani ir tā- esmu par vienlīdzību dzimumu starpā:) un līdz ar to es neprasu no vīrieša obligātu bildinājumu. man ir svarīgi, ka ir notikušas savstarpējas sarunas par un ap to un abas puses ir nonākušas līdz šim solim kopīgi.

man domāt, ka romantiku var atrast ik vienā bildinājumā, ja vien vēlas.. ;) un jo netipiskāk un savādāk, jo foršāk.. :) kurš vispār izdomājis, ka ideālākais un romantiskākais ir krist uz ceļa? :)