Mūsdienu bildināšanas tradīcijas...

Mani mans mīļais bildināja š.g.Valentīndienā...tumsā...Gūtmaņalā...viņš bija ne pa jokam uztraucies...es apraudājos...pēc tam aizbraucām uz restorānu paēst vakariņas...:))

kleerinja
Tev bijis superīgs bildinājums un īsti mūsdienīgs:))) žēl ka manējais uz neko tādu nav spējīgs.

:)) Es jau ar jutu, ka mani bildinās, jo manējais visu dienu tāds jocīgs bija:)) Bija pat sabijies, ka viņu neprecēšu, jo tajā dienā vēl visu dienu pavadījām Ziemassvētku dāvanu meklējumos un biju diezgan nikna, jo nevarēju atrast dāvanu maamai:))

Saulite 23, tad jau mums ļoti līdzīgi :)

Mani bildināja 23.decembrī. Mīļais bija plānojis to darīt uz Ziemassvētkiem, bet navarēja vairs nociesties. Bija gan puķes, sveces, gan gredzentiņš:)))

Mēs kopā esam otro gadu. Un jau kādu laiku jutu, ka tam drīzumā vajadzētu notikt.
Mīļotais bildinājumu bija paredzējis uz Ziemassvētkiem, bet nevarēja nociesties un bildināja piektdienas vakarā pirms brīvdienām jau 22. decembrī. Patiesībā jau kādu laiku gaidīju, kad tas beidzot notiks.. :)) Kad viņš vakarā atnāca mājās, tad ilgi kaut ko šiverējās pa koridori - pārģērbās zolīdās dēbēs.. :) Tad uzdāvināja man pušķi no sarkanām rozēm.. Es pabrīnījos.. Ziedus viņš man dāvina regulāri, bet šoreiz vēl iepriekšējie nebija novītuši un nu jau atkal jauns pušķis.. :)) Tad jau laikam viss bija skaidrs, un es ļāvos lutināšanai un gaidīju, kad viņš to pateiks. :) Pēc ziediem sekoja šampanietis un našķi un mīļa žūžošana un tad arī krita uz celīšiem un jautāja vai gribu ar viņu mīt gredzentiņus :) Parādījās arī kastīte un gredzentiņš :)
Visvairāk mani saviļņoja tas, cik ļoti nopietni viņš uz to lietu bija skatījies un gatavojies, un kā satraucās, līdz beidzot pateica tos vārdus, ko es tik ļoti gaidīju :)

Jā,man arī bija ļoti ļoti skaists un romantisks bildinājums...Pēc burvīga seksa abi kaili..un Mans mīļotais vīrietis nometās ceļos un bildināja,tas bija tik mīļi un tik neierasti...Biju sajūsmā,j nebiju neko tādu gaidījusi,jo kopā jau esam 4 gadus!!

Bijām dzīvojuši kopā nedaudz vairāk par gadu. Jau tā laikā viņš vairākas reizes bija ieminējies, ka kaut kad noteikti apprecēsimies...Tad mazliet pirms Rīgas 800 svinībām, dienā, kad Kristīnes svin vārdadienu, mans draugs jau no rīta bija tāds stipri satraucies. Vakarā ierosināja, ka varētu iziet pastaigāties.
Man jau bija nojauta...
Aizstaigājām uz pils parku. Tā kā saliņā bija diezgan aktīva rosība, tad devāmies pa kreiso pusi ua priekšu. Mauriņā pie saliņas bija sanākuši tuvākie draugi, aplītī zālē bija saliktas degošas sveces, biju satraukusies, tāpēc neatceros vai/un ko viņi dziedāja. Mīļais nometās uz ceļa, teica ļoti romatiskas, skaistas un atklātas lietas, sameklēja kabatā mazu, smuku gredzentiņu un uzvilka tajā pirkstā, kuru pasniedzu (iepriekš biju izdomājusi, ka tas būs kreisās rokas zeltnesis). Pēc jautājuma, vai es kļūšu par viņa sieviņu, atbildēju ar "jā". Viņš man pasniedza sarkanas rozes, draugi visiem izdalīja šampanieša glāzes, uzsauca "rūgts". Paldies, visiem, kas tad bija klāt! Tas radīja tik jauku gaisotni, kā arī mums ir bildes no šī pasākuma.
Un nepagāja ne divi gadi, kad mēs svinējām kāzas - es pabeidzu augstskolu, noīrējām savu dzīvoklīti, parādījās drusku naudiņa.

mēs jau divus gadus kopā, ir bērns- sen domājām par kazam!
vienmēr par to akstījāmies- tā nu mūsu otrajā jubilejā vinš mani bildinājā uz abiem celīšiem- ar platu smaidu un patiesām acīm!
lieta tāda, ka man arī bija gredzentinš- un mēs bildinājām viens otru!!! :roll:
nav starpība vai bildina uz vai bez ceļgaliem- galvenais no sirdz un patiesi!
man prieks, ka neprecējāmies piespiedu kārtā kā citi-bērna dēļ!
kaut gan vienalga...mīlestība valda virs šīs zemes.... :mrgreen:

Iestajoties Jaunajam gadam, mani bildinaja Mans Miljotais virietis.... Araa shaava salutu un vins bildinaaja mani!!! Biju tik savilnota, ka nespeju neko pateikt, tikai pie sevis domaju- beidzot.. Yeee !!! Protams, ka saku raudaat un arii vinjam paradijas aciis asaras !!!
Loti emocionaali un skaisti protams :) :D

Eh... pilnīgi skudriņas skrēja pa ķermeni, lasot visus romantiskos stāstus. Njāā, man nekā tāda nebija. Mēs draudzējamies jau gandrīz 6 gadus, kopā dzīvojam trešo gadu, pusgadu savā dzīvoklī :) (protams, kredītā ņemtu, bet tik un tā prieks) Tāpēc par kāzām tikai sapņojām, jo žēl naudas un vēl vienu kredītu ņemt arī negribās. :? Rudenī apprecējās vēl kārtējais mana mīļotā labākais draugs (viņi ir labāko draugu četrotne :) ) un mēs tikām iecelti par jauno pāri. :) Pēc 3 nedēļām savā dzimšanas dienā es tika aizesta uz juvelier veikalu un man ļāva izvēlēties gredzentiņu, kas tiek uzskatīts par saderināšanās gredzenu. :) Jau sen sapņoju par datumu 07.07.07., bet visi apstākļi un viņa izvairība runāt par kāzu reālu notikšanu, liecināja, ka nekas nesanāks. Tomēr, īsi pirms Ziemassvētkiem viņš ierunājās pavisam citādāk un 29.decembrī mēs aizgājām uzraktīt laulību pieteikumu. :) Tā kā mans izsapņotais datums ir ieguvis reālākus apveidus!!! :D
Tomēr, ja tā padomā, tad viņš mani ir bildinājis 2 reizes, tikai es visu laiku esmu atteikusi: vēl nē! Smieklīgi, bet tad, kad gribēja viņš, es nebiju ar mieru, bet tad kad gribēju es - mani vairs neņēma! :lol: Tā es jokojos draugu pulkā! Labi, ka tomēr beidzot mana un viņa gribēšana apprecēties ir sakritusi!!! :lol:

...neesu nekaada romantiskaa, iisi peec jaunaa gada iestaashanaas apsveeraam kas izdariits, kas jaadara veel un kaa gadiijaas kaa ne, nonaacaam pie taa, ka vajadzetu radiatoru nomainjas vietaa appreceeties. peec tama par to paceelaam sahmpaniesha glaazes saplaanojaam datumus, atvaljinaajumus, iesniedzaam dokumentus, peec 6 meen appreceejaamies un nu jau vairaak kaa gadu dziivojam laimiigu lauliibas dziivi. nez ko izdomasim peec shii jaunaa gada :wink:

Mani mans mīļotais vīrietis bildināja dzimšanas dienas rītā, biju pilnīgi pārsteigta, jo biju jau laikam atmetusi domu, ka viņš to kādreiz darīs :roll: dzīvojam kopā tāpat gandrīz jau piecus gadus un ir labi, bet tagad, kad datums jau nolikts saprotu cik man tomēr ļoti gribējās bildināšanu, gredzenu un cik ļoti tagad gribas kāzas :D Un tas bija TIK forši, no paša rīta, abi ar dēliņu, ehhh... skaisti :D

Kad sākām draudzēties, puisis gribēja man uzdāvināt gredzenu - nu tipa tāpat. Toreiz pateicu,ka tipa tāpat nekā nebūs, ja grib dāvināt, tad lai ir gatavs mani arī precēt. Nu, tā tas arī palika. Gandrīz divus gadus dzīvojām kopā un laiku pa laikam jau biju gaidījusi gredzentiņu. Pēc vairākām tadām neveiksmīgām gaidīšanām atmetu ar roku - nu i labi, kas man, jaunai, neprecētai :)
Šogad Valentīndienā saņēmu no viņa ziedus un uzdāvināju mīļu vēstulīti. Manu vēstulīti lasot, puisim bija liels emocionālais pārdzīvojums - nu,sejā rakstīts. Sākumā nesapratu,kas par lietu - tik mīļa jau tā nebija, lai uzreiz kristu ģībonī. Bet viņš uzreiz sāka kaut ko stāstīt par brīnumiem, ka pats arī esot burvju mākslinieks, izvilka sev no piedurknes kārbiņu un nometās ceļos....
Dīvaini, bet nu jau manas rokas nodevīgi ietrīsējās :)[/i]

Jā,tā bildināšanas lieta ir fantastiska,- liekas ka sirds apstājas uz to brīdi...pārlaimības sajūta... :lol: