Mīļais pēc kāzām vēlas dzīvot ar saviem vecākiem...

man šāda situācija būtu neiedomājama - daļēji tāpēc, ka man ir nācies noraudzīties, kādas ir "attiecības" starp manu māti un omīti, jo mūsu ģimene dzīvoja ar tēva vecākiem. traku kašķu nebija, bet nu dzīvi maitāja gan manai mātei, gan man.
mans topošais vēlas būvēt māju netālu no vecāku mājām - tas gan ir tādēļ, ka zeme viņam būs mantojumā, turklāt viņš tai vietai ir pieķēries. par dzīvošanu kopā ar vecākiem es nobrīdināju jau uzreiz - ja vēlas dzīvot pie vecākiem, tad dzīvos tur viens pats.

jautājums - vai tavs mīļotais ir vienīgais bērns/ dēls? ja jā, tad tur būs lielas auzas, jo mammītis negribēs laist dēlu vaļā (ūdens krūze vecumdienās tak būs jāprasa).
es personīgi varētu dzīvot kopā ar vīra vecākiem tikai tāpēc, lai ieriebtu savējam, sak es ne to vien varu!
pēc kāzām dzīvojam vienā dzīvoklī ar manu tēvu, jo vienkārši nav citas platības, bet tēvam ir nakts maiņu darbs tā kā atliek vietas un laika dažādiem prieciņiem, BET vienalga domājam par iespējām, kā būtu ja būtu savs un kur to dabūt

Mjā...tas būs smagi! Ja mamma galvenā, tad būs ļoti grūti dzīvot...mamma visu diriģēs:( Kaut arī vīra vecākiem esmu meitas vietā, tomēr negribētu kopā dzīvot- man patīk mūsu divvientulība:) Laikam nevarētu piekrist pakļauties vīra ģimenei! Lai Tev izdodas viņu pierunāt! Citādi nezinu...

Protams es saprotu, ka gribas izkratīt sirsniņu, BET šeit forumā tas nav atrisināms!!!!! Tā ir nopietna problēma, bet risināt to varat jūs kopīgi, ja jau tagad ar viņa vecākiem nevari sadzīvot, domā būsi laimīga pēc kāzām viņa vecāku teritorijā???

Mjaaa... Nu es ar nespētu šādai kopādzīvošanai piekrist ne uz minūti. man arī ietikums kā jau vairākumam šeit - padoma labi vai tu to spēsi!!! tas IR pārbaudīums!! un viņa māte var psihot cik viņai uziet!! ja viņa nespēj pieņemt to, ka dēlam ir SAVA ĢIMENE, tad tās ir viņas problēmas. bet ja viņš par šīm "viņas" problēmām pārdzīvo un pakļaujas, tad sāku apšaubit vai viņš tiešām vēlas SAVU ATSEVIŠĶU ĢIMENES LiGZDIŅU...mani vissirsnīgākie vēlējumi TEV izturībai risinot šo jautājuu, jo viegli tev nebus!!

ja abi nevar nodrosinat sevi un vecaki vel diezgan atbalsta nauda zinja tad gan ta jocigi, ka precas! tadi berna prataa, iedomajusies ka ista mila klat un vajag kazas! (ne par Olj4ik84, bet visparigi)

Olj4ik84
bet pec tava teksta liekas ka jus pasi varat sev nodrosinat normalu finansialo stavokli, tapec jus jau tas neskar. :)
bet virietis gan vel nav pieaudzis, ja grib pie mammas nevis sievas....

Es teikšu tā: es nevarētu dzīvot kopā vienā dzīvoklī ar svaiem vai topošā vīra vecākiem, lai cik labas attiecības man ar viņiem ir. Tā ir mūsu dzīve, mūsu divvientulība, kad vien mēs to vēlamies. Mēs varam darīt ko vien gribas savā dzīvoklī - staigāt pa māju pliki, mīlēties tur, kur vēlamies, atgriezties mājās no pasākumiem, cikos gribas nevienu netraucējot, gatavot ēst ko mēs gribam un cikos gribam, nav jākaro par vannaistabu no rītiem un vakaros, varam atļauties ieiet vannā sveču gaismā... vairāk nerakstīšu, to var turpināt bezgalīgi! Piebildīšu, ka mēs divatā dzīvojam trīsistabu dzīvoklī un ir tieši tā, kā vajag, ne pa daudz, ne pa maz...:) Un kā jau te meitenes teica - divas saimnieces nevar dalīt vienu virtuvi!

Par finansēm runājot, piekrītu teiktajam, ka ja nav naudas tad tas ir zem vīrieša pašcieņas rīkot tādus svēkus kā kāzas. Nu tā tas ir un viss, arī manam vīrietim tāpat. Bet nezinu gan kā Jums ar šādu uzskatu.

nu es jau nespiežu tev:)
pati vēlāk redzēsi un atcerēsies mūsu vārdus. es ar savu vīrišķi kopā dzīvoju kādu laiku, bet ne jau 10 gadus, un zini- man nav tādas problēmas kā tev. turklāt mans vīrišķis saka ka viņš mani neprecētu, ja nebūtu nauda-tas esot zem vīrieša pašapziņas....

tad turpini īrēt dzīvokli un lai viņš turpina dzīvot pie mammītes, bet kāpēc tad vispār precēties?
vai viņš vispār ir gatavs spert šo soli? būtībā vajadzētu būt tā, ka vīrietim abas savas sievietes (māte+sieva) ir jāvērtē vienlīdzīgi, nevis jāliek māte galvas tiesu augstāk..
biju līdzīgā situācijā, bet Mīlulis ātri saprata, ka ar mani šādas spēlītes neies cauri un nāksies vien viņam pašam sākt domāt ar savu galvu, nevis mātes un izvēlēties ne ta gluži starp mums abām, jo tas nebūtu normāli no manas puses uzstādīt šādu ultimātu, bet vnk izvēlēties, vai viņš vēlas normālas attiecības ar sievieti un dzīvot pašam savu dzīvi vai turpināt dzīvi kopā ar mammīti un pildīt viņas gribu.

Mums ir šādas tādas iezīmes kā Tev Olj4ik84... Bet ne tik trakas :)
Dzīvojam Kuldīgā, atsevišķi no maniem un no drauga vecākiem. Es strādāju Kuldīgā, draugs - brauc uz Aizputi (40km), kur ir viņa darbs un vecāki. Pusdienas ir pie vecākiem un palīdz, ja kas vajadzīgs, jo viņi nav no jaunajiem (abiem pāri 70). Pieņemu, ka ir šāda vecuma senčiem jāpalīdz,jo paši daudz ko nevar izdarīt. Tas viss ir normāli. Pa vakariem brauc pie manis, mājās. Sestdienas svētdienas izvēlamies kā dzīvojam, vai nu paliekam Kuldīgā, vai kur izbraucam vai pa Aizputi vai pie maniem vecākiem uz Liepāju. Tā ka nevaru teikt ka katru nedēļas nogali esam vienuviet, bet tomēr vairāk un biežāk pie drauga vecākiem un jūtu ka viņi to ļoti vēlas. Es to pieņemu, et cenšos lai tas nekļūst par ieradumu un labi ka tā esmu nostādījusi jau pašā sākumā ka es esmu svarīgāka un mūsu attiecības un tad seko abu vecāki, draugi, utt.

Par Tevi un Jūsu attiecībām, pat grūtu teikt. Saprotu, ko Tu jūti, bet šādi dzīvot nevar, to ilgi neizturēsi un tici man, nervus vien bojāsi, jo katra ir paaudze savu laiku augusi un katram ir savi uzskati. Esi prātīga un apdomīga par smagā lēmuma pieņemšanu.

Neatbalstu to ilgo kopādzīvošanu pirms kāzām. Es uzskatu, ja divi cilvēki mīl viens otru un ja saprot, ka blakus ir tieši tas cilvēks, ar kuru vēlies pavadīt savu dzīvi, tad kāda jēga vēl kaut kādam "pārbaudes laikam"???
Par to finansiālo stāvokli... Kāpēc pastāv uzskats, ka precēties var tikai tad, kad tev viss ir - nauda, māja, mašīna u.t.t. Kāpēc nevar KOPĪGI, jau kā vīrs un sieva pamazām veidot savu ģimeni, no pašiem sākumiem, kāpēc vajag uzreiz uz visu gatavu, un tad pēc kāda laiciņa sākas strīdi, jo abi nav pieraduši risināt sadzīves problēmas kopīgi.

un jūs taisāties precēties???
nu nu nu!!! apsveriet visu kārtīgi. manuprāt, ir jādzīvo kopā kāds laiciņš, lai varētu saprast, vai otrs cilvēks ir tāds, kādu tu vēlies sev blakus...cik nav dzirdēts, ka sāk dzīvot reāli kopā-pēc tam nožēlo, jo īstenībā viens otram besī ārā.
un vēl viena lieta- nevajag precēties pirms nav sstabili ienākumi abiem, cik sapratu, ka darbiņš ir tikai tev.

es ieteiktu ar to precēšanos nesteigties, izskatās, ka jūs vēl neesat viens otru pietiekami iepazinuši, ja tik reti esat kopā..

Nu mums sanāk tagad tā, ka dzīvojam mēs Rēzeknē, bet viņš mācās Rīgā, no pirmdienas līdz ceturtdienai mācās, tad ceturtdien vakarā atbrauc un paliek pie manis, piektdien, kad es esmu darbā, viņš pa savām mājām, mammai palīdz, un tad vakarā atkal pie manis, un svētdien dažas stundas pirms aizbraukšanas mēs kopā ejam atkal pie vaņa uz mājām, pie mammas. Un svētdienā parasti viņa mamma psiho, ka viņš mājās pa brīvdienām vispār nedzīvo.