Mierīgas vai satraukušās?

man tāpat, domāju, ka nevarēšu aizmigt
tieši tāpēc pēdējais vakars jau sadomāts :))

mani tas pirmskāzu vakars arī baida :)) diez vai aizmigšu, un ja izdosies tadlaikam jau otrā rīta 4 būšu augšā :)))

man šķiet, ka pirms kāda laika centos sev iestāstīt, ka nav ko stresot un ir jāizbauda šis mirklis pirms, un tāpēc esmu mierīga, bet diez vai tā viss izdosies līdz pašām kāzām, bet pirms gulēt iešanas es cenšos nedomāt par kāzām, jo ja domāju/sapņoju kā viss būs, tad aizmigt neizdodas.šobrīd šķiet, ka vistrakāk būs pirms kāzu vakarā.

Man kāzas nākamnedēļ, 24.05... nu ziniet - vakar bij sākusies īsta panika - likaas ka viss noies griezi, kleita nederēs, muzikants pēdējā brīdī atteiksies, fotogrāfs arī, frizūra būs ne tāda kā vajag, utt utt :)))) bet aprunaajos ar savu topošo, kas mani beidzot nolika vietā - nomierināja, un šodien pilnīgs miers kabatā :) kā būs tā būs, eniivej stresošana neko neizmainīs, vienk. jāizbauda šis laiks, pēdējā nedēļa brīvas meitenes statusā :)))

uj,esmu dikti satraukta, kaut vēl mazliet vairāk par 2 mēn. Jau tagad skraidu kā sadegusi un liekas, ka nepaspēšu, kaut lielakie darbi paveikti...

Man līdz kāzu dienai palikušas vien 3 nedēļiņas un pozitīvais satraukums aug ar katru dieniņu, lai gan nu jau ir lietas, ko cenšos atstāt tā- kā būs tā būs labi, lai tik mazāk stresu, piem., nesen vēl stresoju par kūku- kādu labāk, kur sūtīt, kā aivest, tagad uzzināju, ka viesu nams ar kkādu konditoreju sadarbojas un no turienes arī ņemsim, pat, ja kūka nebūs izcila, tas jau kāzas nepadarīs sliktākas ;) murgi naktīs sāk rādīties arvien smieklīgāki, piem., šonakt nosapņoju, ka esmu aizgulējusies un aizgāju kā no gultas izkāpusi uz banīcu- neķemmētiem matiem, nekrāsojusies, pat kleitu nepaspēju uzvilkt :D :D ir vēl sīkumiņi, kas jāizdara un jāsaorganizē, zinu, ka jebkurā gadījumā viss būs super, bet satraukumu tas nemazina ;) vēl ir cerības uz sesiju augstskolā, kas sākies nākamnedēļ, tas varētu domas pārvirzīt citā virzienā :)

nu man kāzas būs 28.06.it kā satraukuma nav, bet vakar aizmigt bija grūti. sāku domāt, kas un kā un miegs pazuda. vēders arī sāka sāpēt...ceru, ka tomēr varēšu pa naktīm gulēt!:)

Es isti nezinu par ko satraukties, dazas lietas val janokarto, bet tas ir sikums. Man ari ipasi neuztrauc, ja kazu diena nebus perfekta ( ja kas noiet greizi, buus ko atcereties:):) )

Man palicis nepilns mēnesis un esmu lielā saviļņojumā pa naktīm rādas sapņi,pa dienu šadi tādi sīkumi vēl javeic--uztraukums ir tagad daudz lielāks nekā pirms 3mēnešiem....un izskatās ka ar katru dienu tas palielinās...Bet paļaujos uz Dieva svētību un ceru ka viss izdosies lieliski

Tiešām, katrai jau tas izpaužas savādāk un lai arī kā tas gaidīšanas laiks ir tik skaists - kā iemīlēšanās : ) Nu vienigi varu padalīties, ka man līdz kāzām ir aptuveni mēnesis, pirms četriem mēnešiem es praktiski par to nedomāju, jo kāzas man likās tik tālu un nereāli, bet tagad ir tā, ka es vairs nevaru sagaidīt un uzvelkos gandrīz par katru nieku... it kā jau nekā briesmīga taču nav! :D gaidāms taču tik priecīgs notikums, bet nervi par sevi atgādina... : ) katru dienu jau tomēr neprecas :P

kārtējais variants - mūžīgā tēma, šeit gan padomi nederēs :)

es domāju, ka visas sievietes ir emocionālas, un sava veida satraukums būs katrai, cita satraukāsies par to vai kleitai viss riktīgi.. cita par mammu, cita satraukāsies jo vīrs savāds..
katrai sava štelle..

galvenais, lai tie satraukimi būtu maksimāli pozitīvie :) gluži kā taisot grūtniecības testu.. gaidi, gaidi.. tais taisi.. un tad - IR :)