Līgavaiņa pirmskāzu depresija....

It kā nenomoku! Pirms tam vins man teica, ka nav tādas dienas, kad vinš nedomajot par kāzām un par to kā sapelnīt vajadzīgo naudu! (ļoti dudz strādāja) Un vispār viņš man tāds ātrs un jūtīgs! Tovakar pārnācu mājās un man uznāca raudiens! Saku teikt ka man ZB visu vienai darīt, vedēji vispār neko nepalīdz utt. Un tad bija tie psihi utt.

Tad jau nu točna nav vērts uztraukties. Katram uznāk melnie. Cilvēki ir dažādi, citi mierīgāki, citi straujāki. Mans vīrs ir mierīgs, es esmu straujāka, man arī bija brīži, ja nav kaut kas pa prātam, tad bļāvu "kāzu nebūs, zvani viesiem ....", bet tas ir tikai pirmskāzu stress. A ka tā meitene tur uzpeldēja, tā ir tikai sakritība. Lepojies ka tev ir tik skaists vīrs, bet viņš izvēlējas tieši tevi, jo mīl.

Nu nezinu gan - manuprāt tomēr "viss beidzies un kāzu nebūs" nevar gluži norakstīt uz kaut kādu tur stresu...
kapēc nepateica "zb man visas taas kāzu lietas, negribu precēties. Tikai lieki izdevumi"?
Bet VISS CAURI... Kas cauri, miilestība uz tevi beigta vai? Vai kontaktējoties ar to meiču tā kā sāka šaubīties, nejūtas drošs... kaut kas jau tur nav sirsniņā lāga.
varbūt negrib precēties, bet viss iet savu gaitu un viņam bail tev to pateikt???

Oi, nu pec 6 gadu kopabushanas es laikam nenjemtu nopietni shitadus izgajienus un kazas neatceltu. Vierieshi ir divaina suga, ej nu sazini, kas viniem galvas notiek, varbut tiesham "depresija" vai "braucoss jumts" (Tu vinu ko - dikti nomoki ar organizatorsikiem jautajumiem?)

Ja sešus gadus, tad tā varētu būt pirmskāzu depresija. Cik zināms vīriešiem vispār ir tā grūtāk saņemties kāzām :))

Kopā esam 6 gadus un nekas tāds iepriekš nav bijis...

ja šī ir pirmā reize, kad kaut kas tāds notiek, tad ir ok, var piedot, jo katram var uznākt "melnie", bet ja tādas jau bijušas, tad gan der apdomāt visu.........

Neuztver to meiteni nopietni, ja jau viņš precēs tevi, tad viss būs ok. Pēc tam tu visu dzīvi sevi mocīs, ka kaut kāda pārpratuma dēļ tu neaprecēji savu sapņu vīrieti.
Cits jautājums, ja jūs paši esat pazīstami pus gadu un nolēmāt precēties, tad jau var būt visādi zemūdens akmeņi.

Nu, nezinu... cilveki jau visadi, bet kaut ka jau mazliet nenopietni izklausas gan. Ja attiecibas ir ar stazhu, iespejams, es to norakstitu uz "pirmskazu depresiju", ja kopa buts ne parak ilgi, tad nu gan es padomatu, cik no vinja puses tas ir nopietni...

nav jau tādas receptes kā piedot, viss ir atkarīgs no tā vai to spēsi. Ja mans līgavainis izstrādātu k-ko līdzīgu nu nezinu vai vairs steigtos ar precībām, kas tad būs pēc kāzām?

Nuuu nezinu, vai tas kaut ko labu vēsta, ka pirms kāzām skatās apkārt un pieļauj citas versijas. Man šķiet, ka gatavošanās kāzām ir pietiekami laikietilpīgs process, lai "greizajām domām" neatliktu laika. Tas viss liecina par to, ka viņš nav 100% pārliecināts par savu izvēli.

Bija tikai divas tikšanās reizes, sms .. nu vopšem seksuālas attiecības viņiem nav bijušas...

Ko tieshi noziimee "nekaa nopietna tur nebija"?