ko jūs darītu manā vietā???

Nu man jau ar nekas nenotika tikmēr kamēr pati neuzņēmos darbus uz saviem pleciem- kad 5 mēneši bija pirms kāzām visi smējas par mani kad gribu iet pie makslinioeces un taisit ielugumus, tagad menesi pirms kazam nacas pasiem griezt un domat kadi izskatisies utt... tapat ari par alkohola sarakstu - visu pati izdomaju ko un par cik un cik daudz! 'Viss tā kā jau kārtībā tikai nožēloju ka gaidiju kad vins kaut ko uzsaks bet tagad menesi pirms kazam visu MAN vienai bija jaizdoma (vajadzeja sedet pie ta visa jau laicigak kaut vai vienai)!!!

Mazliet žēl, laiks tiešām atlicis pavisam maz, arī mēs sākām gatavoties gadu iepriekš, bet varu ietikt, ka vadība šajā situācijā varbūt jāuzņemas tev, jo visi organizatoriskie jautājumi un gatavošanās kāzām vīriešus parasti ļoti satrauc, pat uzdzen stresu un sadusmo, es ļoti daudz ko paveicu pati saviem spēkiem. Mēģini izrunāties, kas ir par problēmu, varbūt tā ir pavisam niecīga. Mēs meitenes šo dienu uztveram ļoti emocionāli..nesatraucies, beigās redzēsi, ka būsi laimīgākā līgava;)

Mjā...jāatzīst, ka arī es neticu, ka viņš grib precēties...pamēģini pajautāt, vai vispār grib...un mēnesis noteikti ir par maz, lai sagatavotos kāzām...ja vēl datums nav pieteikts...nez vai vairs dabūsi:( Man žēl...bet īpaši cerīgi man šitas neizskatās...:(

man arī, ja godīgi tas izskatās pēc striķu pievilkšanas.....
Ai, piesolīšu, ka aprecēšu un tad jau viss bus ok!!!
Bet nu tas taa, manas domas..pati jau pazisti vinu...

Man jau liekas, ka bildināšana bija cauruma salāpīšana ( tjp. pagaidām uz laiku būs miers). Kāzas gribi TIKAI tu un ne viņš. Vispār, sākuši esat no otra gala. Vispirms jau stipras, stabilas attiecības, bildināšana, dokumentu iesniegšana un tikai tad rīkošana un pirkšana. Es, ar tādu attieksmi no vīrieša puses, atmestu visam ar roku. Neaizmirsti, ka ar tādu cilvēku tev būs jādzīvo.

Nju,piemēram,es laikām to datumiņu atliktu tad uz nākamo gadu, jo tik tiešam pati garavojos 8 mēnešus,aizņema daudz laika un pat vēl šodien ir sīkumiņi palikuši,kas nav izdarīti....
Un runājot par vīru.... pa šo laiku varētu pilnībā pārliecināties,ka arī viņš grib jūsu kāzas.. :)

man kaut kā aizdomīgi liekas tas, ka attapās tikai pēc 4 mēnešiem. Un ko viņš šo laiku darīja? Baigais laika posms... :/

Sorry, bet, Alfa, Tavam teikumam par nenobriedušu cilvēku nu galīgi nepiekrītu. Zini, ja cilvēkam ir smagi ap sirdi, tad viņš daudz ko saka samazinātā formā, jo pēc tā ļoti ilgojas. Kā nekā sievietei kāzas ir slēpts un ilgi sapņots sapnis. Ar nenobriešanu te nu nekāds sakars nav. Domāju, ka 6 gadu kopābūšana galīgi pēc nenobriešanas neizskatās. Lily, turies! Izsver visu kārtīgi pirms kāzām. No vienas puses tas ir normāli, ka vīrietis kāzu organizēšanā bieži dalību neņem vai to ņem daudz mazāku kā sieviete, tomēr uzskatu, ka vismaz intereses izrādīšanai noteikti ir jābūt.

izklausās pēc mana vīrieša visur velkams aiz rokas,nu jau tikai knapi 2ned un kāzas,bet ko šis,ne deju mācās ne jautā ko vēl vajag un kas jādara...nu uznāk man tas stresiņš-nu kas man vienai visu vajag...tādi vīrieši nu reiz ir-tik pie visa gatava...varbūt viņu finanses satrauc un nevar tev pateikt...bet ja ar naudām viss kārtībā,tad tev vienkārši tāds vīrietis pagadījies,kurš domā,ja reiz ir devis pozitīvu atbildi no savas puses tātad viņš jau ir izdarījis lielu darbu...nesatraucies...vienkārši ir dažādu vīriešu kategorijas un manam raksturam diez vai piestāvētu pūkains lācītis,kas čubinātos riņķī un mīlinātos vien...visu vienā vīrietī nevar dabūt...vai nu skarbais,vai egoistiski saldais,vai pārlieku mīlīgs,katra sieviete piemeklē savam raksturam atbilstošo kategoriju un tādēļ spēj sadzīvot...ja reiz skarbais,tad samierinies vien ka vienreiz patekti mīlestības vārdi jāatcerās uz visu mūžu....un nekādas atkārtošanas...

Dokumentus jau esat iesnieguši vai vēl neesat?
Varbūt vīrietis vispār neapzinās ko nozīmē gatavoties kāzām. Manējam piemēram nav nekādas saprašanas par šo pasākumu, visu gatavo vedējmāte un es :))

Ja es būtu tavā vietā - neprecētos. Skarbi, man tāds raksturs. Es neciešu, ja kas jādara tikai man. Turklāt, kāzas jau nenotiek priekš viena cilvēka, bet gan abiem. Tie ir īstas mīlestības svētki. Es nezinu kā, bet tev no viņa ir jādamūn ārā patiesība, ko viņš īsti domā. Tu savu vīrieti pazīsti vislabāk. Var jau būt, ka viņš ir tikai ļoti sastresojies (tadā gadījumā viss ir ok, jo stress pāries). Bet godīgi sakot, tikai tu pati zināsi kā ir vislabāk, klausi savai sirdsbalsij nevis prātam. :) Viss nokārtosies! Var jau būt, ka tik tiešām tev šakās neliels stresiņš un visu uztver daudz asāk, sāpīgāk, jūtīgāk. Lai veicas!

It kā jau žēl drusku,ka tā nekas nenotiek.
Lasot autores rakstīto man šķiet,ka meitene ir ļoti jauna,neskatoties uz 6,5 gadu kopā būšanu.

Kaut kā "griež ausīs" tie vārdi - kāziņas,bērniņi,mājiņa,sirsniņa.....viss tādā pamazinātā formā....neizklausā pēc nobrieduša cilvēka teksta.

Nevienu negribu aizvainot,bet varbūt labāk atcelt jau laicīgi šīs "kāziņas"?

Ja kāzām būs lemts notikt, tad to tu redzēsi 30/07, kad jums būs pēdē'jā diena dokumentu iesniegšanai laulības reģistrācijai. Un tur ir jāierodas abiem.

varbuut, ka briinumi notiek un vinjsh pa kluso kaut ko plaano un dara. Nu labi, tas varbuut neizklausas ticami, bet vinjam buutu jaaliek saprast, ka kaazas nav taads daarza tusinjsh, ko var sariikot ieprieksheejaa vakaraa. PIe kam jaa, dokumenti jau arii jaaiesniedz ne veelaak kaa meenesi pirms shiis dienas. un vispaar, vai tad buus pieejams, kaads, kas vadiis ceremoniju? Vasaras diezgan pilnas ar kaazaam, taa kaa par to arii ir jaadomaa.
Varbuut patieshaam vajag vinjam pateikt, ka varbuut datums vinja skatiijumaa nav atcelts, bet, ja netiks iesniegti dokumenti liidz xxx datumam, tad gan tas tiks atcelts. Varbuut vinju parauj taada doma?
Galvenais, ko iesaku Tev - neskaiti laiku, cik ilgi esat kopaa, bet padomaa, vai gribi taadu kopdziivi visu muuzhu? Padomaa, vai vinjsh ir Tevis veerts, jo veel nav par veelu. Jaa, varbuut liekas ljoti skumiigi tagad, bet ljoti krasi cilveeki mainaas reti. Iesaku tieshaam apsveert, vai taadu naakotni sev veelies, jo peec kaazaam jau arii nekas uz burvju nuujinjas maajienu nemainaas. Buus taapat un veel prasiibas augs - taisi man tagad eest, mazgaa dreebes, Tu esi mana sieva, Tev tas jaadara. Es jau nesaku, ka taa notiek vienmeer, bet taa var buut.
Turies un galvenais atceries, ka TU esi iipasha un Tev visvairaak jaadomaa par sevi, vai TU pati esi 100% paarliecinaata, ka veelies sho viirieti sev par viiru uz visu muuzhu un taadu, kaads vinjsh ir ikdienaa, jo tieshi ikdiena ir taa kopaabuushana.

neesmu no klusētājām un atklāti izrunāties varam par visu, bet kad jautājums par kāzām-tā viss -aizveras.
Kopā esam 6,5 gadus.

Nedaudz par mani. Vairāk kā pirms pusotra gada savācu savas mantas un aizgāju, jo sapratu, ka ĻOTI vēlos ģimeni, kāziņas, bērniņus, bet kad viņš to nevēlējās neredzēju citu izeju kā aiziet.
Pagāja 4 mēneši un viņš attapās.
Satikāmies pirmajā dienā pēc tiem 4 mēnešiem un viņš mani uzreiz bildina. Sapratis, ka tomēr bez manis nevar.
nezinu kā rīkotos jūs, bet es ap kaklu nekritu un lūdzu laiku apdomāties. Tā nu es domāju, viņš steidzināja, beigās kad es sataisījos, tad viņš vairs negribēja...
tad pienāca brīdis novembrī, kad sagribējām ABI reizē un rezultātā arī nonācām pie viesu mājas un tad viss iegāja vecajās sliedēs, ikdiena..rutīna..
un nu būtu laiks kāziņām, bet nekas nav...
es patiešām nezinu vai vairs vērts vilkt garumā, ja no otra nejūti atbalstu.
es vairāk satraucos par to, ka IR nepieklājīgi aizrunāt viesu māju un nelikties ne zinis. Ja jau zina, ka negribēs, tad būtu ok piezvanīt un atteikt, zinot cik citiem grūti aizrunāt mājiņu uz ko tad arī sagaidīju atbildi, KA datums vēl jau nav atcelts...
brrr..gari sanāca, bet sirsniņa ar katru dienu kļūst arvien pilnāka...