Kazu dienas izdaribas

A, vēl aizmirsu. Negribu taisīt pirmskāzas meiteņu balli, jo ar savām draudzēm es tiekos tad, kad mums visām gribas un pietiekāmi bieži, lai vēl kaut ko speciāli izdomāt. Pie tam, man liekas tas process mazliet tāds mākslīgs un pie tam nevajadzīgs, jo mēs jau kādu laiku dzīvojam kopā un jau neesmu nekāda "meitene"

Es noteikti negribētu tikai vienu lietu, bet nu uzskatas, ka tomēr būs jāpacieš tās savās kāzās - kaudze ar nezināmiem viesiem (līgavaiņa draugiem un radiem, ar kuriem viņš un viņa vecāki nav tikušies labu laiku), bet nu jāaicina, lai neviens neabižotos. Man tas liekas pastulbi, jo ja tu ar tiem cilvēkiem neuztur regul.attiecības, tad priekš tāda jezga? Tikai pieklājības dēļ?
Jau par to sastrīdējos ar viņu, bet neko tā arī nepanācu:((
Vēl negribētu nekādus testus, tipa - kāds viņam kāju izmērs, kāds ēdiens viņam patīk, jo man liekas es savu vārdu aizmirsīšu tājā dienā stresa dēļ.
Vēl negribētu, lai viesu ik pēc 5 min.bļautu "rūgti!", jo man arī gribētos baudīt visu procesu, nevis tikai bučoties.

Mičošana (ar pienākumu dalīšanu, aubi u.tml.) bija vienīgā lieta, ko pilnīgi noteikti negribējām savās kāzās. Likās nepiemērota izdarība - ņemot vērā to, ka uz kāzu brīdi dzīvojām kopā 9 gadus un visi pienākumi jau sen sadalīti, saimniekošanas modelis izveidojies un vainadziņš nocelts :).

Galu galā zvērestus lasījām,pienākumus nedalījām, mammām klēpī pasēdējām (kā pateicība par bērnību), priekšautus pirms dāvanu un kūkas dalīšanas apsējām abi (dzimumu līdztiesība dara savu) :).

Man šķiet, ka vienkārsi abiem jāapsēžas un jāizrunā - "gribu" / "negribu" / "varētu savādākā veidā" līmenī.

man viss ir pienemams, tikai ne prastas speeles. kaut kaadas ar banaaniem, dejaam kur viss tikai ar vienu lietu asocieejas. kaut kaadas putukreejumu eeshanas no veedera. tas viss shkjiet prasti. pagaidaam nezinu kas un kaa buus, pamataa domaaju, ka buus dejas un tosti, vairaak nekas.

Bet ko Jūs domājat par mičošanu, kas arī iekļaujas kāzu "izdarībās"?

es neciešu nez kādus uzdevumus jaunajiem. Kad gājām par vedējiem, nemocījām jauno pāri ar darbiem un uzdevumiem. Dienu veidojām tā, lai tā būtu viņu svētku diena=skaista un izbaudāma, patika gan mums, gan jaunajiem, gan viesiem.

malku mēs arī zāģējām:) tikai nedaudz savādā;, sākām kā parasti, statīvs, baļķis, rokas zāģis. Bišku pazāģējām, tad metām zāģi malā, vīrs piegāja pie limuzīna, atvēra bagažnieku un izņēma Husqvarnu! Viens rūciens un baļķis pušu:) Viesi bija stāvā sajūsmā. Tas bija tik viegli īstenojams, jo vīrs strādā mežā un tad nu arī tie, kas nebija redzējuši viņu "darbībā", varēja ievērtēt.

Kas attiecas uz tostiem,tiem protams jabut,bet nevajadzetu uzspiest gan.Malku gan es gribetu zaget,bet ta stulbi teikt vedejiem,tad jau vairs nebus parsteigums.Vedeji mums bus gana atraktivi un organizatoriski,kautgan tas bus pirmas vinju vaditas kazas,uzticamies.Kapec vispar tada diskusija-tomer jau ir lietinas,kas ta isti neiet pie sirds.
Izbrinija mani ,ka te kadai ligavai viramate taisa runu.Neka personiga.Mums Latgale parasti vecaki berniem tostus nesaka,bet tas protams ka kura vieta.

Tas jau tiešām vairāk ir atkarīgs no viesu atraktivitātes, kādas izdarības ņemt un kādās nē. Ja zin, ka viesus ar varu atrakcijās neievilks, tad tā pagrūtāk. Dažs labs viesis var pateikt TĀDU tostu vai runu, ka visi no jautrības gar zemi kritīs un vēl 2 gadus to atcerēsies :)
Kaut arī visas ābolu u.c. tradīcijas jau ir ļoti daudz redzētas, es gribu VISU, jo pat ierastās tradīcijas var uztaisīt savādāk un nepierastāk. Negibu tikai bundžas un spēli, kur jāsauc mīļvārdiņus, galvenais, lai nebūtu nekas par daudz.Pat vecmeitu balli gribu ar visām foršajām draudzenītēm, vienīgais nosacījums, lai tā nenotiktu Vecrīgā, jo ir taču tik daudz vietas, kur tā var notikt (jūra vai jebkura cita skaista vieta laukos).

Mēs jau esam ar vedējiem pārrunājuši, ko gribam un ko ne. Mums ir paveicies ar stipri līdzīgi domājošiem vedējiem, tāpēc paļaujos, ka kāzās tiešām nebūs nekāds tāds, ko negribam.
Mums īstenībā tie negribu ir līdzīgi deizijas rakstītajam. Tātad negribam tīt lelli pamperos, zāģēt malku, nekādu ābolā košanu (priekš kam to vispār dara?), meklēt bērnus kāpstgalvā, zirņu bļodā u.c., negribam 7 tiltus, labākajā gadījumā ne vairāk kā 2. Negribu arī karināt atslēgas, bet vedēji izdomāja tā vietā saslēgt divas auduma sirdis un atslēgu iemest jūrā. Piekrītu arī par tostiem, mums viesu vidū arī būs ne visai atraktīvi cilvēki, kas gribēs, lai runā, ja ne, tad neuzspiest. Asarainos pantiņus negribu, bet zinu, ka topošā vīramāte jau gatavo kaut kādu emocionālu runu. Nu neko darīt. Negribam arī baigi daudz spēles un atrakcijas viesu namā, tad jau labāk vairāk vienkārši deju. Tas tā pagaidām, kas nāk prātā.

O,paldies,isi un konkreti.

Ja runa ir ko ES negribu, tad tas ir:
. gaudu runas ( jo es nemirstu, bet tikai precos)
. saldpantiņus (šķebina),
. atslēgu karināšanu (liekas kaut kas nesaprotams un debils(sorry))
. viesus vairāk par 10 gab.,
. ģevčatņiku (modes lieta)
. līgavas pušķu mešanu (modes lieta),
. bundžas pie mašīnas (lai uzmanību pievērstu? Priekš kam?),
. viss kas ietilpst jauno pāru pārbaudēs (nav kontroldarbs un nevienam nekas nav jāpārbauda),
. lai nebūtu scenārijs.

Gribu daudz dejot, priecāties, smieties. Gribu lai nav kā visiem, bet tikai kā man. Gribu daudz skūpsties ar vīru un iet gulēt kad esmu nogurusi, nevis tad, kad paredzēts pēc scenārija.