Kāzas un bērniņa plānošana.

nē, Ilze, tu nepareizi uztvēri domu....kārtējo reizi... es to teikumu adresēju tieši autorei, jo viņi jau tagad ITKĀ esot gatavi bērniņam... resp... tagad viņi sasapņojas, ka bērniņa plānošanu atliks, apprecēsies un sāks čiņīt un TAD ( piemēram) sanāk aplauziens gadu, divus, tad tas var būt ļoti grūts periods pārim.
personīgi zinu dažus pārus, kas izšķīrās dažu ar bērna ieņemšanu vai audzināšanu apstākļu dēļ.
Bērns attiecībās, savā ziņā paver plašāku skatienu uz sevi pašu un uz līdzcilvēku.

Es nesaprotu Tavu domu. Citēju: "Mums pirmais bērniņš pieteicās tikai pēc 9 mēnešu ilgiem pūliņiem...padomā arī kādi būs laulības pirmie gadi, ja PIEMĒRAM jums bērniņš nepiesakās pēc kāzām... teiksim gadus divus... ?! "
Vai Tavuprāt laulība bez bērniem ir nelaimīga? Vai, ka ja apprecas, tad noteikti uzreiz jādzimst bērniem? :)
Es laikam esmu ultra vecmodīga, bet uzskatu, ka jāprecās tad, kad otru mīl un vēlas visu mūžu būt kopā. Bet palasot šāda veida komentārus rodas sajūta, ka ģimene tiek dibināta tikai bērnu dēļ- sak, ja ar Tevi nesanāks bērnu sataisīt, tad meklēšu citu. Un lai nav velti jāķēzī papīri, tad precēs tikai to, no kura piedzims bērns.
Kas tad ir prioritāte laulībā- bērns vai vecāku savstarpējās attiecības?

Tā ir jūsu dzīve un tikai jūs paši varat izlemt. Ka redzi - arī šeit - cik cilvēku, tik viedokļu...

Mani drusku pārsteidza, ka daudzi, uzzinājuši, ka precamies, uzreiz prasīja, vai esmu stāvoklī - it kā jāprecas būtu tikai ši iemesla dēļ:P bet pēc kāzām atkal visi tirda - nu kad tad būšu stāvoklī?!:P
Tā ka bez maz vai neviens neprašņātu, ja būtu stāvoklī un tikai pēc tam precētos - diemžēl mūsdienās tāds tas uzskats tagad ir - manuprāt sašķobījies.....

Ja esat jauni (20-25) tad varat arī gadiņu pagaidīt, bet pēc pieredzes varu pateikt, ka plānot jau tu to bērniņu vari, bet bērniņš nepiesakās uz pasūtījumu. Mums pirmais bērniņš pieteicās tikai pēc 9 mēnešu ilgiem pūliņiem...padomā arī kādi būs laulības pirmie gadi, ja PIEMĒRAM jums bērniņš nepiesakās pēc kāzām... teiksim gadus divus... ?!
Mēs paši nolēmām par labu tam, ka vispirms tiekam pie bērniņa (kopā jau dzīvojām 5 gadus un pašiem jau pie 30) Ne visi cilvēki ir vienādi, un mēs ABI tā nolēmām, ka vispirms bērns un TAd kāzas. Tā arī notika. Kāzās piedalījās mazā princesīte (viņa arī tika iesaistīta bildināšanā, kas arī bija dikti mīļi un aizkustinoši) pati biju grūtniecīibas sākumposmā un viss bija bumbās. I izlustējos, izballējos un šampanieti iedzēru (tāpat es viņu litriem nedzeru :d) un vēl kopā visi ceļojumā aizbraucām atpūsties.

Te nu gan, 1. un 2. punktos piekrītu murcītei
par tām māmiņām, kas precas pēc dzemdībām - nezinu, es laikam esmu vecmodīga, bet uzskatu, ka bērnam ir jādzimst pilnā ģimenē - te jāpiekrīt ilze_egle.
bet, ja tā ir sagadījies, ja "iekrita" (kā jau visādi gadās) - tad var sarakstīties, un uz kāzu gadadienu uztaisīt ballīti un "kāzu tusu"...

1. Man jau liekas divains pats stasts! Bildinajums, nepietiek lidzekli kazam, bet grib planot berninu! Ka var but, ka kazam nesanak, bet rupes par bernu skiet iespejamas? Berns prasa daudz lielakus lidzeklus neka kazaa!
2. Laikam esmu vecmodiga, bet uzskatu, ka no sakuma cilveki precas un tad dzimst berni! Kaut gan man apkart ari parasti ir noticis otradak, kka liekas, ka jabut tiesi ta. Ja jau ir atrasts cilveks ar kuru velies dzivi dzivot, no kura velies bernus un kopigi tos audzinat, tad ir japarada tas visai pasaulei! Prieks kam gaidit bridi, ka paliksi stavokli un tad pienemt steidzigu lemumu par kazam!
3. Atbalstu tas mamminas, kuras precas pec bernina naksanas pasaule, vismaz bez ierobezojumiem var izbaudit savu lielo dienu, kartigi izdejojoties, atpusoties un priecajoties!

Mums ir līdzīgi! Gribējām šovasar apprecēties, lai varētu tālāk domāt par mazo! Tomēr apsēdāmies, parēķinājām un secinājām, ka kāzas, kādas patiesi vēlamies, šovasar atļauties nevaram un atlikām visu pasākumu uz nākamo vasaru!
Sākumā bija tā štruntīgi ap sirdi, ka visi plāni atliekas par gadu, bet tas tikai tā sākumā!
Nepieķeries tik ļoti šai domai par bērniņu tieši tagad un tūlīt! Viss notiks un gads gala beigās tāds nieks vien ir :)

Man liekas, ka precēšanās, kad bērns jau piedzimis, izkropļo bērna uztveri par pieaugušo attiecībām un ģimenes dibināšanas jēgu un būtību.
Kā pēc tam tādam pusaudzim, kas bijis vecāku kāzās, lai paskaidro, ka nevar 11 gadu vecumā visos krūmos ņemties? Ka palikt stāvoklī 13 gadu vecumā nav normāli? Vecākiem nebūs neviena normāla argumenta, ko teikt, jo pēc 10 gadu vecuma bērns vairs nejūtas kā bērns. Un vēl- visticamāk bērns nesapratīs (jo īpaši puika), kāda jēga precēties?
Vecākiem, kas laulību noslēguši pirms bērna dzimšanas ir vieglāk spurainam tīnim izskaidrot, ka vispirms ir jāatrod cilvēks ar ko vēlas pavadīt visu mūžu kopā un tik tad jāķeras pie bērnu taisīšanas, nevis jādzemdē bērns no pirmā satiktā vīrieša. Jā, vecāki pēc tam var mēģināt taisnoties tīnim, ka plānoja kāzas pēc bērna, bet nez vai viņš ticēs.
Godīgi sakot es arī neredzu jēgu precēties, kad bērni jau pie sāniem. Ja jau viss tik forši, var tā neprecēti visu mūžu nodzīvot:)
Tas ir mans uzskats. Es respektēju, ka citas domā savādāk. Tāpēc varat neklupt virsū :)

Mēs arī gaidām mazuli :) Bet kāzas tik un tā saorganizēsim paši. Sapņos jau rādījās pieguloša skaista kleita, bet tagad priecājos par mūsu laimīti, un par kleitu nesatraucos. Vienmēr prātā bija arī kāzas vasarā, bet tagad sanāks ziemā - un sāku domāt, ka tieši tā būs visskaistāk. viss notiek tā, kā tam ir jānotiek. Dvēselītes zina, kad vecāki ir gatavi :)

Tu jau vari saplānot daudz, bet bērniņa ieņemšanu nevar izplānot.....viņš piesakās tad, kad viņam ir laiks pieteikties. Citam tas notiek 3 mēnešu laikā citam 3 gadu laikā. Tās lietas ieplānot nevar.

Hmm... a autore ir pārliecināta ka uzreiz paliks stāvoklī? :)

Katram jāizlemj pašam kā, ko, ar ko, kad, kur, kāpēc, utt. darīt!
Principā šeit lūgt palīdzību šādā jautājumā ir bezjēdzīgi, tik pat labi varētu iet uz saeimu un prasīt: kad jūs sakārtosiet ekonomiku? Tas ir tikai Tavs un Tava dzīvesbiedra jautājums, neatkarīgi ko par to saka citi.
Plūstiet pa straumi, viss vienmēr nokārtojas tā un tad, kad tam ir lemts notikt. :)

sicilia, neviens nav muļķis, katrs dzīvo pēc saviem uzskatiem. Es jau arī labprātāk vispirms precēšos un tad bērnu plānošu, man tikai liekas, ka būs ļooooti grūti, jo es jau domu par bērniņu pusotra mēn. laikā esmu paspējusi tik ļoti savā prātā realizēt, ka.. nu nebūs man viegls šis gads.
Bet, lai arī es pati vairāk tā kā atzīstu, ka bērni nāk pasaulē oficiāli noformētā ģimenē, man nav tiesību nosodīt neprecētos, kam dzimst bērni, neesmu jau Dievs, lai mācītu citiem dzīvot.

....

zemene'10, es Tev arī daļēji varu piekrist, jo šādi teikumi reizēm nedaudz kaitina.. mans uzskats ir, ka bērnam ir jādzimst diviem mīlošiem cilvēkiem un tas vai viņi ir precēti, vai vēl nav, ir mazsvarīgāk (nesaku, ka tas vispār nav svarīgi).