Kāzas un bērniņa plānošana.

Nu te jau ir razborkas augstakaja līmenī :D Jums nav slinkums visus tos palagus drukāt? ;)
Bet, ja runājam PAR TĒMU, tad mana vīzija par šo lietu būtu tāda, ka bērniņam būtu forši piedzimt ģimenē, kur vecaki jau ir salaulājušies, un otrs - savās kāzās taču gribēsies arī šampanieti iedzert un izdejoties uz vella paraušanu... :) BET no otras puses - nav vairs nekāda aizvēsture, kad būtu kādi aizspriedumi par bērniņu pirms laulībām vai iet pie altara ar punci... un tik daudz paziņu visapkārt ir laimīgi ar bēbīšiem un ar precešanos diez ko nesteidzas. Vadies pēc sajūtām un būs labi!! ;)

tā nosmējos visus šos komentārus lasot LOL

nu meitenes. Lai es jums palieku kā muļķe, histēriska grūtniece. Nemaisīšos jūsu rozā lapās un nejaukšu jums prātus ar savu samaitāto domāšanu. Gan jau paies laiks, un pašas sapratīsiet kas ir kas.

Nu vispār jūs pati te citu cilvēku eksperte esot norādot, ka ģimenes bez bērniem ir nelaimīgas, pat ja cilvēki sakot pretējo (nea nu es saprotu, ka jūsu skatījumā tā ir, bet vai tāpēc visiem tā jābūt?)

patiesi nedaudz pārspīlējat citu teikto, bet kā saka mana paziņa mediķe - ar grūtniecēm labāk nerunāt. vienalga idiotos paliksi. Jums Ilze (un iespējams citas ar) ir tāds ļaunais bubilis

PPS - jūs jau ccitā diskusijā Ilzei uzmetaties, ka piurmais bēniņš nācis smagi un ilgi bija jānopūlas, tagad izrādās tie 9 mēneši tikai bijuši, kas ir normāls laiks. Protams, viss nenotiek uz burvju mājiena, bet ja salīdzina, ka citas gadiem netiek pie bērniem, izmēģinot metožu metodes, tas tiešām tā dīvaini. Lai gan pieļauju, ka jums tas bija traģiski, ka nenotika viss kā gribējāt - tagad un tūlīt. (man pziņa ar gandrīz depresijā iekrita, jo nepalika stāvoklī ar pirmo dzimumaktu, bet nācās 6 mēnešus nodarboties)

Un jā mēs katra esam citādāka ar citādākām domām, bet mani patiesībā nedaudz satracināja tikai šis teksts
Pinga81
Foto
26.06.2010 | 18.08.2010 17:43 | Atbildēt privāti | Pievienot piezīmēm Ziņot redakcijai
...un jā, kas attiecas uz tavu jautājumu, tad jā, es uzskatu, ka laulība bez bērniem IR nelaimīga... lai vai kā cilvēki tielētos un teiktu, ka b;/ernos nav laime.

ak dieniņās, es ieteiktu netaisīt scēnu ne no kā!
Ilzes rakstītajā nesaskatīju ne pusi no tā, ko pati esi sarakstījusi. Ja jau tas ir tiiiik ļoti sakāpināti, varbūt, ka kaut kas tur ir? Jo lietas, kas mūs neuztrauc, mēs neuztveram tik histēriski un nemēģinām taisnoties..
Un liekat, tak to Ilzi mierā, sakarīgs meitietis, tik mēle mazliet asa :D

peace

mana doma bija tāda, ka apprecēties var jebkurā momentā, bet pie bērniem tikt nevar kā uz sitiena.
savus 9ņus mēģinājuma mēnešus neizveidoju kā traģēdiju, bet minēju kā piemēru no savas pieredzes, ka nesanāk viss kā uz pasūtījumu...
Pateicoties Ilzei, es te tieku mālēta par t';adu būtni kāda nebūt neesmu... esmu te kā tāda māte varone, kas tikai to vien redz kā bērni, bērni, bērni.
Man ir gan sava privātā dzīve ar labu darbu, savi hobiji, kopējas aizraušanās ar savu vīru, mīlestība vienam pret otru un mīlestība pret bērniem un ģimeni kā tādu. Nepataisi mani savādāku un nesagrozi visu pa savam prātam. tas, ka tu jau tagad runā par 40 gadnieku krīzi, un jau tagad domā par to, ka tevi tulīt pametīs un meklēs jaunāku, tad ko tas liek domāt par tevi, taču es tev neko acīs nemetu un nesagrozu.
Acīmredzot tev citas nodarbes vispār nepastāv kā sēdēt un filozofēt par citu cilvēku dzīvi, kuru tu pat nepazīsti, bet izmālē visu savās krāsās...

Secinājums

diskusijas ar ilze_egle ieņem pavisam citus apgriezienus :)

Man gan neviens neprasīja, vai esmu stāvoklī :) Visi, uzzinot par kāzām, tikai teica- nu tad beidzot :D :D

To vai Tu esi muļķe, ka nemāki savas domas uzrakstīt, zini tikai Tu pati :) Pirms saki, ka sagrozam Tevis teikto, palasi pati, ko sarakstīji :)
Tu apgalvo, ka laulība bez bērniem ir nelaimīga. Mēs sakām, ka laulības laimīgums nav atkarīgs no bērniem. Bērni ir tikai papildinājums, nevis pamats.

es nezinu, vai es muļķe, ka nemāku pareizi uzrakstīt domas, vai kas...
nez, man smiekli nāk par šito visu :d vispār jau nejau bērna dēļ mēs precējāmies- MĒS TĀ NOLĒMĀM UN GRIBĒJĀM UN VISS. Ja es nepazītu cilvēku un nebūtu ar viņu visu izbaudījusi, tad nekad mūžā neveidotu ģimeni ... es laikam to jau minēju, ne?! Mēs esam laimīgi, izbaudam, mīlam viens otram un laulības slēdzām baznīcā un mīlestības vārdā- tikai kapēc ir jāspriedelē, ka ja reiz mēs mīlam bērnus, tad mēs nevaram mīlēt viens otru? Jocīgas jūs esat...
Man nekas te nevienam nav jāpierāda un man nav jāklausās lekcijas par bērniem pusaudžiem un ne jums kādai spriedelēt par mūsu izvēli... es dalījos pieredzē un izteicu autorei savu domu.
Ilze, tev mūždien viss ir jāpārforsē, jāsarežģī un jāapagriež viss tā, ka es vairs pati nesaprotu, ko tu manis gribi??? lai es taisnojos?

Pievienojos iepriekš paustajam viedoklim. Mums pat baznīcas organizētajos pirmslaulību kursos teica - izbaudiet to laiku, kad esiet divi vien. Pēc bērnu piedzimšanas tā vairs nebūs. Un lai arī mazie mums ir pat ļoooti plānos, šobrīd dzīvojam viens otram. Un tā savā ziņā ir laba brīvības sajūta. Un es zinu, ka pēc tam nebūs nožēlas, ka esam pasteigušies, jo bērni nāks tad kad viņiem būs īstais laiks. Tāpat, bērni ļoti maina attiecības ( bērnu vecāki to apgalvo, kāpēc neticēt) Un ja pāris ir vēl tikai viens otra saprašanā, vēl ienāk pa vidu bērns - viegli nav. Jo viens ir gribēt bērnus (emocionāli) un pavisam cits tos audzināt un tikt galā ar savām attiecībām.
Es gan nesaku neko, par pāriem, kam viss ir citādāk, jo katram sava pieredze un zināšanas :)

p.s. Harlita, man tieši tā pat visi jautāja - tu esi stāvoklī? Nu nē, ne esmu, ne tik drīz plānoju būt :D

es uzskatu, ka laulība bez bērniem IR nelaimīga... lai vai kā cilvēki tielētos un teiktu, ka b;/ernos nav laime...

hmmmm dīvaini. es zinu pāri, kas kopā 30 gadus. Jā Dievs bērnus viņiem nedeva, lai gan viņi gribēja ļoti. bet viņi ir mans paraugs un piemērs. ideāls pāris, kas man vecai ciniķei atkal iemācīja, ka mīlestība var būt mūžīga. Viņi neadoptēja bērnus, bet pieņēma šo liktens pirkstu un kopā ir laimīgi., lai Dievs dod katram pāri tādu ideālu saskaņu. tāpēc apgalvojums, kas bēzbērnu pāri nelaimīgi ir dīvains. Jums gan talants ielīst citu dvēselēs un izteikt spriedumus


PS - kāda zināma mediķe man teica, ka ir OK, ka grūtniecība iestājas gada laikā., tāpēc 9 mēnešu pūles man liekas pārspīlēta traģēdija :D

brīžam man pat žēl tos vīuriešus, kuru sievas par vienīgo dzīves jēgu uzskata bērnus. es uzskatu, ka katrai sievietei piurmā vietā ir vīrs un tad bērni, jo bērni izaug un aiziet, bet vīrs paliek. a dažām tas nepielec, tāpēc pamostas vienu rītu pamestas - vīrs aizgājis pie smukākas, foršākas, kurai viņš pirmajā vietā

"lai vai kā cilvēki tielētos un teiktu, ka b;/ernos nav laime... kamēr viņiem to bērnu nav, tikmēr tie cilvēki to tā arī nesapratīs un neapzināsies ;)"

tieši tā - kamēr bērnu nav, 2 cilveki - vīrs un sieva - nezina "to laimi", bet zina citu laimi - būt kopā vienam ar otru, dzīvot divatā un ļoti labi dzīvot, ja precas savstarpejas mīlestības dēļ, nevis bērnu vai citu apstakļu dēļ....

Jāpiekrīt ilze_egle pedējam kometāram un es arī uzskatu, ka laimīgas laulības PAMATS un VIENĪGAIS savienības slēgšanas iemesls ir Mīlestība. Vismaz tā tam būtu jābū manā izpratnē. Ir bērni, nav bērnu, būs bērni kaut kad - tas jau viss ir pēc tam....

Tu gribi teikt, ka Tev ar vīru divatā ir neinteresanti? Ka jūsu attiecības diviem vien nav piepildītas un laimīgas? Tad varbūt Tev līdzās nav īstais cilvēks, ja tik ļoti vajadzīgs trešais, ja divi vien nespējat būt laimīgi.
Dibinot laulību ar Tavu uzskatu, Tu riskē, ka laulība pajuks, kad bērnam būs 10 gadi. Kāpēc? Tāpēc, ka šobrīd Tavas laulības galvenais iemesls, jēga un piepildījums ir bērns. Bērns par jums priecājas, grib būt jūsu tuvumā, viņam jūs esat paši svarīgākie un tuvākie, viņš jūs savā veidā izklaidē, ir jūsu attiecību pamats. Pusaudža vecumā viss mainās. Pēkšņi pavadīt laiku ar vecākiem ir neinteresanti/nestilīgi, bērnam sāk rasties savi noslēpumiņi, tuvākie cilvēki kļūst vienaudži un bērns sāk noslēgties no vecākiem. Vecāki savu atvasi sāk redzēt no rīta un dažreiz vakarā, labākajā gadījumā pārmijot pāris vārdus. Notiek tā, ka pēkšņi vecāki paliek vieni paši (emocionāli, ne jau fiziski, jo bērns jau turpat vien blakus ir). Un tad rodas jautājums- a ko mums tagad darīt, kā dzīvot? jo vecāki nav iemācījušies rast prieku viens otrā, viņiem vajag trešo.
Apšaubi manu viedokli? Paskaiti kopā. 25-30 gadi- cilvēki apprecas, paiet 10-15 gadi-vecākiem tad jau ir 35-45 gadi. Vai gadījumā tas nav tas vecums, kad ir tā krīze, kuras dēļ vīrieši meklē jaunākas un ģimene šķiras? Ir :) Un viss tikai tāpēc, ka laulības dibina bērnu nevis sevis dēļ.
Neceru, ka man piekritīsi, bet vismaz pārdomas būšu izraisījusi :)

...un jā, kas attiecas uz tavu jautājumu, tad jā, es uzskatu, ka laulība bez bērniem IR nelaimīga... lai vai kā cilvēki tielētos un teiktu, ka b;/ernos nav laime... kamēr viņiem to bērnu nav, tikmēr tie cilvēki to tā arī nesapratīs un neapzināsies ;)