Kāzas 07.07.07

Ui, Siice kā Tevi saprotu!!! Mums būs fanatstiskas kāzas!!!!

Es gribu apprecēties, jo mans sapnis ir, ka mans bērniņš tiks ieplānots un piedzims laulībā! Tāpat es zinu, ka mans topošais vīriņs būs lielisks tēvs un man nekad mūsu gandrīz 6 gadu kopābūšans laikā nekad nav bijis jājūtas neaizsargātai un nedrošai. Un par to es viņu mīlu, ka zinu, ka ar viņu man viss būs, es būsu aizsargāta un viņš nav vieglprātīgs... Bāc, pati nezinu, kas manī izraisa šīs bailes! Es negibu zaudēt savu iekšējo neatkarību, kura man ir tagad!

Tas ir kā uguns - gribas pasildīties, bet ir bail apdedzināties! :roll:

man liekās ka tomēr visas uztraucās!

:) kapēc baidīties no kāzām, tā taču ir visforšākā dienā mūžā. jā man ar ir uztraukums, bet ne bailes :)

nu nezinu vai to var saukt par drosmi. :) Vienkārši jūtu, ka esmu satikusi tādu vīrieti, kādu vienmēr esmu meklējusi. Tad arī šaubu nav...
Gaidu kāzas kā lielu prieka dienu! :wink:

Laikam Tu esi ļoti drosmīga, Spirit! Man jau vēl laiciņš līdz kāzām ir, varbūt viss vēl nostāsies pa vietām. Labi, ka topošais vīriņš saprot un uzmundina :D

hmmm... man gan šaubu un baiļu nav...
satraukums - jā! Jo plānojās lielas kāzas, uz 70 cilvēkiem, gribās visu labāk un smukāk kā citiem - bet tā jau grib visi :)

Ak, Dievs cik labi, ka vakar saņēmu dūšu pievienoties Jūsu forumam :oops:
Man jau likās, ka vienīgā izjūtu bailes un šaubas. Varbūt tā ir tāda neatņemama sastāvdaļa gatavojoties kāzām?
Ja godīgi, tad man likās būs vieglāk un vienkāršāk, bet gribas lai viss ir tā skaisti. Re - kleitu ar sākumā gribēju pavisam vienkāršu, bet nu jau apsveru par garu, nedaudz kuplu. Ek, lēmumi, lēmumi!

man ir grūti stādīties priekšā situāciju, kāpēc jāpiekrīt precēties, ja patiesībā negribās...

pajautaa sev, kaapeec gribeeji preceeties?

Godīgi sako es vēl dažbrīd minstinos un domāju par to, vai tiešām es rīkošos pareizi šogad apprecoties... :roll: Jāatzīstas, ka man ir bail! :( Ir tik daudz dzirdēts par to, ka viena vai otra (vai pat abas) puse pēc kāzām ir kā nomainīti, proti, viņi izmainās un bieži vien ne uz to labāko pusi! Un ja nu tā notiek ar manu vīriņu, kuram jau tagad - pirms kāzām - parādās jaunas privātīpašnieciskas iezīmes! Viņš palicis greizsirdīgāks, vairāk mani sācis kontrolēt! Bes es to nemīlu un negribu - esmu kaķis, kas staigā, kur pašam tīk... Es negribu kļūt par mājas kaķeni, man patīk kā ir tagad! :cry: Ko man iesākt? Vai tiešām visu atlikt? Bet mēs uz to tik ilgi gājām... es pati biju skaļākā bļāvēja, ka šogad gribu apprecēties!

vajjjjjjj.........Vai tad vispār ir jāprecās, ja galvā jau tagad tādi jautājumi nāk??? :shock: :)
Varbūt gadiņu, divus pagaidīt, lai redzētu kā tad būtu... :)

un pēctam visu mūžu dzīvot ar vienu un to pašu cilvēku...
un domāt kā būtu jā būtu...

vissāpīgāk ir atdot tik daudz naudas šim pasākumam :)) Pārējā jau ir tīrā izklaide :)

manuprāt tas tiešām ir sāpīgi...
man personīgi... :oops: