Kas mainās pēc kāzām?!?

muusu attieciibas tieshaam ir mainiijushaas (ienaacis jauns pavasaris) - ja uznaak kaads kashkjis, paburkshkjam un tad attopamies un skatamies viens otraa liidz saakam smieties. mees esam kaa divi romantiski pusaudzhi - visu laiku aizmuukam kaut kur divataa - prom no radiem, draugiem...pa kluso uz juuru, uz ezeru, mezhu vai vakarinjaas. mees vairaak viens otru lutinaam un miiljojam. un es lepni saku - mans viirs! nevis draugs vai kaut ka taa, bet viirs - tas taa nopietni. mees esam gjimene. atbildiibu lielaaku juutam mees abi. un par beerninjiem kaut kad naakotnee runaajam. taa jau it kaa siikumi, bet sajuuta tieshaam ir forsha! :) mees tieshaam esam laimiigi un es ceru ka shii medusmeenesha sajuuta veel ilgi nezudiis. :)
bet visvairaak ir mainiijushaas muusu attieciibas ar muus gjimeneem un vecaakiem - tagad mums abiem ir taada izteikta piederiibas sajuuta. mammas bez maz vai sacenshas par labaakas viiramaates/sievasmaates godu. mees smejam - nu mums abiem ir divas mammas, divi teeti, divi braalji un divas maasas...kupla gjimeniite.

mainās tikai sajūta, jo esi sieva :) īstenībā nekas nemainās, nu ir citi cilvēki kas sāk skatīties pozitīvāk uz precēto pāri un pašiem ir ģimenes sajūta... bet attiecībās jau nekas nemainās... :)

Mainās gan un tā ir attieksme, domāšana. Ar laiku pazūd baiļu sajūta zaudēt viens otru, jo kur tu tagad liksies, esi apgredzenots. Ja māk saglabāt romantiku un galvenais cieņu vienam pret otru, tad viss būs kārtībā.

Sākumā man visi bija panikuši ar šo jautājumu - nu vai kaut kas ir mainījies...? Likās, nu kā pēc 9 gadu kopdzīves k-kas var mainīties???? Bet tagad kad ir pagājis mēnesis... manī ir noteikti k-kas mainījies... Man pat liekas tik smieklīgi, ka es tagad jūtos kā "pieaugušais" (lai gan sen jau dzīvoju patstāvīgi) - esmu sieva, saimniece :))) Man ir vairāk tāda sajūta, ka esam ģimene...

Nu man liekas, ka ir mīļāk...

Man ļoti patika mācītāja teiktie vārdi laulības ceremonijā: "Tev, vīrs, tagad būs lielāka vara, bet līdz ar to lielāka atbildība, bet Tev, sieva, būs lielāka paklausība, bet līdz ar to aizvēja klints, kur paslēpties no dzīves brāzmām..." Man tas likās ļoti skaisti :)))

āaaa - atcerējos, mainījās gan kkas pēc kāzām! :D vienreiz mans vīrs sēdēja, skatījās TV un teica, "atnes man aliņu"! :D:D:D pirms kāzām tā nenotika, pats sev nesa! :D es jau smejos - normāli, sievu dabūja, tagad var sākt lekties! :D:D

man gan ir tā, ka negribas šo dienu vēlreiz! ne jau tpc, ka bija slikti, bet gan tieši tpc, ka BIJA IDEĀLI! :)) es to dienu izbaudīju pilnībā, tā bija pat vēl daudz skaistāka kā es biju uzdrošinājusies sapņot! :)) un tpc negribu vēlreiz - lai tā paliek kā sapnis! tā bija un tagad dzīvo manās atmiņās!

....pirms tam jau bija labi.... bet zini pēc kāzām... šķiet ir vēl labāk!!!! tāda lepnuma, drošības un pilnlaimes sajūta!!! Šķiet, ka viņā iemīlos ar katru dienu no jauna.... =))))
Oi!!! un ja par bildēm runa, tad lūkojoties tajās es ar katru reizi ieraugu ko citu... nianses, ko biju uztraukuma sajūtās piemirsusi.... Un bildēs, videofilma visu var izdzīvot vēlreiz!!!
Mmmm... cik ātri pagāja mūsu mīlestības svētku diena!!! Gribas to piedzīvot velreiz un vēlreiz....
Izbaudiet to, kam tas notikums tuvojas!!!!! =))))

nu man jau 3 nedēļas no kāzām pagājušas! Un sajūtas..tās joprojām ir lieliskas - katru dienu skatos bildes un vēl priecājos! lidojums nav beidzies! :)
protams visa ikdiena, darbi un katram savas personīgās lietas un intereses jau nemainās, bet iekšēji ir tāda ļoti laba sajūta... mainījies noteikti kaut kas ir..grūti pateikt, kas tieši. Drošības sajūta?! diez vai - tāda jau man bija arī pirms kāzām (jau 6 gadus esam kopā). varbūt tad jau drīzāk lielāka atbildības sajūta! Bet galvenokārt jau prieks un laime! :)

Mums arī 2 nedēļas pagājušas. Un varētu teikt, ka ir tāpat kā Alisei. Vīrs jau saka, ka nekas nav mainījies, bet man tomēr ir sajūta, ka tagad viņš jūtas pārliecinātāks un lepns :) Es tāpat :) Tāda pacilājoša sajūta :) Patīk, ka varu teikt es ar vīru, nav vairs jāsaka es ar draugu..

mums tagad 2 nedēļas pēc kāzām vēl ir tāds loidojums- skatamies viens uz otru savādāk un sajūtas arī ir savādākas- mīļākas- nu ir tāda atkaliemīlēšanās fāze.
bet principā jau dienas steiga un darbi neļauj to baigi baudīt.
man ir tāda vairāk tāda vienotības sajūta- es jūtos bikiņ pārliecinātāka un man patīk mans statuss- es jūtos tāds kārtīgs cilvēks- ka man ir vīrs, man ir ģimene.
bet nekas daudz jau nemainās :)
mani dara lepnu mans statuss.