Kas mainās pēc kāzām?!?

Nu..., reizēm jau tā gadās, ka bērns ir vienīgais, kas saista divus cilvēkus, un tad tiek svinētas kāzas ar cerībām, ka laulībā kaut ka mainīsies...

Bet ja mīl, tad kāpēc par šo cilvēku vēlas uzņemties atbildību tikai, kad bērns pieteicies, kaut kā dīvaini.

Digna, Tev liekas, ka bērnus rada ar nemīlamu cilvēku?

Nu jau 24 dienas pagājušas, un ja godīgi nekas nav mainījies, un es nemaz negribu, lai kaut kas, mainītos, tāpēc jau viņu precēju, ka vēlos, lai šī mūsu brīnumainā tuvība, nekad nebeigtos. Un tieši tāpēc esam man pirmais personiski zināmais pāris, kas precas mīlestības dēļ, nevis bērna (varbūt, tās kurām puncī bērns, ar visām četrām apgalvo pretējo, nez kāpēc gribas jautāt, vai tad pirms tam tik ļoti nemīlējāt viens otru un tikai bērns lika saprast, ka mīlat).

Mainījies ir tas, ka tagad iepazīstinot kādu ar savu vīru, tas rada nopietnāku iespaidu par mani, līdz ar to sekmējot uzticību, neesmu vairs čikse ar kaut kādu džekiņu, bet sieva ar vīru, man ir ģimene :)

miljums
labi skan: intensīvi plānojam bērniņu...

mums jau ir 2 menesi un 12 dienas!!
esam laimiigi, lai arii pakaskjeemies, bet veelaak viens otru samiiljojam!!
tagad intensiivi plaanojam beerninju!
esam loti laimiigi!!

mums arī šodien apaļš mēnesītis!!! apsveicu Jūs!!!!
pēc kāzām viss ir vēl brīnišķigāk, liekas ka kopā varam daudz izdarīt!!!

Nemainās nekas.

manam miliguma kvantitate taa pati.. katru dienu milestibas apliecinajumi un komplimenti no visiem galiem.. un ta mes viens ar otru katru dienu :))

mainijas atieksme esam pilnvertigaka gimene ;)) ka arii miljais mainijas miligaks palikas;))

Man paraksts nemainīsies - mainīsies tikai uzvārds:)

Galvenais, japierod pie jaunaa paraksta. ka nesamisejas :D

Man arī liekas, ka mainās. Tā teikt, man liekas, ka abi esam kļuvuši pieaugušāki un reizē bērnišķīgāki. No vienas puses, abi apzinamies vārda ģimene un laulība uzlikto atbildību un to uztveram nopietni. Tajā pašā laika vēl joprojām ir medusmēneša laiks, kad gaisā virmo romantika, tāds kā skurbulis. Gribas skriet uz visādiem pasākumiem, gribas parādīt visiem, ka mēs vairs neesam vienkārši kopā, bet mēs esam ģimene - viena vesela un nedalāma vienība! :)

iekšā, dziļi, dziļi sirsniņā kaut kas mainās...
man mainījās pēc gredzena pieņemšabas(pēc bildinājuma)- es sāku piedomāt par atiecībām, kādas tās ir, kāds ir viņšs, vai es esmu patiesi laimīga vai aizmālēju sev acis...
divas rezes pat nometu bildinājuma gredzenu.un viņš uzvilka to atpakaļ...

un tagad, kaur kur lasīju vienai no meitenēm vīrs pēkšņi palūdzis atnest alu no ledusskapja-es ar to piedzīviju brīvdienās, tikai pie jūras...

a ja godīgi, ejot pa ielu ar ratiem un gredzentiņu pirkstā ir savādāk-drošāk!

nu jaa - mees duudojaam jau pusgadu pirms lauliibaam - kopsh saderinaashanaas. lai gan visu 3 gadu garumaa muusu attieciibas bija visskaistaakaas, romantiskaakaas un jaukaakaas attieciibas manaa dziivee...

mums savstarpējās attiecības līdzīgi kā ashelei jau kopš saderināšanās, tā kā domāju, ka pēc kāzām tas vēl turpināsies... :)