Kad neko negribas vairs.

Mani vairāk pārsteidz fakts, kaut kāda tendence šodien (ne tikai par kāzām, bet par visu - izrādīšanās) - rīkot pēc iespējas šikākas kāzas.
Manās attiecībās nav finanšu problēmu, bet es nekad nespēju saprast - kāpēc ir tā jāstreso par to, ka kāzām jābūt obligāti smalkām/šikām ar visādām sazin kādām tradīcijām, kur tiek iesaistīti visādi kāzu rīkotāji un 101 persona, kas atbild par katru nieku, bez maz vai par krupju uzvilkšanu līgavai... :)
Es uzskatu, ka būtu mazāk jāliek uzsvars uz "smalku kāzu" pozicionēšanu kā kaut ko vispārpieņemtu, tad arī sabiedrībā nerastos tāda absurda zemapziņā jau iesēdusies doma, ka kāzām ir jākrāj nezin cik gadi, lai tikai ietilptu vairākuma stereotipos par to, ka kāzas = dārgs pasākums. Kāzas nekad nebija dārgs pasākums, par dārgu pasākumu to pārvērš paši rīkotāji, jo "aj cik gribas izrādīties un celt pašiem sev asti sakot - skat, cik mēs bagāti" :) :) :)

Kas vainas tikai šampim un kūkai? Tā ir JŪSU diena nevis visu viesu diena! Es nesaprotu, kāpēc ir tā jāieciklējas uz domu "ir smuki/nav smuki". Kas teica, kas vispār ir "smuki"? Tā masa, kurai nav mugurkaula rīkot kāzas tādas, kādas pašiem gribas, bet gan ofic jāieplāno 101 sīkums, ali izrādītos ar to, cik "bagāti" viņi ir, tikai nezin kāpēc krāj naudu gadiem un pēcāk dzīvo graustos uz parādiem?!
Ak jel kā man tracina tā postpadomju latviešu stereotipiskā nozombētā sabiedrība par visām vārītēm ietilpt stereotipos!

Rīkojiet tādas kāzas, kas JUMS patīk nevis apmierināt bezmugurkaulaino stereotipisko masu!
Tāds ir mans ieteikums arī citiem, kas savu finanšu kompleksu dēļ baidās rīkot mazas kāzas, jo "nav smuki"... "uzreiz domās, ka finanšu problēmas".


Pf.

Tad nu tā. Es pārkāpu savam lepnumam un kaut arī apzinos, ka manas vainas nebija, bet tāpat aizrakstīju vēstuli mīļotā radiniecei, kura uz mani apvainojās, par viņai nepieņemamu uzaicinājumu uz dzimšanas dienu, atvainojos viņai, bet viņa pat neatbildēja. Tātad turpina dusmoties. Nu kā, lai pēc tādas rīcības man vēl gribētos viņu aicināt uz kāzām? Nu kā? Es nezinu. Esmu tik tālu novesta, ka jau gribas sākt uzstādīt ultimātus- viņi vai es. Ja neuzaicināsim tad būs skandāls. Viņu ģimenē tā jau ir bijis ar to pašu dūdu un viņas vīra brāļa sievu. Sapūtās sazin par ko un tad ja vieni brauca ciemos pie omes tad otri nē. Tas ilga gadus 4 laikam. Omei sirds sāpēja bet viņām abām vienalga.
Bet nu es savu lepnumu pārkāpu un atvainojos. Pārējais jau ir viņas problēma.

Arī mūsu kāzās droši vien lielākā radu puse būs no vīra. Kopējie draugi gan jau pa ilgo kopā būšanas laiku ir abiem mīļi un tuvi kļuvuši bet tās proporcijas jau neko nemaina. Es domāju, ka būtu neērti dalīt - tavi vai mani radi, par saviem maksāšu es, bet tu barosi savus. Bet nu katram ir sava situācija un savs stāsts.
Par naudiņām - pagaidām krājam paši, apsolītais bildinājums būs novembrī :) Tad jau būs vieglāk - kad paziņosim par savu izvēli, domāju, ka vecāki piedalīsies arī ar naudiņu. Zinu, ka pat tad, ja kāds iejauksies, mēs darīsim pēc sava prāta :)

nomierinies :) Tu jau precies ar vīru, nevis ar vīra radiem :) saņemies :* Turies :* un ceru ka viss izdosies :*

Nu man ar tā problēma ka vīram topošajam milzīga īmene a man max 8 cilv.un ar viņa ģimeni vēl drausmīgas attiecības...Vispār nevēlējosredzēt viņus ur,bet kā jau vnm mani galvā nekad neņam un jo tuvāk nāk mans 8.oktobris jo airāk asasru,kašķu ir,jo neko negribu vairs,nesaprotu vispār kāda velna pēc vajadzēja precēties.....

Nu man ar tā problēma ka vīram topošajam milzīga īmene a man max 8 cilv.un ar viņa ģimeni vēl drausmīgas attiecības...Vispār nevēlējosredzēt viņus ur,bet kā jau vnm mani galvā nekad neņam un jo tuvāk nāk mans 8.oktobris jo airāk asasru,kašķu ir,jo neko negribu vairs,nesaprotu vispār kāda velna pēc vajadzēja precēties.....

Gabrielle: nē viņiem vispār tā doma par viesu namu nepatika, jo tad visiem jābūt kur palikt un tā, bet vietu tur ir pietiekoši visiem un vel dažiem. Un līgavaiņa vecākiem ļoti patīk, ja viss notiek pēc viņu prāta, bet man piemēram, nav nekādas vēlēšanās svinēt kāzas telpās, kur viņi visi jau pirms diviem gadiem bija savākušies, kad līgavaiņa vectēva bērēs bija bēru mielasts. Atmiņas visiem protams saistīsies ar to savākšanos. Viņi teica, ka dos naudiņu, bet pagājuši jau 5 mēneši un klusums. Drīz jau paši būsim sakrājuši vajadzīgo summu un no viņiem neko nevajadzēs :)
Kad braucam pie līgavaiņa vecākiem tad vienmēr ir sajūta, ka uz mani šķībi skatās. Ir bijuši komentāri "caur puķītēm" tēmēti uz mani. Draugs to nesaprot, jo sieviešu loģiku viņam nav pa spēkam saprast.Es protams vienmēr notēloju ka nedzirdu vai ar humoru, bet ir taču tomēr nepatīkami :/ Laimīgas tās līgaviņas, kuras līgavaiņa vecāki uzņem atplestām rokām :)

Visa tā radu būšana tiešām paņem daudz stresa un rada nevajadzīgas problēmas! Vienīgais, ko esmu sajutusi, no omes puses, ka jāielūdz viņas māsa, jo tā taču nevarot,visur visi ir bijuši kopā un tas nebūtu jauki, bet nu neko,vēl laiks pārdomām! Par naudām - mana mamma kategoriski uzskata, ka vecākiem ir jāiegulda kāzās kāda summa un tas ir viņu pienākums, tai pat reizē, viņa mierīgu prātu uztver visu, ko plānojam, domājam un ļauj izpausties, kā to vēlamies. Par padomiem, jā - ja tie nebūtu, es nemaz nezinātu kā reaģētu attiecīgā situācijā, un visi tie jautājumi, sīkumi, kurus jānoskaidro.. man prieks, ka ir kāds, kurš var tādu info man pasniegt! :) Diemžēl, par drauga radiem neko nezinu,vai viņi piedalīsies vai kā [naudas ziņā],jo viņa ģimenei ir tādas saspīlētas attiecības, un neērti arī prasīt vai viņi plāno mums ko iedot,tas būtu gaužām nesmuki! Par atbalstu jebkurā laikā priecāsimies, lai arī pašiem ir iekrāta naudiņa, un domājam to turpināt darīt līdz kāzu dienai, lai nekam netrūktu. =)
Esmu atvērta uz jebkādu informāciju, kuru varu uzzināt no dažādiem cilvēkiem, ieteikumiem, kas man ļoti labi palīdz nomierināties un visu uztvert pozitīvāk. Ja kāds ko uzspiež, laižu pa vienu ausi iekšā, otru tik pat ārā, jo zinu, ko vēlamies, ..Un to ko vajag, paturu galvā!

sssaulite2, vai gadījumā "Jūs tur gala atbildi vel nesakiet, es pats paskatīšos un izlemšu" nebija domāts tā, ka tēvs taisās par to arī maksāt, un uzskata to par tik pašsaprotamu, ka tas nemaz nav pieminēšanas / runāšanas vērts?

Bija tā, ka līgavaiņa vecāki sākumā teica ka apmaksās kāzas un tā. Laiks gāja bet neviens par to apmaksāšanu vairs neieminējās. Tad nu sapratām, ka pārdomājuši. Tagad paši krājam naudiņu, dzīvojam no algas līdz algai bez nekā lieka, nekādas izklaides un taupamies. Izlēmām, ka ja jau klusē tad lai klusē, ka rīkosim visu paši un pieņemsim palīdzību tikai no manu vecāku puses. Viss sokas labi. Braucām skatīties viesu namu un tad no līgavaiņa tēva puses izskanēja pilnīg tāds kā brīdinājums "Jūs tur gala atbildi vel nesakiet, es pats paskatīšos un izlemšu". Es biju mēma, citu vārdu man nav. Kāda viņam teikšana vispār. Bet nu nomierinājos un neko nesakot aizvēru aiz sevis durvis un aizbraucām :D Viss ļoti patika un bez neviena teikšanas vai pārbaudes rezervējām viesu namu savām kāzām :)
Runājot par to pilsētu kur precēties ir tā, ka gribu lai mani opīši piedalās, bet par cik viņi ir ļoti slimi tad kratīšanās mašīnā vairāk kā stundu viņiem nebūs pa spēkam. Tā nu viņi apzinoties savas iespēju robežas saprata, ka neizturēs un uz manām kāzām nebrauks. :(

o-ho :) aiija, šitā gan galā izskatās - visu segsim paši :D :D labi, ja tā var :)

mūsu kāzu izmaksās piedalās arī vecāki, jo paši ļoti cītīgi mums piedāvāja kā kāzu dāvanu, sākumā arī bijām nolēmuši, ka visu segsim paši, un vecāku piedāvājumu nepieņemsim, bet pagāja laiciņš un nolēmām pieņemt manu vecāku piedāvāju apmaksāt viesu namu ar visu ēdināšanu viesu namā, bet mani vecāki uzreiz uzsvēra ka tās esot mūsu svinības un mēs varam rīkot kādas kāzas vēlamies, viņi vnk vēlas palīdzēt, lai mums šī diena paliek atmiņā..nedaudz sākās problēmas ar drauga vecākiem, kuri uzskatīja, ka nebūtu labi, ja mani vecāki apmaksātu tik lielu summu, pat sarīkoja savstarpēju vecāku tikšanos, bet es ar draugu iepriekš sarunāju, ka nebūtu forši tagad visiem sākt dalīt viesu nama izmaksas, jo tad sāktos haoss vieglāk ir četriem izbraukāt un izvēlēties vietu nevis sešiem...tāpēc drauga vecākiem piedāvājām alternatīvu summu, lai visi būtu apmierināti, rezultātā no maniem vecākiem ir viesu nams ar ēdināšanu, bet drauga vecāki apmaksā kūku, alkoholu un mūziku un visi tagad ir apmierināti...galvenais ir izrunāt visiem un galvenais, lai tu un tavs draugs būtu uz viena viļņa, ja jūs vienojaties tad ar vecākiem vairs nav problēmu :)

Man lielā diena vēl tikai priekšā, bet pagaidām viss ir mierīgi un jauki. Arī ar topošā vīra radiem saprotos vairāk kā labi, tāpat arī viņa attiecības ar maniem ir labas. Līdz ar to grūti kkā saprast, kā var būt tik traki. Bet izturību un beigās jau viss būs ok! :)
Ja runājam par vietu, tad man sanāks laulāties puiša dzimtajā pusē, jo abi diemžēl vai par laimi dzīvojam tur, tā ka maniem radiem nāksies braukt ~ 150 km līdz kāzu vietai. Un tam, kurā pilsētā rīko kāzas, manuprāt, nav būtiskas nozīmes, bet Tev Saulja, tas drīzāk šķiet principa jautājums. Tikai neuztver nepareizi manis teikto :) Lai izdodas rast risinājumu un lai viss beigās ir skaisti!

Sveika Saulja! :)
Gribēju padalīties ar savu pieredzi. Kādu brīdi pēc bildinājuma sākām apsvērt iespējamo laulību un svinību pilsētu, jo katrs nākam no savas pilsētas.Paši dzīvojām Rīgā. Mani radinieki dzīvo Ventspilī, vīra radiņi - Siguldā. Viens variants bija laulāties Rīgā, bet ātri pārdomājām. Gribējās kādu klusāku un romantiskāku vietiņu. Paskatījāmies Latvijas kartē un secinājām, ka praktiski pa vidu starp Ventspili un Siguldu atrodas Tukums un nolēmām kāzas svinēt tur, lai gan pirms tam ar Tukumu mūs nesaistīja pilnīgi nekas. Pēc kāzām abi esam ļoti priecīgi un nenožēlojam savu izvēli ne mirkli. Radiņi sākumā bija pārsteigti par šādu izvēli, bet kad paskaidrojām, ka tas ir kompromiss starp abām mūsu bērnības pilsētām, nevienam nebija iebildumi pret šo mūsu plānu.
Līgavainis iepriekšējo nakti pavadīja Siguldā, savukārt pie manis Rīgā palika mamma. Nākošajā dienā līgavainis ar vecākiem brauca mani izpirkt no mūsu pašu dzīvokļa un pec tam kopā devāmies uz Tukumu. Viss bija super!

Spiiguliite vot man ir tieši tāpat. No manu vecāku puses ir pilnīga brīvība. Apsolijās dot 1000.ls un lai daru kā man gribas, jo tā taču ir mūsu lielā diena nevis viņu, bet savukārt no līgavaiņa vecāku puses tas goda vārds ir murgs un paliek trakāk. Viņam ir nu tiiiiiiiik daudz radu, ka lai visus pabarotu vajag ap 800.ls. Iespējams, ja mēs pelnītu vairāk es saprastu ka cik viegli tā naudiņa nāk, tik viegli viņa aiziet, bet ja jāskaita katrs latiņš nu tad tā summa liekas astronomiska. Un viņa vecāki ir ļoti strikti-jābūt visiem radiem. Tad nu pateicu ka ja grib visus savus radus (kuri kā jau minēju puse ar mani pat nerunā) tad lai par viņu barošanu maksā līgavaiņa vecāki. Varbūt kāds teiks ka esmu ļauna un maita, bet nu ir tā, ka tos cilvēkus par radiem nesaukšu nekad.
Vai kādai līgavai savā kāzu dienā ir sanācis braukt uz līgavaiņa pilsētu precēties vai līgavaiņi brauca uz jūsu pilsētu? :)