Kaa tad taa?

duuda neskumsti... mums tēva draugam ar sievu ārsti pateica ka bērniņa nebūs (nevar ieņemt), viņi ļoti centās un nesanāca, tad adoptēja vienu mazulīti, kuru nu dikti mīl. Pagāja viņiem manupāt divi trīs gadi, kad sieviņa palika stāvoklī! Ārsti to skaidroja ar to, ka viņa nestressoja, pieņēma situāciju kāda ir un organismā kas tur nostabilizējās.. Tā ka vislabākais ir miers, bez stressiem. Novēlu jums veksmigi sagaidīt stārķī :)

Mums ar' tika vesela kaudze ar netiešiem jautājumiem - vai tad kāds īpašs iemesls? Es tik smaidīju un teicu: "Jā, mīlestība!" :))
Mammai ar' koleģis prasa: "Stāvoklī?"
Mamma: "Nē, it kā nav".
Kolēģis: "A ko ta precās?"
Mamma: "Nezinu, grib tā"
Kolēģis: "Nu gan glupa!"

Redz' kā, ir arī cilvēki, kas uzskata, ka ja nav stāvoklī tad priekškam vispār precēties.
Īstenībā skumji....bet tāda ir tā mūsu sabiedrība.
Tagad jau, kad arī visi runā par to, ka tagad bērniņu jāgādā skumji paliek....jo mums viss nav tik vienkārši kā liekas :( Un tad tie mudinājumi ir ļoti sāpīgi. Jo tu saproti, ka tu nemaz nevari tā - čiks un ir, kā normāli cilvēkiem tas ir, kau arī no visas sirds gribas bērniņu. :((

Tak galvenais, ka abi priecajaties un labak nekaa man - kopaa dzivojam jau sen un bus otrs bebis. Un ik pa laikam kads prasa - nu kad tad beidzot precesieteis:D Es domaju, ka tagad, kad zinams, ka bus kazas - bus pastulbi jautat - vai bernu del:D? Bet nu gan jau kads ta domas:D Lai gan mes mierigi varetu dzivot arii ta ka lidz shim - nepreceti.Un nekadai vaina. Bet nu vienreiz muzja jau kazas vajag:D

Vienu brīdi bija tā bēdīgi,ka pat vecāki teica- a kam jums to vajag??! Nauda pa vējam utml., bet nu jau ir labi!! Īstenībā reakcija,kad paziņojām par saviem nodomiem, bija ļoti dīvaina- sākot no jautājumiem par bēbi, beidzot ar visādām citādām grimasēm un tekstiem, reti kurš krita ap kaklu un teica ,ka no sirds priecājās.....

manējais teica ka darbā džeki neliekot mieru ar jautājumiem kā, kapēc, prieškam????? Viņam esot apnicis.

Manupraat skaidrs, ka muusdienaas vairaak paariishi dziivo kopaa taapat- bez kaazaam utt... un tas var buut arii bezgaliigi.. =)))) un ja izdomaa preceeties, tad rodas tas jautaajums... un man shkjiet ka nav ko saspringt par to beebi... :) varbuut clveeki uzzinot vienu prieciigu notikumu (kaazas) veelas veel lielaaku prieku (beebi)! :) un tas arii viss!! =))) un ja taadi ar shkjiibu aci prasa, tad tieshaam atbildeet miiklaini, lai ir 9 meeneshus ko peetiit un smadzenes nodarbinaat! LAI!! :D

Man gan veel taalu kaazas, tikko tik saderinaajaamies, bet ar esmu dabujusi vienreiz sho jautaaumu... =))) tas bija labs draugs, un atbildeeju ka, cik es zinu, tan neesmu staavoklii.. :D un izsmeejaamies no izrietoshajiem jokiem...

take it easy! :)

oi mums ar bija šādi divdomīgi jautājumi...
it īpaši kursabiedri - visi pieauguši cilvēki, viena kursabiedrene precās vasarā, bet mēs maijā, nu man saka ja jau steiga, tad jau ir bērns... tas jau nekas ka mēs sākām gatavoties jau janvārī, tikai klusāk nekā kursabiedrene, tāpēc daudiz nemaz nezināja... septembrī gan būs pārsteigums, ka vēders vēl nav izaudzis hi hi hi

Mums tuvie cilvēki neviens par to neieminējās, taču vīriņa kolēģi visādus zili zaļus brīnumus kā versiju kāzu rīkošanai ir izdomājuši :D

Viens, ka jautā, bet man bija vēl tādi eksemplāri, kas it kā neuzkrītoši, bet faktiski diezgan redzami nopētīja vēderu. Diezgan stulbi jutos - pastāstam, ka precamies, un nākamais, ko cilvēks dara - skatiens uz manu vēderu. Sviests!

mums ar' daudzi uzreiz par mazo iemineejaas.... kaut gan,kad teicaam vecaakiem,ka esam noleemushi preceeties,tad arii uzreiz pateicaam,ka es staavoklii neesmu...jo saruna par sho teemu (kaazaam) saakaas - vajag aprunaaties,.... un tad jau pirmo iedomaajas,ka runa buus par mazo....

Man arī par ģimenes pieaugumu visu laiku jautā. :D Pat vīrs jau biežāk ieminās... :)

nu jaa.. tad jau es arii vareeju ko taadu sagaidiit no tantinju tantinjaam :)))

mums ar gadījās atbildēt uz jautājumu, vai nav gaidām ģimene spieaugums, ja precamies. Bet tādi bija tikai divi cilvēki. tiešam, saprastu, ja par kāzām paziņotu un organizēt sāktu mēnesi pirms noteiktā datuma, bet mēs jau kopš pavasara. Lai gan jāsaka- no tiem cilvēkiem es to tiešām negaidīju, kaut gan paši viņi precējās nu gandrīz bērna dēļ- bēbis pieteicās jūnijā, bet kāzas bija septembrī un organizēšanu sāka tieši ar bēbja pieteikšanos

chiepa
bet man jau arī ir puika!!!
tur jau ir tā fīča...

laboju kljuudu- beerna :)