Kā tagad būt?

varu no pieredzes teikt taa uzvaarda padariishana smalka lieta , mums pashiem probleemu nekaadu , bet zinu shaadu gadiijumu no dziives
viirietis 2 appreceejaas un sievai jau no pirmaam lauliibaam meita bija , peec laika sieva meitai iedeva savu uzvaardu , meitene ne adopteeta nekaa, tikai tikusi pie vienota uzvaarda ar visu gjimeni ..... meitene preciibu gados , pa kluso apprecaas un savam viiram pieskjir savu uzvaardu , ( dubultie uzvaardi abiem )
1. teevs bija shokaa, ka nevienam neko nepasakot apprecaas
2 jaunam viiram vinja uzvaards piekabinaats .....

bez stiirdiem un kashkjiem situaacija taada , ka viirietis vairs iisti nenkontakteeja s, tikai pieklaajiinas peec uz ielas ..... un taa jau vairaakus gadus .....

Situācija, protams, neapskaužama. Katrai "pusei' sava taisnība. Muļķīgi, ka vecāki nezināja par izvēli, BET... Ja pieņem dēla sievu, tad kāpēc nepieņemt uzvārdu?
Atstāj izvēli vīra ziņā, ne jau uzvārdā laime. Ja vīra vecāki par to "sacepušies" , tad vismaz Tu par to nesatraucies. Uzvārdam un laimīgai kopdzīvei ir maz kopīga.
Lai jums mīļa dzīvošana!

Ir taču 21.gs. ir pilnīgi normāli ka izvēlas sev tīkamāko uzvārdu, ārī mūsu rados daudzi tā ir izdarījuši un vecāki pilnībā sapratuši viņu vēlmi.
Uzskatu ka tavam vīra nevajadzētu pāriet atpakaļ vecajā uzvārdā un vecākiem ar to jāsamierinās.

Nu mammai neko ieskaidrot nevar, jo ieciklejusies tagad ka vini mums ko sliktu izdarijusi un mes atriebamies.
domaju ka nomierinasies, un nav jau mans virs vienigais dels lai sita pardzivotu.ka jus saka janogaida!

Domāju, ja Jūs ar vīru no sirds nezinājāt, ka viņa tētim tas uzvārds tik dārgs, tad prātīgākais ir nogaidīt kad viņš nomierināsies un pats gribēs ar Jums runāt. šāda attieksme no abām pusēm ir diezgan traka, tādēļ atvelciet viens no otra elpu un domājiet labas domas tā vietā, lai apvainotos! Gan jau piedos!

es arī ieteiktu mēģināt, cik iespējams, šobrīd nekoncentrēties uz visnotaļ nepatīkamo situāciju, ļaujiet mazliet laikam paiet un kategoriskie uzskati kaut mazliet noplaks. Jā, kādas attiecības ar vīra mammu? Ja normālas, mēģināt ar viņu izrunāties... Atzīstot viņai, ka bija tā kā pa šerpu pārsteigums, bet arī mēģināt izklāstīt apsvērumus, kāpēc uzvārdu maiņa notika tieši šādā virzienā. Nepatīk šis teiciens, bet nudien ieteiktu "nestrebt karstu". Turies!

njā... traki, ka nebrīdinājāt vecākus.. ka viņi to uzzina tikai ceremonijas laikā,
mainīt vīram uzvārdu atpakaļ arī būtu jocīgi, tu taču paliksi ar savu uzvārdu? domāju, ka arī tas viņa tēvam nepatiks.

Ui, briesmas... Muļķīgi, ka vīrs nebija pabrīdinājis vecākus. Bet vēl muļķīgāk būtu mainīt atpakaļ, jo noteikti taču bija pārdomas, kāpēc iet sievas uzvārdā (tas taču nav parastais variants).

Arī man ir zināms gadījums, kad vīrs paņem sievas uzvārdu vecākiem par pārsteigumu, bet tur laikam iemesls tas, ka vecāki jau sen bija šķīrušies un jaunie negribēja šķirtā tēva uzvārdu.

Domāju, ka vīra tēvs arī stipri pārspīlējis ar saviem izteikumiem, ko vēlāk būs jānožēlo. Nevajadzētu iziet uz konfrontāciju - padzīvojiet savu dzīvi, kontaktējiet varbūt ar līgavaiņa mammu, skaidrojot savu lēmumu par uzvārdu - gan jau viņa informāciju pados tālāk. :)