Kā pārdzīvot uzvārda maiņu?

Ja, es jau ar ta ceru, ka viss būs čikiniekā.. Es jau sev ik pa laikam atgādinu ka mani "sauks":)))

Lai gan man ļoti patīk jaunais uzvārds un nu jau esmu pieradausi, tomēr atceros sajūtas, kad es saņēmu jauno pasi - skatījos uz bildi - es, bet uzvārds svešs :))) Bet līdz šim neesmu izjutusi nekādas problēmas savā profesionālajā darbībā - telefons palicis tas pats un e-pasts ar veco uzvārdu pāradresēts uz jauno meilu. tā kā manā darbā ļoti daudz klienti nāk pēc ieteikuma, domāju, ka lielākas problēmas būtu nomainot telefona nr., nekā mainot uzvārdu :)
Tamdēļ nesatraucies - Tev vēl gandrīz gads ko aprast ar šo domu un pa šo laiku daudz reizes jau būsi dzirdējusi sevi uzrunājam kā topošo sava vīra kundzi, ka noteikti jau būsi apradusi :)

Jaa, man arii bija sajuuta, ka mans uzvaards ir dala manas personiibas un buutiibas. Un atsakoties no taa, es atsaciitos no sevis, taapeec es patureeju arii savu pirmo uzvaardu. Tagad jau saak likties - es pieradiishu arii pie viira uzvaarda, tikai peec laika un tad man tie divi 3zilbju uzvaardi buus lieka klapata.. taa ka - padomaajiet gan... Uzvaards jau lielaakoties ikdienas sazinaa maz tiek lietots, vairaak formaaali. Lai gan, protams, ne jau visaas profesijaas.

Aber lūdzu:) Ņem par labu:))

Paldies par ieteikumu:)) doma jau tiešām nav slikta:))

Nu tad nekā:)) Tad būs tev vīra uzvārds:) Tikai zinu, ka citi tā dara:)) Es tā varbūt darītu, ja būtu bezizeja, jo dzimtā diezgan smuki uzvārdi:)) Bet nav nepieciešamība:))

Vai traks!! :))) Vīra kungam jau dikti savs patik... Ta ka man laikam nav kur likties:))) esmu samierinājusies:)

Man ļoti patīk mans jaunais uzvārds, ar lepnumu un parasti tā skaļāk to saku... Bez tam īsi pirms kāzām nomainīju amatu, tagadējiem kolēģiem manu jau uzvārdu izrunāt ir daudz vieglāk nekā veco krievisko, jo visa komunikācija notiek angļu valodā.

Neierasti, nepierasti - jādomā, vai visur parakstos pareizi... Zūd iesaukas - man bija dažas ļoti šarmantas iesaukas, atvasinātas no ana uzvārda. Bet - es secināju, ka arī šādā salikumā esmu vienīgā. Arī iepriekšējais man bija savā ziņā unikāls. Nu - sarast ir grūti, vēl grūtāk ir pašai sevi dzirdēt, kad es telefonā saku, kas piezvanījis (ja par darbu). Bet domāju, ka tas ar laiku pāries - apdalīta nejūtos, kaut arī uzvārds tiešām vēl neizjūtas manējais.

ai, es atkal nevaru vien sagaidit, kad varesu lietot jauno uzvardu... savejais nu dikti nepatik, toties toposajam viram- tads smuks un atpazistams. :) Vienu bridi gandriz vai domaju nomainit uzvardu jau pirms kazam :D

a mans nākamais vīrs ņems manējo un tapēc man nekādu klapatu nebūs :) Vnk viņam ir tik problēmātisks uzvārds, ka nekad un nekur neviens nevar saprast un gandrīz 99% gadījumu ir nepareizi uzrakstīts vai izrunāts.. :) Tāpēc vienojāmies, ka viņš ņems manējo, jo uzvārds ir labs un viņam ar labi izklausās :) No problem :)

Var arī mainīt uz kāda cita uzvārdu, ja šis cilvēks piekrīt:)) Ja nu kādam skaists dzimtas uzvārds...:)

man ļoti patika mans uzvārds, jo vienīgai tāds..(izņemot manu ģimeni!) un man ir dubultais..nezaudēju sevi..kā arī ir mums ar vīru ir kopējs! skan jocīgi mans ir grieķu, vīra latviešu! bet nekas..vīrs piekrita! jā..tagad ir Evija Siminidi-Ozoliņa! a nekādas vainas!

Mjaaa... man gan nepatīk ne savs uzvārds, ne arī nākamā vīra...A ko darīt?

man arī ir ļoti grūti pierast pie vīra uzvārda(tiesa es, gan ne par ko nepiekritu pāriet tikai viņa uzvārdā, bet gan nu man ir abi divi ) es jau sen zināju ka savu uzvārdu nemainīsu. Tādēļ saglabāju abus :)