Kā neprec, tā neprec

Būšu skarba.
Vai Tu esi šķība, greiza, neskaista, stulba? Ja neesi, tad kāpēc Tu vēl aizvien esi kopā ar cilvēku, kas ir atkarībnieks (atkarībnieki visu mūžu ir atkarību varās- ja atmetīs azartspēles, pievērsīsies alkoholam vai citai atkarībai) un piedevām vēl nevēlas Tevi precēt?! Kam Tev tādu vajag?! Vai laulība ar tādu cilvēku Tev sniegs laimi, ja par savu algu nopirksi televizoru, bet nākamajā dienā mīļais vīrs to nodos, Tev nezinot, lombardā? Gribi apprecēties un pēc tam čīkstēt, kāds Tev stulbs vīrs? Priekš kam Tev to vajag?!
Paldies, Dievam, ka Tev no viņa nav bērnu un ka neesat precējušies. Tu noteikti esi pietiekami glīta un laba, lai atrastu citu brīvu vīrieti, kas būtu labāks par pašreizējo. Un tā ir taisnība, ko pārējās raksta- vīrieši laulībām nobriest ievērojami vēlāk nekā sievietes- parasti pēc 25 gadu vecuma. Tev tad jau būs 27 vai pat vairāk gadi. Vai esi gatava gaidīt tik ilgi cilvēku, ar kuru visu mūžu mocīsies?

Laulības vīrieti nemainīs... un azartspēles - tā ir slimības diagnoze un ar laulībām to neizārstēsi, tāpat kā ar bērnu.

es jau arī domāju, ka viņam ir tā kā par agru... varbūt viņš kaut kur pie sevis tā domā, bet man neko nesaka, saka ka grib... bet tagad vēl atrod dažādus iemeslus...
Bet pieņemsim kad viņam būs 25-29 gadi, man jau būs 27-31... vēl viņš vēlas bebučus....
vispār esmu apjukusi... viņš saka , ka grib bērnus, grib māju, grib viss kaut ko... bet lai kaut ko darītu, tad nekā... (vēl problēma, ka spēlē azartspēles... :( ) un man neko neteica... man vispār bēdīga pasaka! ko lai dara? saka , ka labosies, ka nespēlēs,ka precēsimies...
bet, kad es padomāju par visu kopumā, tad man nelabi paliek.... viņš spēlēja azartspēles, paņēmām māju, kur jātaisa remonts (īrējam pret kosmetisko remontu pashlaik), bija arī neveiksmīga grūtniecība (nezinu, ko darītu ja man tagad būtu maziņais, jo viņš salīda parādos...) liekas, ka esmu viena, bet tajā pašā laikā esmu ar viņu... negribās vairs cīnīties, nespēju dusmoties...
nesaprotu ko darīt??? mīlu, gribu būt ar viņu, bet iedomājos savu dzīvi savādāku, nekā viņa ir tagad...

Vispār pilnīgi piekrītu Vin. Lielbritānijā bija veikts pētījums, ka sievietes stabilas attiecības vēlas vidēji 20 gadu vecumā, vīrieši - 29 gadu vecumā.
Tas, ka tev ir JAU 24 g., tas nemaina to, ka viņam ir TIKAI 22 g. Vīrieši vnk nobriest lēnāk, it sevišķi attiecību ziņā, un tavējais šobrīd iespējams tāds, kāda tu biji 18 vai 20 g.v. .....
Atgādināšu arī, ka vidējais statistiskais vecums vīriešiem LV, kuri pirmo reizi stājas laulībā ir 29 gadi ....
Vēl varu piebilst, ka 22 g. vecumā puišiem galīgi nešķiet, ka "vēlāk būs par vēlu"

Aleksa, protams, ka piedzīvosi - piedod, bet 22 gadi vīrietim tiešām nav nekāds vecums, zinu ļooti daudzus puišus, kam šis laiks šķiet stipri par agru, lai dibinātu ģimeni - un ne tāpēc, ka meitene nebūtu īstā, nē, vienkārši paši vēl nav nobrieduši ieiet šai statusā - vīrs :)

meitenes, man liels prieks ka Jūs sagaidījāt to par ko katra meitene sapņo! Ceru, ka arī es drīz to piedzīvošu! :) laikam tagad jābauda dzīve, vasara kā nekā un tad redzēs kā būs! ar klusu cerībiņu sirdī... :) )

Neķer kreņķi, kā jau meitenes saka, visam svs laiks.

Bet labi saprotu ka krēņķējies es ar tā darīju līdz 8 mēn atpakaļ saņēmu bildinājumu.
tagad 2 nedēļas pēc mūsu 9 kopā pavadītu gadu nosvinēšanas svinēsim kāzas.

un arī sagaidīju to visu tieši tad kad jau biju atmetusi cerībiņu uz kādu laiku.

viņiem laikam viens - div un ieslēdzas klikšķis ka jā :D

Man tas pats bija! Neesam gan tik ilgi kopā jā jūs, bet vienalga gribējās precēties. Draugs teica, ka vēl nē, tā nu likos mierā. Pēc kāda laiciņa atkal šī tēma pacēlās, šis atkal teica, lai takš pagaidot nav naudas utt. un kas notika pēc nedēļas? Protams bildinājums.. Izrādās šis jau bija gredzenu nopircis, tik āzēja mani pamatīgi. :D

tik labi Tevi saprotu! es arī pirms kāda gada laikam te rakstīju to pašu! Mums gan jau 10 gadi kopā. Līdz kādiem 6 - 7 gadiem tā neiespringu, domāju, ka gan jau viņš zinās kad un kas darāms un smuki nobildinās. Pēc tam jau sāku bēdāties, jautāt ko un kā, kāpēc nekā nav, viņš gāja pa gaisu, jo viņam šīs sarunas besīja, bet iemeslu nevarēja saprast. Pēc vairāku gadu īdēšanas likos mierā, jo jēga nebija nekāda - tikai lieka dusmošanās. Bet sirds jau tik un tā sāpēja. Bet tā nu gadījās, ka šogad beidzot tas notika un es dabūju savu gredzentiņu - ar lielu pārsteigumu un patiesi negaidītu, kā es vienmēr to biju iedomājusies :) Tā kā nenokar snīpi! :) Gan viss būs :)

kā saka visam savs laiks :)) un pienāks arī Tava diena! tas nu gan ir fakts!
varbūt viņš vnk baidās, jo ir tak zināms, ka vīrieši šo visu padarīšanu uztver mazliet ar bailēm un, ja vēl kāds "visu zinošais gudrinieks" sabaida?! bet pienāks brīdis, kad arī viņš sapratīs, ka grib tevi saukt par sievu!
man arī tūliņ paliek 24 un, ja visu laiku esmu teikusi "tikai", tad līdz ar šo skaitli gribas teikt "jau!", bet tā īsti dzīve jau vēl nav sākusies! un viņš ir jaunāks, atceries anatomiju, ka zēni attīstās pāris gadus vēlāk nekā meitenes - tāpēc nebaidies! :))
nauda vienmēr ir lielākā kāzu problēma, taču zinu pārus, kuri ir ņēmuši bankā kredītu, lai nosvinētu kāzas. mēs atkal katru mēnesi no algas atlikām naudiņu un palēnām visu pirkām.