Kā neprec, tā neprec

.

ilze_egle.... ja esi tik zinoša šajā lietā... varbūt Tu zini arī kādu, kurš nebija spējīgs saviem spēkiem izkulties no tā visa ārā??? bet ja visi viņu pamet un viņš neko citu neizdomā, ka ... tfu-tfu-tfu, negribu domāt visu to ļaunāko...
ne jau viņš visus sešus gadus spēlē, ko esam pazīstami, bet kādu pusgadu gan...
nenoliedzu, ka esmu līdzatkarīga....
bet tas viss ir tik sarežģiti..... :(

Ilze-Egle, nezinu kāda bija Tev pieredze, bet pashlaik nesaskatu savējā nekādu citu sliktu īpašību... nesit un nedzer... iespējams, ka pagaidām, neesmu gaišreģe, tāpēc nevaru teikt kas būs tālāk...Paldies, ka dalaties savā pieredzē, bet man šķiet, ka Tu Ilze esi nedaudz iekarsusi...
bfly- es jau biju iemetusi acis tajā grāmatā.... būs jāpalasa... pa;dies par linku :)
ņemšu vērā jūsu ieteikumus!

Oiii meitenes! Man ir nedaudz pāri 30 un varu pateikt tikai to, ka bildinās tas, ar kuru būs lemts kādu dzīves posmu pavadīt kopā un 24 gadi - tas vispār nav nekas. Visa dzīve vēl priekšā.

Pa atkarību - biju līdzatkarīga, t.i. man arī bija vīrietis, kas spēle. Viss sākas pamazām, līdz beidzot sāk nest ārā no dzīvokļa vērtīgas mantas. Varu pateikt tikai vienu - bēdz jau savlaicīgi, jo šīs atkarības ārstēt nevar.

izlasi grāmatu "Sievietes, kas mīl par daudz",
rekur ir frgments woman.delfi.lv
varu atsūtīt visu, man kaut kur kompī bija pilnā versija.
Tiešām izlasi un Tu sapratīsi kas ir kas :)

Nevis mums no malas viegli runāt, bet mēs- atšķirībā no Tevis- neesam līdzatkarībnieces. Tu runā kā tipiska līdzatkarībniece- ceri, ka varēsi viņam palīdzēt tikt galā ar atkarību, domā, ka atkarība ir viņa vienīgā sliktā īpašība, atkarību jauc ar mīlestību. Esmu redzējusi atkarībniekus un zinu, ko tas nozīmē tuviniekiem. Ja Tu būtu par šo tēmu interesējusies, tad zinātu, ka ja patiesi gribi viņam kaut kā palīdzēt, Tev viņš jāpamet un pilnībā jāizslēdz no savas dzīves. Ja Tu viņu patiesi mīli, nevis esi līdzatkarīga, Tu to spēsi. Jo mīl tad, kad par visu vairāk grib, lai otrs ir laimīgs. Kāpēc tā jārīkojas? Lai viņš sajūt, saprot pilnīgi skaidri un nepārprotami, ko viņš zaudē, ja izvēlas atkarību. Tālākais ir atkarīgs no viņa jūtām pret Tevi. Ja viņš Tevi mīlēs, tad spēs savu atkarību aizstāt ar citu- tev pieņemamu. Bet paturi prātā- pat, ja viņš šo atkarību nomainīs pret citu, tā nav garantija, ka kādā brīdī, rodoties nelielam sarežģījumam dzīvē, viņš vienā mirklī būs atpakaļ vecajā atkarībā.
Ko Tev ieteikt? Beigt runāt par mīlestību un atzīt, ka pati esi līdzatkarībā. Ja netiec galā un jūti iekšēju protestu pret to, ko te rakstu, tad zini, ka esi jau tik dziļi atkarībā, ka Tev nepieciešama palīdzība. Vērsies kādā no krīzes centriem- man šķiet, ka kaut kur jābūt bezmaksas palīdzībai.
P.s.
Nav mums nekādas intereses Tevi nolikt vai pazemot- gribam Tev tikai palīdzēt! Esmu redzējusi, kādu postu nodara atkarības- vai tad Tev kārojas to pašu piedzīvot? Vai tad tā pat jau nepietiek bērnu ar sačakarētu bērnību, kad vecāki plēšas savā starpā? Un ja godīgi, es neticu, ka atkarība ir viņa vienīgā sliktā īpašība. Gan jau rokas ar šad tad palaiž vai piedzeras lopā. Tu to sauc par mīlestību, jo baidies, ka citu neatradīsi. Bet nesaproti, ka Tev nemaz nav ko zaudēt-sliktāku par viņu jau toč neatradīsi :)

Galvenais lai viņš pats grib ar to cīnīties.Un nevis tikai grib, bet to arī DARA. Ieteiktu izmantot speciālista palīdzību, jo jebkuram slimniekam vajag labu ārstu. Viena tu to nevarēsi. Galvenais, lai viņam ir spēcīga motivācija, kādēļ lai nespēlētu. Ko lai tu dari? Atmet jūtas un skaties uz situāciju reāli. Tavai dzīvei nav jāriņķo ap viņa dzīvi. Viņš nav pasaules naba un tu neesi viņam mamma. Tev daba ir devusi mācīt un audzināt savus bērnus, nevis kaut kādu vīrieša gabalu.Viņam ir jāaug pašam.

es nerakstīju, ka viņš tā saka! es vienkārši gribu kāzas, gribu baltu kleitu... to ko grib visas meitenes... bet zinu, ka tagad nav tas laiks, kad mēs varam domāt par kāzām un par bērniem... es nedrīkstu tagad pieļaut, lai ir bebuks..
viņš grib, lai viņam palīdzu... viņš ļauj lai viņu tagad kontrolēju... viņš spēlē netā, varbūt tas kaut ko atvieglo... varbūt nee, jo viņš nenes visu pēc kārtas ārā no mājas (pagaidām... nemaz nevēlos pieļaut tādu domu)... vienkārši,vai es pati gribu to tā visu mūžu kontrolēt???!!! nē... jaa, viņš tagad dara visu, kamēr ir kaut kādi parādi, kuri jānomaksā... tikai bail, vai tas neatkārtosies atkal pēc tam, kad parādi būs nomaksāti un parādīsies kāda lieka nauda, vai nenorausies atkal???
es jau savu nopelnīto naudu viņam nedodu... nepalīdzu! lai tiek pats no tā ārā...
nenosodiet.., nesakiet, ka man jāiet prom no viņa un ātrāk. es zinu, kā būtu pareizāk priekš manis.. bet vai jūs varat ieteikt kaut ko kā ar to cīnīties??? Ko lai daru es???

Nē, tu neredzi. Tu redzi tikai mīlošu cilvēku,kurš ir slims, bet neredzi ka tās nav iesnas. Šo slimību ar degunu pilieniem izārstēt nevar. Gribi palīdzēt? Bet... vai viņš saprot, ka ir slims? Vai viņš grib lai tu palīdzi? Ko viņš līdz šim ir darījis, lai cīnītos pret atkarību? Un kas tie par stulbiem tekstiem: kad apprecēsimies, tad es nespēlēšu. Nu vai zini. Man gribas kliegt! Un tu tam tici????

nav jau tā ka es to neredzu!

Vai tu patiešām domā, ka es savos jau krietnu laiku ne vairs 24 gados neesmu dzīvē ne mīlējusi, ne arī ko piedzīvojusi?
mēs katrs izvēlamies situāciju kurā dzīvojam un nonākam.
Katram ir otra iespēja, bet es esmu skeptiska ar atkarīgajiem.... viņu solījumi ir bez seguma.... un tas ir sāpīgākais.....

Patlaban man ir tikai viena doma- paldies Dievam, ka viņš tevi nebildina un lai Dievs dod tev skaidru prātu.

Mums no malas tik tiešām ir vieglāk spriest, jo mums nav tavas rozā brilles uz šo vīrieti un redzam to, ko tu redzēt NEGRIBI un NESAPROTI (azartspēles). Laulības dzīvē tas ir ļoti nozīmīgi. Tev ir tikai viens- mīlu viņu.Tu nevari mainīt citu dzīvi, bet vari mainīt savu dzīvi. Gribi grimt, lūdzu. Gribi augt, lūdzu. Tā ir tava dzīve un izvēle vai krist ar seju dubļos vai stalti stāvēt ar seju uz augšu.

p.s esmu dzīvojusi ar atkarīgu cilvēku

arī man agrāk tā likās, ka tev sicilia un ilze... bet vai Jums kādreiz bija tāda situācija, kā man? Ceru, ka nē un nekad nebūs....
dzīvosim redzēsim... zinu, ka neesmu tik glupa, ka dzīvošu visu mūžu kopā ja tā turpināsies... solījumi, nožēla tas viss ir... un katram jādod otra iespēja.

es varbūt esmu ciniķe, bet atbilddēšu ilzes vietā par sevi
1 es neprecētu cilvēku par kuru zinu, ka viņš ir atkarīgs
2 es aizietu nedomājot

es esmu redzējusi, ko atkarība nodara ģimenē un kā sieviete pārvēršas par līdzatkarīgo, gadiem cerot uz BRĪNUMU, gadiem velkot un ';nemoties, bet nekas n=jau nemainās... ja ir periodi, kad liekas viss rožaini, pēc gada vai diviem, viss atsākas.....
ciniski, bet tev ir jāizvēlas - līdzatkarība vai dzīve.... savienojami nav

PS - bet tās ir manas ciniķes domas....sievietes dzīvo ar atkarīgajiem un varbūt kāda pat ir laimīga.....

par to ir domāts jau vairākas reizes... Jums no malas spriest ir vieglāk. Bet ja mīli cilvēku, ja Tevi viss apmierina, ja viņam nav sliktu īpašību, izņemot, ka spēlē azartspēles... tā ir atkarība, bet pamest viņu tikai dēļ tā vien nevaru... gribās viņam palīdzēt, vēl ir doma, ka mēs kopā kaut ko varēsim izdarīt lietas labā. Varbūt viņam arī liekas, ka ja būtu bērni, būtu savādāk, nebūtu ne laika ne gribēšanas spēlēt.... zinu, ka tā domāt ir galīgi nepareizi...vispār man nav ne jausmas, kas notiek viņa prātā, kad viņš spēlē, to zin tikai atkarībnieki... Mēs jau 6 gadus kopā un zinu, ka agrāk viņš nespēlēja.... un kas tik kopā nav piedzīvots un zinu, ka grūtajā brīdi viņš mani nekad nepametīs un atbalstīs, pasargās....
kad gaidīju mazo, nemaz nezināju, ka viņš spēlēja.... kad viss beidzās slikti viņš man pastāstīja... man arī likas, ka labi, ka ar mazo viss ta beidzās, gribējās skriet no viņa ātrāk prom... bet ja mīli nekur tālu neaizskriesi... ilze-egle, noliec sevi manā vietā, vai Tu savam puisim ( tagad jau laikam vīram) negribētu palīdzēt, vai nepacenstos kopā ar viņu kaut kā tikt galā??? vai tik viegli aizietu prom, jo redz atkarībnieks NEKAD neizārstējas??? (šad tad brīnumi notiek)
Vispār šā gada laikā notika tik daudz dažādu notikumu, sliktu, ka laikam vairs neko negribu, tikai mieru, un būt viena pati... bet kārtējo reizi sēžu pie neta un domāju varbūt kāds no malas redz šo situāciju savādāku un kaut ko ieteiks....