Kā lai piedodu?

Sveikas mīļās meitenes!
Nezinu, vai pareizi rīkojos, bet nezinu vairs ko darīt. Apkartejie saka lai neņemu galva un nomierinos, bet nespeju. Manas kāzas jau pagājušas un ar savu vīriņu esam ļoti laimīgi, bet ir lietas kuras nespeju piedot. Man bija izdomātas ļoti skaistas kāzas, abas ar vedējmāti centamies cauram naktīm. Pat ieprieksējā naktī pirms kāzām, saliku visus punktiņus uz I. Tomēr manā skaistākajā dienā, mana miesīga māte izbojāja visu ko vien varēja. Jau no paša rīta pat klat nepienāca un nepajautāja vai nevajag palīdzēt apgērbties. Labi ka kleita bija pietiekami vienkārša, ka varēju visu izdarī pati. Kad atbrauca vedēji ar līgavaini - viņa atkal parādīja sevi. Visu dienu bija sabozusies. Bet kulminācija bija tad, kad atbraucāmuz svinību vietu. Kad mūs sagaidīja un tika veiktas dažādas izdarības, manas mammas nekur nebija. Labi ka atradās tajā brīdī kad mēs nonācām līdz namdurvīm, jo izrādās vedejmāte viņai bija palūgusi lai mūs pie ieejas sagaida vecāki ar salsmaizi. Lūgusi bija tapec, ka iepriekš runajot esot kategoriski atteikusies to darīt. Nu labi viss notika bez starpgadījumiem. Tomēr tad, kad sēdāmies pie galda viņas atkal nekur nebija (tipa uz WC devusies). Mēs apsēdāmies un pacietīgi gaidījām viņas ierašanos, jo nevar pateikt pirmo tostu. Nu taja brīdi kad viņa ienāca - manas kāzas beidzās. Uztaisīja tādu traci - viņa neesot pienacigi sagaidīta un apsēdinata goda vietā utt. Tur bija viss iespējamais ko vien vareja pateikt. Mēs visi sēdējām ka ar ūdeni aplieti. Vedēji un muzikanti centās kā varēja lai uzjautrinātu, bet man prāts uz jautrībām nenesās. Es vienkārši sēdēju un kluseju. Pēc tam visu atlikušo vakaru pārsvarā pavadīju ārā. ja nebūtu mana vīriņa kurš vilka dejot un piedalīties kādā atrakcijā - es vispār tajā telpā neatrastos. Vedēji centās cik varēja - bija pirmais valsis, mčošana, tortes griezšana. Bet parējais man ir kā miglā tīts. Pēc kāzām es mammai pateicu PALDIES, par to ka tās izjauca. Viņa uz mani apvainojās - es nerdrīkstot ar viņu ta runāt, jo neko sliktu neesot izdarījusi lai būtu pelnījusi nosodījumu.
Vai patiesi mamma var būt tik greizsirdīga uz savu vienīgo bērnu!? Es neesmu vainīga, ka viņas laulība ar manu tēti ir neizdevusies.