Kāzu pakalpojumi
Svinību vietas
Skatīt visus

Skatīt kartē

Kāzu modes katalogs
Idejas un padomi
Skatīt visus
Kāzu stāsti
Skatīt visus
plānošanas rīki

Kā lai piedodu?

Atvērt jaunu tēmu
S

Skudriņa

Sveikas mīļās meitenes!
Nezinu, vai pareizi rīkojos, bet nezinu vairs ko darīt. Apkartejie saka lai neņemu galva un nomierinos, bet nespeju. Manas kāzas jau pagājušas un ar savu vīriņu esam ļoti laimīgi, bet ir lietas kuras nespeju piedot. Man bija izdomātas ļoti skaistas kāzas, abas ar vedējmāti centamies cauram naktīm. Pat ieprieksējā naktī pirms kāzām, saliku visus punktiņus uz I. Tomēr manā skaistākajā dienā, mana miesīga māte izbojāja visu ko vien varēja. Jau no paša rīta pat klat nepienāca un nepajautāja vai nevajag palīdzēt apgērbties. Labi ka kleita bija pietiekami vienkārša, ka varēju visu izdarī pati. Kad atbrauca vedēji ar līgavaini - viņa atkal parādīja sevi. Visu dienu bija sabozusies. Bet kulminācija bija tad, kad atbraucāmuz svinību vietu. Kad mūs sagaidīja un tika veiktas dažādas izdarības, manas mammas nekur nebija. Labi ka atradās tajā brīdī kad mēs nonācām līdz namdurvīm, jo izrādās vedejmāte viņai bija palūgusi lai mūs pie ieejas sagaida vecāki ar salsmaizi. Lūgusi bija tapec, ka iepriekš runajot esot kategoriski atteikusies to darīt. Nu labi viss notika bez starpgadījumiem. Tomēr tad, kad sēdāmies pie galda viņas atkal nekur nebija (tipa uz WC devusies). Mēs apsēdāmies un pacietīgi gaidījām viņas ierašanos, jo nevar pateikt pirmo tostu. Nu taja brīdi kad viņa ienāca - manas kāzas beidzās. Uztaisīja tādu traci - viņa neesot pienacigi sagaidīta un apsēdinata goda vietā utt. Tur bija viss iespējamais ko vien vareja pateikt. Mēs visi sēdējām ka ar ūdeni aplieti. Vedēji un muzikanti centās kā varēja lai uzjautrinātu, bet man prāts uz jautrībām nenesās. Es vienkārši sēdēju un kluseju. Pēc tam visu atlikušo vakaru pārsvarā pavadīju ārā. ja nebūtu mana vīriņa kurš vilka dejot un piedalīties kādā atrakcijā - es vispār tajā telpā neatrastos. Vedēji centās cik varēja - bija pirmais valsis, mčošana, tortes griezšana. Bet parējais man ir kā miglā tīts. Pēc kāzām es mammai pateicu PALDIES, par to ka tās izjauca. Viņa uz mani apvainojās - es nerdrīkstot ar viņu ta runāt, jo neko sliktu neesot izdarījusi lai būtu pelnījusi nosodījumu.
Vai patiesi mamma var būt tik greizsirdīga uz savu vienīgo bērnu!? Es neesmu vainīga, ka viņas laulība ar manu tēti ir neizdevusies.
19 atbildes

sanysan

Piemēram man mamma kāzās vispār nebūs. Tā vietā man būs cits cilvēks, ko uzskatu par savu otro mammu. 'Jo pēdējos 5 gadus man ar savu māti nav bijis nekāds kontakts. Un tā diena būs MŪSUS diena - nevēlos to sabojāt ar formālu uzaicināšanu, jo esi mana māte!!! Tev 5 gadus mani nevajadzēja..nu tad man nevajag tajā dienā!!!
Man gan stāsts savādāks, jo kontaksta ar to cilvēku vispār nav!! Tapēc arī neaicināšu!!
S

S.Sandra

Es kad kādreiz sapņoju par kāzām, tad jau redzu, ka drauga vecāki būtu sajūsmā un palīdzētu, kā vien spētu, bet manējie, kuri nav precējušies un mamma to kategoriski noliedz- tas nav vajadzīgs. Bet varbūt manā dienā viņa pacenstos. Bet zinu, ka nekas nevar bojāt šo dienu- nevajag ņemt vērā. un tieši tā- nekļūsti tāda kā viņa. Baudi savu dzīvi un nekļūsti par tādu pašu īgņu.
e

es-saule

Šķiet, ka pēdējais tavs uzrakstītais teikums ir atbilde, ja līdz šim viņa ir bijusi - svarīgākais cilvēks tavā dzīvē, tad visticamāk nespēj samierināties ar otrā plāna lomu tagad. Diemžēl vecāki, kas nespēj palaist savus bērnus dzīvē ir sastopami gana bieži, arī mātišķā attieksme pret jūsu bērnu liecina, par to, ka viņa vēl joprojām GRIB būt māte (nevis vecmāmiņa).
S

Skudriņa

Paldies meitenes, ka atļavāt izkratīt sirsniņu:)) Esmu mēginajusi ar mammu to visu izrunāt gan vienkārši pasēžot, gan pie vīna glāzes. Bet viņa uzskata ka darījusi visu kas viņas spekos lai nesabojātu manu Lielo dienu. Viņa nepiekrīt tam, ka ir uztaisījusi scēnu. Tā esot mana izdoma, jo pārējie tak klusē, ja viņa būtu ko izdarījusi kāds noteikti to būtu pateicis. Viņa neatceras ka vecmamma un daži radi viņai bija jautajuši - vai tiešām viņa negrasās atvainoties? Viņa tā arī pateica - nekas jau nebija.
Runājot par to, ko te minējāt - bebis ko mainīs... Nemainīs, jo mums bebis pieteicās pirms kāzām. Mēs negribejām svinēt kāzas ātrāk, jo uzskatījām, ka nosākuma lai pasaulē nak mazulis. Turklāt pēc bērna piedzimšanas mamma tā arī pateica - viņu par savu znotu neatzīstu. Turklat kad viņa ir kopā ar bērnu, izturas nevis kā vecmamma, bet gan kā mamma. Man jau pat apkārtējie to ir teikuši, ka viņas attieksme pret bērnu ir pārāk mātišķa.
Tā kā vienīgais risinajums šajā situācijā- ir klusēt.
Diemžēl dzīve ir pierādījusi - varu paļauties uz saviem draugiem un mīļoto vīrieti. Mamma paliek otrā plānā, lai arī līdz šim ir bijusi pats svarīgākais cilvēks manā dzīvē.
r

rutuxs

Nu ko lai dara, kad nemāku ucināties. Kādreiz es arī dzīvoju sapņu pasaulē un uzskatīju ka visas problēmas ir atrisināmas ar vaļēju sirdi. Dzīve ir pierādījusi pretējo. Esmu uzaudzinājusi biezu čaulu un iemācījusies daudzas lietas laist gar ausīm. Ja nevaru mainīt situāciju, mainu attieksmi pret to.
l

lindaxo

uztver to ka sliktu sapni,bet noteikti piedod.kur precejaties baznica vai zaksa
C

CandyBomber

rutuxs - Tavs otrais komentārs ir daudz labāks, pat varu pieksrist kaut kam no teiktā... (vnk pirmais koments man likās - baigi ass) :)
___
Varbūt jums meitenes ir taisnība.... Es vnk nevaru iedomāties tādas attiecības kādas te meitenes piemin...
r

rutuxs

Tur jau tā lieta. Ja nevaru sagaidīt no mammas normālu rīcību (jo viņu jau neviens vairs nevarēs pārtaisīt), tad vismaz es varu pati tāda nebūt. Nepārmest, neturēt ļaunumu sevī,vismaz nebojāt ar savām emocijām citu dzīvi, bet dzīvot ar labo tālāk. Būt labākai par mammu. Kas bijis, bijis. Ja manas kāzas nav bijušas tādas kādas gribēju (jo mamma izbojāja), tad vismaz laulības dzīve man būs tāda kādu gribu un nekāda mamma to nesabojās.
s

sicilia

Vispār rutuxsam taisnība. diez vai bērna ierašanās mammas uzvedību mainīs. var gadīties, ka tas būs iemesls jaunai scēnai (tā mamma izklausās līdzīga manam vīratēvam un viņam vecākā dēla meitas piedzimšana bija kā spļāviens sejā, ko viņš patiesīb sakot neslēpj no visiem, kas ir iemesls tam, ka dēls vairs nevēlas kontaktēties ar viņu).

bet vienmēr var cerēt uz labāko, ka laiks visu dziedēs un mamma rimsies....
galvenais tiešām pašai piedot un neienīst, citādi būs mamma 2 ar laiku
r

rutuxs

Ja nedzīvoju ar uci-puci, tas nenozīmē, ka man jāklusē. Mamma nemainīsies un zinu, ka bērni ļoti bieži atkārto vecāku muļķības un lēnām viņi klūst līdzīgi. Kādēļ tagad ir jāņaud un jādzīvo nepatīkamajās atmiņās? Neatdzīstu arī, ka bērniem ir jābūt mūžīgi pateicīgajiem par to, ka vispār ir viņus dzemdējuši un tādēļ ir jāsamierinās ar vecāku dumjiem izgājieniem. Es varu pateikt viņiem paldies, ja mani audzinājuši ar mīlestību un lielu atbildību, bet ne par dzimšanu. Ir foršs teiciens, vecākiem mīlestība, bet man jādzīvo. Un nevienam nav tiesības bojāt manus svētkus un dzīvi, pat vecākiem. Piedot? Jā. Bet vai varēs aizmirst? Izrunāties? Man liekas, ka šeit vairāk būs monologs, jo mamma jau nesaprot, ko TĀDU ir izdarījusi (un nesapratīs). Un arī mazbērna ierašanās neko nemainīs.
C

CandyBomber

rutuxs - tavā gadījumā - Klusēšana ir zelts! (Punkts)!
____________
Skudriņa! Saprotu, ka tev tagad ir ļoti grūti ap sirsniņu, un nemaz nebrīnos, ka vērsies pēc padoma šeit.... Cilvēciņš nevar visu paturēt sevī, un dažreiz cilvēks no malas var pateikt tieši to, kas tev tik ļoti nepieciešams.... Kā jau meitenes te minēja - viss norimsies ar laiku (visticamāk arī tava māmiņa klusībā pārdzīvo par notikušo). Tev es ieteiktu, no Tavas baltās dieniņas censties atmiņā saglabāt tos skaistos mirkļus... kad teicāt viens otram "Jā!" vārdu, kad abi kļuvāt par vienotu sirsniņu... Cilvēkam liktenis "piespēlē" tik daudz likstas, ciešanas, cik tas spēj panest... Un par pārdzīvojumiem un asarām pēc tam nāks prieks! Un prieks būs ne tikai dubultā, bet gan daudz daudz pārāks par pārciestajām nebūšanām... :)
___
Hmm... kas zina, varbūt tad, kad pienāks brīdis, un tu savai māmiņai paziņosi, ka maza sirsniņa pukst tavā puncītī... ;) viņa mainīsies... apdomās kas ir bijis... kā būs turpmāk... ?
Ir nepieciešams laiks.... tad tu varēsi uz notikušo paraudzīties nedaudz savādāk.... izrunāt ar māmiņu.... Viss nokārtosies! Es ticu! :)

šokolāde

Mjā, nepatīkami. Vecākus diemžēl neizvēlas, citādi mums visiem būtu sirdšķīsti, supermīļi Rokfelleri;) Nepiekrītu, ka viss momentā jāpiedod, jo tā ir mamma. Arī mammai ir jāprot uzvesties:) Tomēr piedošana ir vajadzīga pirmkārt Tev pašai-ja ilgi cepsies, tad sabojāsi sev nervus. Tev taču piedodot nav jākļūst par viņas sirdsdraudzeni, vienkārši piedod un saproti, ka ir tā, kā ir.
Manās kāzās arī bija neveikla situācija ar vīramāti- viņa izdomāja teikt tostu, kā vidū pēkšņi ne no šā, ne no tā sāka raudāt. Un nevis pāris asaras nobirdināja, bet tā pamatīgi, histēriski.. Vīram nācās izvest ārā un pusstundu mierināt. Beigās izrādījās, ka viņai palicis skumji par savu neizdevušos dzīvi. Lieki teikt, ka visi jutās neērti. Lai arī varu saprast, ka var visādi gadīties, tomēr uzskatu, ka ar savām emocijām nevajag citiem bojāt svētkus.

Jessy

Manās kāzās arī viens no tuviem cilvēkiem vakarpusē aizgāja gulēt.. un neredzēja ne mičošanu, ne kūkas griešanu, ne gaismas laternu palaišanu, dažus šovus utt. Bet es sevi jau pirms tam biju noskaņojusi, ka pilnīgi nekas mani šajā dienā neapbēdinās! Un es arī vēl arvien tā jūtos, ka mūsu diena bija ideāla - manas sapņu kāzas! Toties pēc tam gan ilgi domāju un lauzīju galvu, kāpēc šis cilvēks tā rīkojās, kādi tam bija iemesli, varbūt vainīga biju es utt. Līdz pēc pāris mēnešiem izstāstīju šim cilvēkam visu, ko par viņu domāju. Iemeslus neuzzināju, bet biju izkratījusi sirdi un saņēmusi apstiprinajumu tam, ka tomēr esmu tam cilvēkam nozīmīga. Tā ka nomierinājos un palaidu savas bažas vejā :)

Tava gadījuma ieteiktu godīgi un mierīgi izrunāties ar mammu. Varbūt ir grūti, varbūt tas nekad nav darīts, bet parasti tas palīdz. Viņai acīmredzami ir kādas bailes vai problēma, tāpēc arī kāzās tā rīkojās. Un tev ir jānoskaidro, kāda, lai jūs varētu salabt! Vienīgais variants - līdzjūtīgi un mierīgi parunāt, atklāt, kā pati juties (bet ne pārmetoši). Ja nu tiešām nesanāk, tad neturi rūgtumu sirdī, atbrīvojies un dzīvo tālāk! Jo tavas mammas neapmierinātība ir viņas problēma, nevis tava. Dzīvo tikai vienreiz, tāpēc esi pozitīva un dzīvo nākotnei, nevis grauz sevi pagātnes atmiņās. Lai veicas!
V

Veisa

Man domāt, ka mamma mums katram viena un ne jau mums viņas nosodīt, galu galā nezinām vēl, kā pašas viņu vecumā domāsim un rīkosimies, vēl jo vairāk, ja nedod Dies` mūsu otrās pusītes nebūs visu mūžu līdzās.
BET ieteikums tādā brīdī lustēt uz nebēdu un neņemt vērā tuva cilvēka acīmredzamo negarastāvokli...hmmmm, to ir vieglāk pateikt, kā izdarīt.
Tā, ka Skudriņa, galvu augšā, un piedod mammai viņas izgājienu, kaut vai tāpēc, ka bez viņas nebūtu Tevis un līdz ar to arī Tava lielā diena. Tev ir no kā mācīties, ir iespēja dzīvot, domāt, runāt un darīt citādi!
s

sicilia

Saprotu tevi ļoti labi. nav jau tava māte jukusi kā te dažas izsakās.... vnk cilvēks tāds ir. Manās kāzās kas līdzīgs bija gaidāms no mana vīratēva, bet vedējmāte gods kam gods ar viņu veikli tika galā visu vakaru auklējoties un viņu ķircinot un izpalika scēnas.... lai gan... ekkk smags variants. mana vīra brāļa kāzas viņš sabojāja...
Par piedošanu. visu labos tikai laiks. Mēģini piedot mammai. es saulei labs ieteikums... ja esi kristiete, ieteiktiu izrunāties ar priesteri/ mācītāju, palūgties. ja ne, patiesi aizej uz kādu konsultāciju.
bet es tev ieteikšu tikai no savas pieredzes ar vīratēvu. mums bija smagas situācijas un brīžam domāju, par ko tāds sods. bet vienmēr atcerējos priestera vārdus - necieni viņu, nemīli, bet neienīsti....jo naids nenovedīs ne pie kā laba... būs tikai smagāk.
ja pašreiz smagi un nespēj piedot mātei, laiks visu saliks pa plauktiem. Galvenais nenosodi viņi, neienīsti, nedusmojies.... Tagad vienalga viņa nesapratīs savas uzvedības klūdas, bet tavi vārdi liks viņai justies vēl nesaprastākai...
Pro reklāma

Precos Pro

Esi pakalpojumu sniedzējs?

Pievienojies mums un paplašini savu klientu loku

Uzzini vairāk

Pieraksties jaunumiem

Saņem aktuālākās kāzu idejas, iedvesmu un jaunākos pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus.