Kā jūs meitenes rīkotos?

Mjā.. Es jau mēģinu norādīt viņas robežas, bet viņa ietiepīgi dara pa savam, jaucot manus plānus.. Brīžam man tāda dusma, ka gribaš pajutāt-vai tad viņa precās?:)) Un tikai dēļ viņas es nespēju koncentrēties tam, ka tā būs mana skaistākā diena.. Es visu laiku pavadu stresā, lai padarītu savu dienu, tādu kā vēlos, nevis tādu, kā vēlās viņa.. Pat mana mamma ir šokā par šo rīcību.. Un mani jau sāk mākt aizdomas, ka viņa vēl manu mammu mēģinās koriģēt pēc sava prāta, ar izdari to un izdari šito! Un turpinot uzsvērt, ka viņa maksā par viesu namu.. Šodien es jau biju līdz tādai pakāpei, ka precēties vairs īsti negribās, jo raudiens nāk par visu šo..

Varbūt pasaki, ka vēlaties visu kārtot paši, tai skaitā arī savu kāzu kleitu, lai sagādātu visiem, tai skaitā arī viņai pārsteigumu.. :)
Un ka Tu uzskati, ka tikai divatā ar vīru visu gatavojot, vēlaties izbaudīt kāzu gatavošanās posmu divatā..
Starp citu, šajā gatavošanās posmā ir iespēja vienam otru iepazīt daudz tuvāk tādā ziņā, ka redzi, kā cilvēks reaģē saspringtās situācijās, kad vnk ir jārīkojas.

Tā kā ar vīru visu organizējām paši (mums nebija vedēji, tikai liecinieki), tad, protams, bijām ļoti noguruši.. Taču nevēlējāmies šos mūsu pienākumus uzlikt citiem, apgrūtinot tuvus draugus, kuri protams neatteiktu, tomēr tiešām to nevēlējāmies..
.. Mūsu mammas palīdzēja tik daudz, cik mēs palūdzām (galvenie viņu darbiņi bija kāzu dienā, kad viņas brauca pēc kāzu tortes un tml., lai mums Tajā dienā nebūt par to jādomā)..

Paši visus darbus darījām arī galvenokārt tādēļ, ka tikai un vienīgi paši zinām, ko visvairāk vēlamies un kādā veidā šo mērķi sasniegt..

PS : Noteikti negribētu Tavu situāciju...Tomēr vai nu tagad vai kaut kad vēlāk būs vīramātei "jānorāda robežas" viņas dēla dzīvē.. Galu galā vecāki taču nedrīkst dzīvot bērna dzīvi! Katram ir jādzīvo savējā!

nu mums pirms kāzām bija stipri līdzīgi, tikai vecāki nemaksāja ne santīma, bet tāpat gribēja noteikt i kleitas izvēli, i viesu skaitu un galda izskatu
nu strīdējāmies līdz ziliem uguņiem un pēc tam vienkārši izdarījām kā paši gribējām, ņemot vērā dažus sencīšu ieteikumus, kuri varbūt nemaz nebija tik slikti
beigās kāzas izdevās, protams, nebija jau nu bez tā, ka pēc tam pūta un elsa, ka varēja jau savādāk, bet detaļas jau nemaina pašu faktu.
Rezultātā es tomēr esmu tikusi pie labas vīramātes, kaut gan sākumā domāju, ka būs tīrās auzas un mums savas dzīves un teikšanas nemaz nebūs.

paldies meitenes! es jau cenšos, pa šiem gadiem esmu izmēģinājusies visādi, bet brīžam es vienkārši vairs nespēju to izturēt!
es jau arī ar viņu nestrīdos, es mierīgi viņai paziņoju, kas man sakāms par šo lietu, bet viņa pat neklausās un dara kā grib..
Par to plānu stāstīšanu-es viņai neko nestāstu, topošais izstāsta, jo viņš saka, nu kā es viņai neteikšu, viņa taču satraucās un interesējās, kā mums iet.. Tikai tas beigās pavēršās pret mani..

Piekrītu Karolinai. Man pat nav prātā ienākusi doma visiem pirms kāzām jau stāstīt visus plānus, viesu namu izvēli, baznīcu utt., kur nu vēl lai kāds braukātu līdzi?! Manā situācijā tikai drošības dēļ gribēšu ar mammuci izskatīt ēdienu izvēli, jo viņa tomēr pieredzējušāka šajā jautājumā.

man jau arī brīžam liekās, ka sajukšu prātā..:)) bet, kā es saku, savam topošajam vīriņam, viņa ar šo attieksmi būs panākusi tikai to, ka es izturēšos pret viņu tāpat un ja kādreiz man piedzims viņas mazbērns, lai necer.. man ir sava mamma un katrā ziņā tāda, kura nemēģina visu noteikt, ja arī viņa par k-ko maksā..

Nu tā jau ir, ka citiem paveicas vairāk ar otrās pusītes vecākiem - citiem ne visai... Bet ir jāmāk sadzīvot!
Atceries, ka Tava topošā vīra mamma viņam vienmēr būs svarīga un nevar prasīt, lai viņš tevi mīl vairāk, lai viņā neklausās... Mātes un bērna attiecības ir svētas...
Neteikšu, ka man ir superatsaucīga vīra māte, bet es cenšos vienmēr būt laipna, un uzklausīt viņas sakāmo - lai arī pati pēc tam daru, kā man patīk un gribas... Strīdēšanās un sūdzēšanās tikai sāpina Tavu topošo un domāju, ka tas ir lieki...

Pacenties būt viltīga - tev viss izdosies :)

tā jau ir, kad viņa piedāvāja sponsorēt daļu izdevumu, es jau sapratu, ka tā būs, bet viņa apgalvoja, ka šo naudiņu ko viņa ir domājusi, iedos mums, lai mēs paši daram, kā vēlamies.. Tikai redz kā beigās sanāk, ka naudiņa pie viņas un viņai visur vajag līdzi, nemaz nerunājot par to, ka viņa pat mēģināja koriģēt kāda būs mana kleita, par kuru maksāju es..

tas, ka lielāko daļu kāzu izdevumu apmaksā viņa ar to tad arī viss jau ir pateikts... kurš maksā tas pasūta mūziku... diemžēl, bet tā tas ir...
kapēc piekritāt, ka viņa visu maksā??? kad braucāt skatīt viesu māju un pasūtīt galdus, tad nevajadzēja teikt kur jūs braucat un pa kluso būtu vieni paši aizbraukuši... es tavā vietā jau sen būtu prātā sajukusi... ciest nevaru šitādas vecenes...

Vissliktākais manuprāt šādā situācijā ir tas, ka lielāko daļu kāzu izdevumus apmaksā topošā vīra māte. Jāmēģina kompromisu atrast arī šādā situācijā.. nu nez... grūti jau vienotu un visiem cilvēkiem piemērotu formulu atrast šadai situācijai, bet varu pateikt, ko es darītu šādā situācijā - paši domātu par kāzu izdevumiem un visu samaksu (kā tas ar mums arī ir), par vēlmēm un kāzu norisi. Un tā izvairītos no citu kārdinājumiem kāzas koriģēt pēc saviem ieskatiem...