Jūsu vīrieša iesaistīšanās kāzu rīkošanā

Es esmu gluzji parnjemta ar kazu organizeshanu, un tikko man rodas idejas es tas sakanjoju ar viru un kopigi no vairakiem variantiem izvelamies mums pienjemamo. Kopa gatavojam ielugumus, bet visu info vacu es. Paldies dievam vinjsh neuzskata, ka ir par atru. Pats visu laiku atgadina, ka vel tachu jaiet iemacities valsi dejot un tas jaizdara un tas... Vardu sakot vairak vadu procesus es, bet nejutos apdalita no vira puses. Man ljoti patik organizet kaut ko un shis projekts - kazas ir ka radits prieksha manis. Beidzot varu izpausties, jo sen jau nestradaju un esmu majas iesunojusi.

Mans apmēram tāpat.Saka tik,ka uzticoties man un ,lai tik pasakot,kam un cik naudu vajadzēs.No vienas puses ērti,bet no otras - sajūta,ka viss man vienai vajadzīgs.

Mums atkal iznāk otrādi...es pašreiz neatrodos LV un nebūšu līdz pašām kāzām..līdz ar to tieši mans vīrietis ir tas, kurš organizē un tiek galā ar visiem pasūtījumiem, ielūgumiem un tml. Es tieku informēta, izsaku savu viedokli, bet īstenībā...sēžu kā princese un uztraucos tikai par savu kleitu un skaistumu...neko vairāk...:)

Laikam jau vīriešus tas tā neaizrauj kā mūs sievietes,bet nevaru sūdzēties,ka mans vīrietis neiesaistās vai ir garlaikots.
Pārsvarā visu meklēju es un tad piedāvāju viņam izvēles variantus.Tad paliekam pie kopsaucēja un viss ir ok. :)

Man ari prieks tevi te redzet

SEzu ka traka rokos :))

Problema liekas, ka ir taja ka es jau ari pati visulaiku mekleju un daros!Nu vins uz mani palaujas!Viesu namu es atradu, par sikumiem pat nerunajot!Ja vienigi - alkoholu sagadaja viņš :D

Man arī likas, ka tikai es uztraucos par kāzām, meklēju visu ko, bet sirsnīgā sarunā Mīļotais atzinas, ka arī šausmīgi uztraucas, lai viss būtu kārtībā un kas un kā viss būs. Mums sanāk, ka es meklēju visādus variantus, tad kopā apskatāmies, izlēmjam.
Bet cik dzirdēju apkārt, vīrieši parasti mazāk iesaistās kāzu organizēšanā, nekā līgaviņas.

Pēc kārtējās diskusijas mājās par tēmu- kādēļ vīrieši kāzu organizēšanā iesaistās mazāk nekā sievietes, mans vīrietis atbildēja "Elementāri- sievietes par savu kāzu dienu sapņo jau no bērnības un viņas jau precīzi zina, ko un kā savā kāzu dienā vēlas". :)
Tā nu iespējams ir. Un es pat par to īpaši nedusmojos, tāpat jau visas lielās lietas darām kopā. Un ja viens kaut ko izdomā, tad izrunā ar otru un kaut kā cenšamies pie kompromisa nonākt. Jā, ielūgumus es taisīju pati, bet arī nespēju iedomāties, kā to varētu izdarīt mans topošais vīrs, tādēļ tādas lietas viņam pat neuzticu :)

nu, domāju, ka ne tikai vīrieši ir tādi :)
man jau arī liekas, ka vēl ir laiks - kāzas jūnijā :)

Laikam vīrieši vienkārši ir tādi, kuriem liekas, ka tas viss vēl ir tiik tālu un laika ir tiik daudz.. Viņi nespēj saprast, ka laiks paskrien vēja spārniem :) Un laikam jau mums ar to jāsamierinās :)

Prieks Tevi te redzēt! :)

runājot par tēmu - mums ir tā, ka šobrīd visu rīkošanu labprātīgi ir uzņēmusies mana māte, es tik ik pa brīdim noelšos - to nevajag nekādā gadījumā, to arī ne, un par to vispār aizmirsti! Vīrietis jau sākotnēji izteicis nostāju, ka viņam organizatoriskās lietas nepadodas, viņš samaksās, bet galvenais, lai man būtu labi (tas nozīmē, ka arī viņam patiks). Nu neko. Gan jau būs labi, ja tiksim galā ar pāris ašajām idejām, par kurām mana māte stāv un krīt, bet mēs nepatikā šausmināmies :)

Mums ir tā: es meklēju kādu informāciju par to un šito, pēc tam mēs kopīgi to apsriežam un ja mums abiem patīk, tad braucam skatīties/pirkt.
Bet dažas lietas līgaivainis pats ir izdarījis, piem.atrada "tamadu", fotogrāfu un operatoru (es tikai paskatījos diskus ar viņu darbiem).
Bet principā es domāju, ka kaut kādus ''sīkumus" (tādus kā ziedi, zāles un mašīnas rotāšana) var pašai izdarīt. Es, piem.tikai uzprasīju kāda krāsa nepatīk, visu pārēju sarunāšu pati.

Es brižiem jau esmu tik talu novesta, ka raudu un bļauju un pasaku, ka viss jau ir apnicis vairs neko nedarisu, lai dara pats!
Es sezu domaju piedavaju - bet nekas nav labi un vienoties nevaram, kas vienam patik otram nē - un beigas atkal teksts"nu izdoma pati".Ka lai panak ka iesaistās isti nesaprotu - vinam liekas, ka man ir jadoma un vins tikai samaksas!Bedigi

kā es Tevi saprotu...kaut gan patiesībā man pašai patīk visu meklēt, organizēt...viņš ir tāds kluss,mierīgs pēc rakstura, bet es esmu daudz sabiedriskāka,aktīvāka...viņš gan mums meklē mašīnu,sarunāja svinību vietu...taču pārējo es labprāt daru pati, braucam gan visur kopā...

Mans tad vēl topošais vīrs iesaistījās visai maz. Viņš bija naudas maks, es naudas tērētāja :))) Sākumā bija ok, mēnesi pirms kāzām gan uzsprāgu, raudāju un vispār kāzas vairs negribēju. Bet tad izrunājāmies, viņš atzina, ka tā organizatoriskā puse nemaz nepatīk, bet pēdējo mēnesi riktīgi iesaistījās un palīdzēja, lai gan es jau biju arī sapratusi, ka katram savs - viņš naudiņu pelnīja, transportēja, kur nepieciešams - un nevajag vairāk prasīt.
Saorganizēju palīdzību vairāk no draugu un radu puses, ko varēju jau sākotnēji izdarīt un miers mājās.
Tagad atskatoties uz to visu nāk smiekli, jo tāpat viņš man ir superīgākais vīrietis, bet es gribēju no viņa izspiest to, kas viņam vienkārši nepadodas. :)))

Turies, neļaujies savām dusmām, jo tām nav pamata. Atrodi sev palīgos kādu draudzeni, mammu, māsu... un viss būs ok!!! :))

Mans vīrs uzņēmās ļoti daudz, pati esmu slinka pasākumu rīkotāja... Bet lielāko tiesu visu kas nesaistās ar finansēm izdarīja mūsu vedēji, 80% no kāzu norises bija pārsteigums (ļoti patīkams)!!! Man arī šķita muļķigi pašai gatavot, šūt, zīmēt kko piemēram,mičošanai vai atrakcijām priekš sevis...
Ar varu jau spiest nevajag tos mūsu vīriešus, ja jau precam šos, tad gan jau ka zinam kā un ko viņam patīk darīt un ko atkal viņš nekad nedarītu,ne??!!