Jūsu domas.

Rīkojies, kā pati uzskati par vajadzīgu. Savus draugus un radus tikai tu pati pazīsti vislabāk un vislabāk zini savu radušos situāciju. Un lai kā tu darītu, citiem ir jārespektē tava izvēle.

Paldies meitenes, visām par viedokli. Man ir tāda situācija kāpēc vēlamies diemžēl pa kluso- jo pērkam māju, kura būs arī jāiekārto,oficāli ar draugiem taisījāmies precēties 2008 gada beigās, bet nju sanācis, ka vajag ātrāk, un tādēļ mēs nevaram uarīkot lielas, jo mums būs jau tā milzīgi izdevumi par māju un tās iekārtošanu. es varu uzaicināt draugus uz ceremoniju, , bet kā tad viņi noteikti apsveiks, un viņiem atkal laulības iesvēte kad būs baznīcā, atkal nāksies apsveikt?Tādēļ es esmu apmulsusi.Tāpēc mēs vēlamies tikai ar vecākiem, privāti, bet draugiem paziņot, kad aicināsim uz sālsmaizi jaunajā mājā. Noteikti visiem pateiksim, ka mums ir diemžēl tāda situācija ka šī diena jāpavada bez viņiem, ka tā būs tikai formalitāte, un ka mēs lielo notikumu taisīsim mazlietiņ vēlāk, uz kuru noteikti būs aicināti visi, bet tikmēr līdz tam notikumam, uz šampanieti aicinam mūsu mājās.Es ļoti ceru ka neviens neapvainosies,un sapratīs mūsu situāciju.Ja es būtu draugu vietā, es noteikti neapvainotos, bēdīga būtu, bet ne apvainojusies:))Ceru ka izdosies:) Vakar pat sapnī redzēju savas mazās , pirvātās kāzas, īstenībā ļoti skaisti sanācis bija, ceru ka arī dzīvē tikpat skaisti sanāks:)

ir atšķirība - pa kluso apprecēties vai mazas kāzas tikai ģimenes lokā... es izvēlētos tomēr pirms kāzām paziņot... man viena no labākajām draudzenēm pirms kādiem 5 gadiem apprecējās man neko nepasakot un pat pēc kāzām nepateica, to atšifrēju tikai tad, kad no viņas atnāca e-pasts ar citu uzvārdu... lieki teikt, ka uzmetu lūpu un vēl līdz šai dienai neesam par to runājušas un arī vairs netiekamies un pat nesazvanamies... :(((

vareetu domaat ka jaunajam paarim ir tikai pienaakums visiem izzinjot par kaazaam, bet nav nekaadu tiesiibu uz savu privaato dziivi. ir tachu arii taadi cilveeki kam gribeetos vien divataa soliities! un ko vinji taapeec sliktaaki?

ja mees kaadu miilam, tad miilam, nevis pieprasam - dalieties ar mums! teikt vai neteikt - arii redz nav labi nokluseet. bet ja nu jaunie cilveeki grib to patureet nosleepumaa???
es uzskatu ka galvenais ir dariit taa kaa sirds liek - pat ja tas noziimee pa kluso!
tas ka kaads netiek uzaicinaats uz kaazaam nenoziimee ka shis cilveeks ir pilniigi vienaldziigs. vienkaarshi padomaajiet tachu - citam ideaalaas sapnju kaazas ir ar 100 viesiem balle nakts garumaa - citam atkal - divvientuliibaa, kaut kur taalu prom no visa un visiem.
nav labi vcitiem uzspiest savu svarigumu.

draugi taču arī grib priecāties par šo tavu gaidāmo notikumu! es vairāk apvainotos par to, ka mana draudzene nepateiktu, ka precās, nekā par to, ka precās, bet nevarēs mani uzlūgt uz šīm kāzām, jo kāzas būs mazas - tikai ģimenes lokā. to taču jebkurš var saprast, ka kāds arī nevar atļauties lielas kāzas! tiešām, iesaku pastāstīt par gaidāmajām kāzām!

Bet ir tomēr atšķirība, ja pasaka par mazām kāzām, ja arī nav aicināts... Par māsas slepenajām kāzām uzzināju tikai nepilnu nedēļu pēc šī notikuma :(
Neesmu apvainojusies, bet bēdīga gan... visvairāk jau par vecākiem, kuri, zinu, ka gribēja būt tur...
Būtu mazliet šokā, pārsteigta un vēl visādu emociju pārņemta, bet tomēr ne apbēdināta, ja man būtu pateikuši kaut vai tās pašas dienas vakarā - vienalga kad, bet ne pēc kāzām...

nesen lasīju foršu stāstu par slepenām kāzām... tur jaunais pāris tajā pašā dienā bija ar cienastiņu apbraukājis sev tuvākos draugus un radus un visi bijuši patīkami pārsteigti...

Jaa, nu es ar nesaprotu – kas tie par draugiem, kas apvainojas ka nav uz kazam aicināti? Fui taadaam draudzenēm, kas domaa tikai par sevi!!!! Ja mana draudzene precētos pa kluso, vai tikai ģimenes lokaa es vinju apsveiktu un priecātos, jo man svarīgāk lai vinja ir laimīga nevis lai vinja visai savai ģimenei pieraada ka es redz esmu vinjai dikti svarīga taapeec obligāti jaaicina MANI uz kaazaam. Tas ir egoisms! Svarīgākais ir tas ka divi cilvēki kljuust par ģimeni! Un tie kas ir shiem diviem ir patiesi draugi sapratiis un neņems ljaunaa ja netiks aicināti taapeec ka kaazas mazas, taapeec ka tikai ģimenes lokaa. Jo nav nevienam pienākums aicinat citus uz kaazaam. Taapat kaa nav pienākums preceeties. Ziniet, kaazu nakts arii ir svarīgs briidis, varbūt paaiciniet savus draugus uz to ar? Citaadi veel apvainosies ka nav bijushi jums blakus tadaa mirklii! :D:D:D

Kikah23, teikt vai neteikt iepriekš – tas jums abiem kopaa jaaizlemj. Bet tie kas apvainosies par to ka nav aicināti, varbūt nemaz tik patiesi draugi nav? Nenjem galvaa, neviens nevar piespiest tewi riikot milzīgas kaazas tikai taapeec lai kaads neapvainotos. Koncentrējies uz svarīgāko – lai shii diena ar mazajaam un klusajaam kaazaam buutu visjaukākā, vismīļākā un vissirsnīgākā juusu dziivee! :)
Es visticamāk pa kluso saprecētos, bet peec tam uzaicinatu visus uz paarsteigumu ballīti – salietu visiem shampi un naaktu klajaa ar oficiālu paziņojumu!

Manuprāt mazas kāzas un "pa kluso" nav sinonīmi.
Kapēc gan nevar sarīkot mazas kāzas, bet pateikt par savu nodomu tuvākajiem draugiem, lai nav pārpratumu? Tie taču jūsu tuvākiie cilvēki!
Ja godīgi, tad "pa kluso" apprecēties rosina asociācijas ar zagļiem, it kā tas būtu kāds kauns vai negods iestūrēt laulības ostā...

Mēs katra esam savādāka. Viens grib savu laimi izbļaut pa visu pasauli, cita to grib paturēt tikai sevī. Mums ir jāiemācās respektēt otra izvēli. Un apbižoties par tādiem niekiem, ka neesi informējusi par kāzām ir bērnišķīgi. Mēs taču esam pieauguši cilvēki. Gribi neteikt? Nesaki. Gribi stāstīt. Stāsti. Un Apvainoties??? Neredzu par ko. Piedodiet, bet neredzu.

Viena no manām labākajām draudzenēm arī pēkšņi pateica par laulībām, kuras vēlējās rīkot tikai ģimenes lokā un lielās kāzas pēc gada. Mēs pārējās protams mazliet saskumām, jo viņa bija pirmā, kas no mūsu pulciņa apprecējās. Bet neviena no mums neapvainojās.. ieradāmies skaisti uz zaksu, mīļi apsveicām mūsu draudzeni, iedzērām šampanieti un devāmies prom. Un viss bija kārtībā :) draudzenei bija kāzas ģimenes lokā, bet mēs ar mazliet piedalījāmies.. draudzenes kāzas, lai kādas arī tās būtu - lielas, mazas - īstām draudzenēm vienmēr ir priecīgs notikums. Nesabojājiet viņām šo priecīgo notikumu, liekot domāt, ka būsiet apvainojušās :)

Man bija tik mazas precības ka pat par kāzām tas saukt negribās vienkārši zaksā sarakstījāmies, radu nekādu nebija tikai divi draugu pārīši vieni vedēji vieni vienkārši tanī pašā dienā kad ir kāzas tikai uzzināja un uzreiz zaksā ieradās. Nu ja tik papildus izmaksas restūzī sanāca. Nezinu, vai kāds ir apvainojies droši vien vairāk jau pati esmu bēdīga, ka precēta sieviete esmu a kāzas nav bijušas.

Paldies:))Grūts uzdevums priekšā, bet tā tāpat tikai būs formāla sarakstīšanās un nekas vairāk.

ka tad sanāk draugiem JADARA TAS UN JACIENA kas...visu tikai tev?:/ iisti nesaprotu, uzskatu ka tev ssejaa varbuut arii nepaeiks bet es buutu viilusies ja man neko nepateiktu par kazaam mana labaaka draudzene.Cita lieta ka varbuut tev nemaz nevajag nevienu draugu tapeec tu tikveesi izturies pret to ka par savu laimi tu domaa taa ka tev buus izdeviigi un vienalga kaa juutas citi? vaardu sakot cik cilveeku tik viedoklju.Es piemeeram arii domaaju par saviem tuviem, un rupeejos arii par to lai saglabaatu skaistas un miiljas attiesiibas:)
To Kikah23 - labaak tiesaam pastasti drauggiem kaa ir - un tad nu noteikti neviens neabizosies!!!!:)

Īsts draugs sapratīs, kādēļ esi tā rīkojusies. Es arī neteicu nevienam par savām kāzām.Pat vecāki uzzināja pēdējā brīdī. Un zini, man ir saprotoši draugi un radi. NEVIENAM neienāca prātā man kaut ko pārmest vai apvainoties. Un nevienam man pat nevajadzēja paskaidrot. Man pat nav ienākusi doma prātā pārmest kādam kurš ir nolēmis precēties klusi vai slepeni.Tā ir viņu izvēle un ir jāmāk cienīt citu vēlmes, it īpaši kas skaitās uz svētku svinēšanu.