Izvēle starp Latviju un viņu...

Veisa, Tu pateici tik precīzi! Un lai gan mans mīļotais diezgan veiksmīgi aizpilda tukšumus, tomēr pavisam pilnībā tas viņam nav pa spēkam, lai cik ideāls viņš arī nebūtu.
Protams, liepājniece, es dotos līdzi viņam visur, bet ilgas pēc mājām tomēr paliek. Vai vismaz tā dīvainā sajūta, ka es esmu piekrāpusi dzimteni, dodamās labas dzīves meklējumos (varbūt nevajag lasīt to, ko saka vīlušies nedabūjuši bāleliņi :D). Un tiesa arī tā, ka dzimtene no tālienes kļūst par ideālu, pat ja zinu, ka visai drīz es Latvijas laboratorijā spertu zemes gaisā :D Jebkurā gadījumā, man vēl ir 3 gadi pārdomām (tas par dzimteni, ne precībām), kamēr pabeigšu grādu.

Domaju, ka tev nav jaizvelas starp milestibu un dzimteni, jo vins tacu ir tavs sapnis par 99%!! :)) Tas izsaka daudz! Tavas majas tacu ir tur, kur vins ir , vai ne? Tu dorsi vien butu gatava doties vinam lidzi kaut vai uz Menesi. Galvenais but kopaa kaa komandai, tad ari ilgas pec majam ir vieglak pardzivot. Domaju, ka vins justos tapat, ja dzivotu Latvijaa - vins ilgotos pec savas dzimtenes. Bet attiecibas ir kompromisu meklesana. Tagad tu esi izdarijusi izveli, ka paliksi vina dzimtenee. Bet, kaa pati saki, ja bus darba iespejas, tad varbut kadu dienu dzivosiet Latvijaa. Tas nav izslegts, bet pat loti iespejams. Var ari gadities, ka dzivojot Latvijaa, jums atkal gribesies doties atpakal, jo pierasts pie labakiem dzives apstakliem, klimata, cilvekiem... Es ari biezi ilgojos pec majam, pec juras.. Un domas par majam mani vienmer dod daudz energijas! protams, taas ir ilgas, bet taas var parverst labaa energijaa. Un tad, cik vien biezi sanak, meklet letas aviobiletes un lidot uz majam. Majas vienmer ir super, bet pec kada laika man gribas atkal prom.. jo Latvijaa cilveki var but drumi, dusmigi.. es jau esmu atradusi un man butu atkal gruti pie taa pierast.
Tapec saku, ka dzimtenes milestiba ir vislielakaa, kad esi talumaa! :)) un to vajag izmantot, lai uznemtu sevii labas domas!! :))
Es zinu, ka sobrid esmu apzinati izdarijusi izveli palikt toposaa vira dzimtenee, vinam tas sobrid ir svarigi. Bet velak nakotnee mes varet ari parcelties uz Latviju, kad milais manis labad atstas svas majas un gimeni. Laiks visu radis. Bet tikmer, gaidau airbaltic atlaides!! :))

Piekrītu, ka mājas ir tur, kur ir sirds, tomēr tieši tāpēc, piemēram, man būtu ļoti grūti atstāt savu dzimto zemi, jo sirds, lai kā arī nebūtu, nepieder tikai vienam cilvēkam - mīļotajam vīrietim. Pa gabaliņam no manas sirds pieder arī mammai, vecmāmiņai, brālim, māsai, tēvam, tuvākajiem draugiem, pat saulrietam Vecāķu pludmalē un manām lauku mājām....

Taa jau gan ir. Bet ar laiku saak tomer pietruukt draugu, gjimenes... Miiljotaa persona jau nevar visu aizstaat.

Es nezinu, bet man šķiet, ka mājas ir tur, kur ir Tava sirds. Un tam ar ģeogrāfiju ir mazs sakars.

Mums ari galvenaa probleema ir darba iespejas Latvijaa... Bet draugs ir gatavs ari pie labas izdevibas parvakties uz Latviju, un shi doma mierina :) Butu grutaak, ja zinaatu, ka vinjsh shadu domu pat neapsver.

Ar darba atrašanu Latvijā tagad ir grūti, bet ne neiespejami. Bet jūs jau varat pagaidām padzīvot ārzemēs un paralēli mēģināt atrast Latvijā darbiņu. Tad kad būs labs piedāvājums, tad arī domājiet par pārcelšanos uz Latviju. Galvenais ir mēģināt! Visu laiku jau krīze nebūs.

Taisnība ir. Tikai citreiz domāju, vai būtu reāli Latvijā atrast viņam tādu līdzīgu darbu kā šeit. Viņš jau nesaka nē pret šādu iespēju, bet galvenā problēma ir darba iespējas.

Man brīžiem arī ir tā, tikai starpība tāda, ka es pie viņa esmu dzīvojusi gluži īsu brīdi, un tagad visu laiku esmu LV. Man ir žēl pamest šo zemi, jo esmu uzaugusi, te ir mana ģimene. bla bla. BET- es zinu, ka šo cilvēku mīlu un došos kaut uz otru pasaules malu ar viņu un tie arī ir mani senie ideāli- ģiemne.
galvenais esi pārliecināta, ko tu dari tagad un viss pārējais būs mazāk svarīgi un kas zin kā iekārtosies dzīve nākotnē :)