Grūti

Kā tad jā. Mums šorīt bija reāli nereāls kašķis par to, kuras ir kura dzīvokļa atslēgas. Sanācis tā, ka mums viņas tādas līdzīgas pagadījušās tās atslēgas, bet tomēr ar zināmām atšķirībām. Nez kāpēc draudzene iekarsa uz savu taisnību, lai gan taisnība skaidri zināms, ka bija manā pusē. Tā kā diskusija notika vedot viņu uz darbu, tad es brīžiem pat sajutos kā bīstams šoferis.
Smieklīgi ne? Bet aizvainojums uz visu dienu. Un ne jau man...

Ai,kašķi ir tik daudzi ka tik turies. pat līdz apsurdam stulbi.
1.Kādu filmu skatīsimies.
2. iesim vai neiesim ārā izklaidēties.
3. Galu,galā par kāzu fotogrāfu.
4.Romantika. un vēl un vēl un vēl. Itkā sīkumi,bet maitā dzīvi

Kā uznāk dusmas vienam uz otru, tā uzreiz vajag iedot buču:)) Tad uzreiz viss niknums pazūd:)))

Tas varētu būt pirmskāzu stress. Mums sanāk kašķi par kāzām, kaut gan tagad viss ir noskaidrojies un atkal viss labi, bet arī bija vairāki kašķi, kamēr nonācām pie gala slēdziena :) Vienkārši vakarā izrunājaties un samīļojiet (samīļot es domāju tiešākajā nozīmē) viens otru.

Es taadaas reizēs izlīdzos ar tekstu "Tev taisnība"... Nostrādā vienmēr.
Ja tomēr uzskatu, ka man bijusi taisnība, lietoju iepriekšējā teksta advancēto versiju "Tev taisnība, tomēr..." :)
Tāpat izmantoju vecu veco Deila Kārnegī atziņu, ka cilvēkam paša vārds ir visjaukākā skaņa uz šīs zemes:) Es domāju tiešām vārdu, nevis zaķīšus, kaķīšus, pupsikus utt...
Nosaucot savu vīrieti vārdā arī strīdā, izrādu cieņu viņam un vienlaicīgi vēršu viņa uzmanību uz sarunas svarīgumu:) :)

natre!
apsēdies, padomā un parunājiet!!!
es pa šo laiku jau divas reizes atmetu saderināša gredzenu un?
tagad ir grūti?nu tad neprecaties!!!
tagad kāzas- domstarpības un kad būs bērns tad būs kautiņi???
mīlestiba, mīlestība...kāzas, bet priekšā ir pārējais un tad būs parvēlu...
jāmācās pieklusēt, jāmācās piekāpties un mīlēt un cienīt...negribu mācīt, es ar vēl mācos...
piedodiet, tās ir manas domas....

Pat ja viņš saka kaut ko tavuprāt galīgi garām - pasaki: " jā es tev piekrītu, mīļais," un pasmaidi... vai arī ja nepiekrīti noskūpsti viņu un saki - "burvīga ideja!" ja tu kādu nedēļu noturēsies tas būs ieradums... nu nevar būt ka esat tik atšķirīgi... bet tā arī tu tās 3 lietas nenosauci... varētu padomāt ka jūs kašķējaties kašķēšanās pēc...

mums ar vienu brīdi tā bija kādus pāris gadus atpakaļ, bet tad mēs sākām viens otram vairāk piekāpties, rast kompromisus, kas apmierina abas puses un tas viss pārgāja pats no sevis... :) arī tagad, ja kādreiz vel uz kašķi, man mīļums uzreiz saka: tikai lūdzu nekašķēsimies :)

Vienam no jums ir jāveido kompromiss - jāpiekāpjas. Uztaisi vakariņas, kafiju ar putukrējumu, pārsteidz ar viņa mīļāko našķi. Kaut ko jau var izdomāt. Karot un kašķēties nav jēgas, tas ir bezgalīgs process un tad tik tiešām līdz kāzām nenovilksiet. Nav svarīgi kurš vainīgs un kurš ir apvainotais.

Par ko var kašķēties - mēs vispār nestrīdamies, jo nav par ko... Nu nosauc kādus 3 piemērus - lietas par kurām strīdaties... vai tad tiešām vienmēr ir jāpatur pēdējais vārds... kad gribas dusmoties - paklusē.. nav nemaz tik grūti...