Greizsirdības scēnas

mmm pazīstama situācija....arī mani reiz nepaņēma uz salidojumu-protams dusmojos un biju greizsirdīga un mazliet kaklā kamols iemetās,bet vai tad es sēdēju mājās-nē...es paņēmu un aizbraucu uz citu pasākumu,galu galā abi reizē pāradāmies un atskaņas gan bija...mazi kašķīši un nelielas dusmas,bet tikai un vienīgi par to,ka viņš sevi nenoturēja rokās un nebija spējīgs pats tikt uz mājām...tici man tas bija vēl ļaunāk nekā ja viņš būtu ar kādu tikai padejojis....un tagad saprotu,ka arī pati savā salidojumā gribētu būt viena,jo man ar bijušo klasi ir īpašas attiecības,kuras viņš diez vai saprastu un justus tad nedaudz saspīlēti,jo būtu jādomā līdzi-kā tas viss viņja acīs izskatītos....man kāzas vēl tikai priekšā,bet arī es gandrīz katru dienu mainu domas un ziņi tas tikai tādēļ,ka mēs gribam vēl un vēl dzirdēt apliecinājumu tam,ka esam vienīgās un būsim tādas līdz mūža galam....vai tad ne tā?

Nu nu... Taču traks nekas nenotika. BET Pilnīgi piekrītu tam, ka Tev vajadzētu pašai pajautāt vai tas cilvēks ir tiešām tas ar kuru tu gribi precēties? Zini sievietes sirds ir tā, kas visādā gadījumā tieši emociju varā mēģina brīdināt un parādīt, ka iespējams tiešām nevajag precēties? Ir tā ka zemapziņa Tev iespējams saprot, ka nevajag un meklē iespēju izbeigt attiecības.. Bet iejaucas sievietes vēlme būt precētai un vēl ak šis skaistais pasākums kāzās! Gribas kāzas vai ne? Tikai jautājums gribas kāzas vai gribas cilvēku ar kuru grasies iet pie altāra?

Nu visam jau ir mērs. Ir jau mazliet patīkami, ja mēra robežās otra puse ir mazliet greizsirdīga, vēl vairāk, ja tas ir labdabīgi.
Un kas tad notika, ka dejoja - vismaz pateica Tev taisnību - slikti.
Manuprāt ja Tev draugs ir kompānijas dvēsele un piedalās pasākumos, ir tikai normāli. Būtu labāk raudājusi, ja viņš sēdētu mājās, dzertu alu visu gadu un viengais ko tev pateiktu - atnes alu!
Bet salidojumā padejot, neredzu iemeslu Tavai scēnai..... kautgan no malas jau viegli runāt.
Nu ceru, pieņēmsi pareizo lēmumu un viss būs o.ki

Mazliet greizsirdibas attiecibas vajag-tas palidz,nav garlaicigi.Mes piemeram uz pasakumiem dodamies kopa,bet kad vins brauc makskeret, vai savas darba darisanas, es lidzi nebraucu.Ari uz salidojumu es negribetu iet.Es tos cilvekus nepazistu un man tur nebutu interesanti.

Solnishko
mēs ar visur kopā, bet dažreiz tā negribās...
tu laid viņu vienu, bet viņš vairs negrib.

Mums nevienai nav tiesības otru nosodīt,jo galu galā katrai mums ir savas jūtas un katrai sāp ... mēs ar topošo vīru gan visur dodamies kopā. Kā viņš man teica - ka bez mani nemaz neietu,bet arī tas ir katrā ģimenē savādāk. Galvenais ir,ka jūs mīlat viens otru. Izrunājaties - tu izstāsti,kas tev nepatīk un arī viņš varētu pateikt savas sajūtas, kas patīk,kas nē ... galvenais attiecībās ir visu izrunāt un tad jau arī viss būs labi :) Greizsirdība ir laba lieta,protams līdz robežai. Centies varbūt tu brīžiem vairāk savākties,bet brīžiem varbūt viņam savā rīcībā kas jāmaina. Kā saka - viena pagale nedeg! Izrunājaties un noteikti viss būs labi :) Lai veicas! :)

paldies :) palsīju un atceros.

zhanna
precos.lv

esmu laikam kautko palaidusi garām - egija tu tak tiko apprecējies?? Vai ir kas mainījies?? Tika skaists profila foto tev :))

citāts from egija:
"tagad ir tikai liels aizvainojums, sāpes un lielais jautājums - ko darīt tālāk?"

un ko tālāk-savākt savas lauskas un drupažas no paklāja, nemaz nemēginot salīmēt atpakaļ un censties piecelties!
sievietes piedod, bet nekad neaizmirst! vēl ilgi tu domāsi par notikošo un iespējams meklēsi vainīgo...
vēl ilgi tu naktīs žēlosi sevi ar sāļu asaru upēm aizspiežot muti, lai neviens nedzird...
un skatoties un laimīgiem pāriem tev žņaugsies sirds. pat ja atgriezīsies pēc trakoti tusētas nakts mājās priecīga-jutīsi-tevi gaida tukšums, tukšums un augstums...bērns tavā gultā nespēs to aizvietot, to ko jūt sieviete pret vīrieti, kad viņa zina kam uzvārīt skābu kāpostu zupu, kam sakārtot zeķes pa pāriem...
tas pāries ar laiku, bet ar laiku...neviens nezina cik laika vajag, lai ielaist kārtējo svešinieku irdī, lai tā tkal netiktu sabradāta....


P.S. tas ir monologs un TU noteikti nedomāju nevienu konkrēti...
paldies, ka uzkausījāt!

tagad ir tikai liels aizvainojums, sāpes un lielais jautājums - ko darīt tālāk?
Tāpēc mīļās, labās, izdzīvojiet to trako greizsirdību ar baudu, ļaujiet arī otram būt šad tad greizsirdīgam, jo tas itkai otrā uzkurina tās feinās sajūtas pret mums - sievietēm.Pasāp mazliet sirssniņa, bet ziniet - tas ēl nav dzīvē tas trakākais un tā nav mirstamā kaite :)

jā, mēs jūtam, mēs sajūtam, bet sāpes ir grūti pārvarēt...tās jāizsāp!
savukārt tās sāpest es just negribētu!
tas būtu trakāk, nekā mani kāds nomestu zemē un nospārdītu!

no sāpēm neviens nav pasargāts... jo mēs jūtam! :)))

manuprāt greizsirdīgam jābūt tad, kad ir pamats, bet ja ir pamats, tad ko tālāk...
sāp!
tāpēc neuztraucos par sīkumiem-nervu šūnas neatjaunojas!!!

Man tiesi otradi iestajusies "raslabuha.. Pat nevaru paskaidrot kapec! Iespejams, ka fakts, ka precamies, visu nostada savas vietas..