Greizsirdības scēnas

bērnu dārzs....

Africa izņāma man vārdus "no pirkstiem". šajās situācijās arī es nebūtu priecīga un neuzskatu to par greizsirdību, vienkārši Tavs mīļotais varētu vairāk padomāt par to, kā Tu jūties, kad Tev nav ar ko padejot ballēs, jo viņš nedejo (piebildīšu, ar tikai Tevi), kad viena sēdi un gaidi sarunātās pusdienas, kuras viņš pavada kopā ar kursanti... Tas gan droši vien reālajā dzīvē nav tik uzkrītoši, kā es te visu apkopoju...
Nelda - es arī uztaisu pa "scēniņai" tad, ja norunātais netiek pildīts, vai par izmaiņām man netiek savlaicīgi pateikts, jo es ar sarunāto rēķinos. Vienīgi iesaku Tev "scēniņas" netaisīt vietās, kur citi redz, tas gan Tevi pašu nostādītu muļķa lomā un arī Tavam mīļotajam liks justies neērti. :)

Tā notiek gan!!! :):):)

zelta vārdi - kāpēc tu domā, ka tas nākamais būs labāks
Parasti jau no vilka mūkot, lācim ieskrien rīklē:))

Jā, nu tur tavai mammai ir 100 % taisnība, tapēc jau esam vēl aizvien kopā, ka esam pieraduši viens pie otra, zinam, ja arī tas otrs izdarīs kaut ko tādu kas tev nepatīk, tad pasakot viņam tas vairs neatkārtosies!!! Un man liekas, ka tas vien, ka esam viens otram jau 6 gadus ir diezgan nopietni un liek aizdomāties, ka jebkādas īslaicīgās problēmas (jo neviens jau nav eņģelītis) nav tā vērtas, lai pazaudētu savu cilvēku!!
Un piekrītot tavai mammai, vēl varu piebilst, ka ne jau tas nākamais, kas tev būs, būs labāks!!! :) Tā ka, ja vien nekaujaties un mīlat viens otru, tad jebkurai problēmiņai ir risinājums!!! :) Un ir vērts tās risināt!!!

nu diemžēl laikam tādi ir daudzi vīrieši. Vienīgais, ko gribu teikt, ka arī pēc kāzām var atklāties jauni zemūdens akmeņi un labāk visu izrunāt un sakāpināt pārākā pakāpē pirms kāzām nevis pēc.
Kaut gan pēc kāzām ir viens labs iemesls kāpēc atkal un atkal censties visu glābt un uzlabot - tieši tas, ka esat jau precējušies.
Katrā ziņā uzskatu, ka tava neapmierinātība un greizsirdība uz to, ka viņš tev nevelta pietiekami daudz uzmanības, ir pamatota. Jautājums ir - vai vīrieši ieklausās tajā ko mēs sakām viņiem? Ja ieklausās un ņem vērā, ļoti labi, bet ja nē - un ja turpina darīt to pašu..
Vienu tikai atcerieties - man mamma savā laikā teica - attiekties no attiecībām, izšķirties un aiziet ir vieglāk par vieglu - tikai vienu ņem vērā, ka tu savu lielisko, skaisto, gudro un citādi labo vīrieti burtiski uzdāvini kādai citai, vai tu to vēlies?

Tu jau neiejaucies, kā ne kā publiska diskusija!!! :)
Īstenībā jau viņš man nav tāds uz sevi tendēts narciss, pat varētu teikt pārāk daudz laiž citus cilvēkus savā - mūsu privātajā dzīvē!!! Un kad pasaku kā man tas liek justies tad jau vairs tādi gājieni no viņa netiek piedzīvoti, bet pats trakākais ir tas ka pats to nesaprot, ka tas varētu man būt nepatīkami!!!

atvainojos, ka iejaucos šajā diskusijā. es uzskatītu, ka cilvēkam katastrofāli trūkst pašapliecināšanās, tāpēc to meklē katrā pretīmnācējā un tas, ka tu šo cilvēku mīli un gatavojies precēties, viņam nav pietiekams glaims savai pašvērtībai.
Un tas visticamākais tā būs vienmēr, tur ir vajadzīga psiholoģiska palīdzība, lai novērstu cilvēkam šo īpašību izpalīdzēt katram pretīmnācējam un atteikt Tev - vissvarīgākajam cilvēkam.
Iespējams, ka vari palīdzēt arī pati - sāc izturēties tāpat - neturi solījumus, neziņo, kur atrodies, radi iespaidu, ka viņam ir tevi jānotur pie sevis. Tas, protams, prasa daudz spēka, nervus un izturību. Bet varbūt iedarbojas, tas gan jāizvērtē tev pašai, jo var sanākt, ka panāksi pretējo, domāju, ka savu topošo labāk pazīsti - būs efekts vai nē.

Vēlētos zināt tavas domas arī šādā situācijā (vai tā ir kārtējā scēna, vai tomēr pamatoti) - bijām sarunājuši pusdienas ēst kopā, kad zvanīju prasīju kur viņš ir palicis, tad teica, ka nesanākšot ēst pusdienas šodien! Pēc tam gan atzinās, ka esot pusdienojis kopā ar vienu kursanti, kad jautāju kapēc nepateici, tad atbilde skanēja- "tu jau atkal būtu taisījusi scēnas"! Bet sajūta bija diezgan nožēlojama, ka šitā var samelot un pēc tam attaisno savus melus ar to, ka es būtu tasījusi scēnas!!! Nu tad arī pateicu ko domāju par viņa darbu!!!

par to jau es arī saku!šajā gadījumā uzskatu, ka tas ir normāli - ja cilvēks Tev var pateikt nē, bet citām ne.. tad uznāk kašķis- tas pilnīgi saprotams. Nezinu, kā citās situācijās, bet šito es nesauktu par tiešu greizsirdību..
Slimīgi jau kļūst tad, ja puišu draudzenes jau sāk puiša paziņas un darba biedrenes čekot i-netā, neļauj par ar senām paziņām papļāpāt, iedzert tēju u.t.t Pats trakākais, ka tas visapgrūtinošāk ir viņām pašām un viņu mīļotajiem cilvēkiem.

Jā iespējams, ka tā ir!!! Bet beigās jau viss nokārtojās, kā jau iepriekš rakstīju! Es izstāstīju viņam kā jutos tajā brīdi un viņš saprata! Protams, iespējams jau ka varēja iztikt bez tās scēnas, bet ziniet tajā brīdī emocijas plūst pāri malām!!!!

Ta,jau parasti ir,kad pret saviem izturamies-teiksu ta sliktak,neka pret sev attalakiem cilvekiem,jo laikam kaunamies,vai ka citadak viniem atteikt,tomer sev tuvajiem varam pateikt negribu,vai nevaru,un to mes nesaprotam,ka ar tadu ricibu sapinam sev milos cilvecinus...

Zini vienkārši ir stulba sajūta, ka tad kad es gribu dejot, tad "nē man negribas", bet tad kada piedāvā kād cita, tad var iet dejot!! Ir jauki, ja tev nav bijusi tāda situācija, un novēlu lai nekad arī nerodas!!! Bet tādā gadījumā nav iespējams neko neteikt!!! :(

es pati neesmu greizsirdīga. uzticos savam puisim, gan arī viņš uzticas man! :) lai gan arī mēs ejam gandrīz visur kopā, gadās, kad draugs aizbrauc ar saviem draugiem iedzert alu, ne vienmēr es varu būt blakus'. Tāpat es ar draudzenēm pa retam, ja viena mājās palikusi, aizeju izklaidēties.
Drīzāk esmu priecīga, ka mans puisis uzlūdz kādu manu draudzeni uz deju, vai kādu savu paziņu...
Protams visiem uznāk kašķi..
Nezinu, kā dēļ Nelda ir greizsirdīga- to meiteņu dēļ vai tā dēļ, ka pa to laiku viņš varēja dejot ar Tevi? Bet, protams, katram savs!:) un tie, kas tā nejūtas, nevar izprast otru..
Novēlu katram uzticēties un atrast cilvēku, kuram var uzticēties! :)

Sveiki, meitenes!!!
Ai, šī drausmīgā greizsirdība!!! Man likās ka es vienīgā esmu tik "traka"! Bet izrādās ir vēl "bēdu māsas"!
Jā arī mani tracina kad viņs dejo ar citām meitenēm!!! Viņš pēc profesijas ir autosskolas instruktors, un varat jau iedomāties - jauns, simpātisks puisis un instruktors, bijām vienam draugam uz žetonvakaru skolā un tur jau arī dažas bijušās kursantes "vazājas" un tad nu vajag dejot ar visām, bet man "škrobi uzrāva" tas, ka tad kad es gribu dejot, tad ir visādas atrunas "Tu taču zini, ka es nemāku dejot! Tu taču zini, ka man nepatīk dejot!" utt utt!!! Bet ar Tām gan iet dejot un neatsaka!!! ( var jau būt ka ne pa tēmu, bet ļoti gribējās kādam to izstāstīt!!!, kādam kurš varētu arī mani saprast)! Un tad sanāca uztaisīt scēnu! No sākuma nejutos vainīga!!! Bet tad viņš veikli to pagrieza tā ka es esmu sadusmojusies ne par ko!!!
Man ir tā, sadusmojos, sataisu scēnu, tad viņš jūtas slikti, un tad slikti sāku justies es!!! Un tad es slikti jūtos diezgan ilgi!!! :(
Bet tā kā esam par to vairākas reizes runājuši, pārsprieduši un viņš ir izteicis savas sajūtas, tagad esmu nodomājusi neizlikt savas emocijas uz āru katru reizi, kad uznāk, bet pēc tam viņam izstāstīt, ka tāda un tāda tava rīcība man lika justies slikti!!! Ja tā godīgi, tad tas diezgan palīdz!!! Katrā ziņā vairs neesmu slimīgi greizsirdīga!!! :) Vēlu veiksmi tikt ar sevi galā arī pārējām meitenēm, bet neaizmirstat, ka arī jūs tomēr esat cilvēki ar jūtām un ka dažas tava vīrieša darbības var tev likt justies slikti, tad liec viņam to zināt un izstāsti kā jūties, bet dari to tādā veidā, lai neesi "briesmonis", kurš atkal nabadziņam neļauj dzīvot! Dari to tām, lai viņš justos vainīgs, jo iespējams tāds arī ir!!!

Un gala beigās, ja jau esat kopā tad ne tikai tev jāpieņem viņa raksturs, īpašības un personība, bet arī viņam jāpieņem tevi!!! Abiem ir jāpiekāpjas un jāatrod kompromiss!!! Galvenais runājat par to!!!