Greizsirdības scēnas

Anii, Tu tik kategoriski spried.. muļķīgi. Ko es varu teikt - Tu jūties pārliecināti, droši un vēl sazin kā. Es arī tā kādreiz jutos. Un šķita, ka es saprotu par dzīvi vairāk nekā daudzi cilvēki. šķita, ka man ir rokā tā atslēga uz visām durvīm, ka daudz kas ir skaidrs. Bet tad man izjuka attiecības, un visa mana pārliecība pakūpēja. tāpēc nespriežu tik strikti.

Alise, nestrab karstu. :)
Man liekas, ka neskatoties uz to, ka cilvēki gatavojas kļut par ģimeni, katram indivīdam ir tiesības uz savas privātās dzīves saglabāšanu (vismaz nelielu daļiņu no tās). Mans mīļotais arī pēc iesnieguma uzrakstītšanas ir kļuvi ārkārtīgi greizsirgīgs un aizdomīgs, taču 1) mans darbs ir saistīts ar cilvēkiem (to skaitā ārzemniekiem, komandējumi, visādi pasākumi utt.); 2) es pēc dabas esmu ļoti komunikabla un labi, ka viņš to ir ievērojis jau no aša mūsu attiecību sākuma. Ja man liegs citu cilvēku (vīriešu) sabiedrību (tikai sabiedrību), es vnk nespēšu izturēt un aiziešu.
Mēs viens otram ļaujam atpūsties no ģimenes dzīves, es pa saviem tusiņiem ar savām draudzenēm, viņš reizēm pa saviem tusiem ar kolēģiem un draugiem... Manā uztverē ir tikai loģiski, ja jūs ļaujat viens otram relaksēties vienam no otra. Citas teiks, kā var atpūsties no otra cilvēka, ja tu viņu mīli utt., bet vajag, reizēm tiešām vajag! :)
Greizsirdība ir pazīme par pāspārliecinātības trūkumu. Proti, tu neesi pārliecināts par savi, ka tu esi pietiekami labs, lai otrs cilvēks paliktu tikai pie tevis un katru reizi, kad tu redzi, ka pienāk brīdis, ka otrs cilvēks var pēkš''ni pārdomāt vai atrast kaut ko labāk, tu sāc nervozēt (otrs dejo ar kādu citu, sarunājās, kaut kur dodas kopā, strādā blakus diendienā utt.). Mieru tikai mieru, tev jāsaprot, ka, ja reiz viņš ir nolēmis saistīt savu dzīvi ar tevi - tu vari būt pārliecināta par savām pozīcijām. Vēsu galvu! Ja gribēs, tik un tā aizies - ar vai bez greizsirdības scēnām!

PS. Kārtējo reizi paužu savu subjektīvo viedokli (piedodiet, ja juceklīgi, visu nakti nosēdēju pie BD)! :)

heeee... a kāpēc viņš tevi līdzi neņēma uz salidojumu? Ja mani neņemtu es arī sajūsmā nebūtu :)) ja ņem līdzi, tad varētu dejot arī ar citām sievietēm, vismaz topošā sieviņa redzētu, ka normāli padejo un viss, ka nav iemesla būt greizsirdīgai.. varbūt pati arī būtu ar kādu simpātisku viņa klasesbiedru bijušo padancojusi.. un abiem miers būtu... manuprāt ja precēties taisās, tad jau tā kā ir visas tiesības uz publiskiem pasākumiem kopā iet, varbūt ne uz visiem, bet nu uz salidojumu jau var.. - salidojumi taču tāpēc ir, lai redzētu, kāds katrs ir kļuvis, ir konkrētajā brīdī -ja cilvēks vairs nav viens pavisam nopietni, tad kāpēc lai nedrīkstētu līdzi ņemt savu otro pusīti?

piekriitu Izoldei! peec savas pieredzes esmu sapratusi, ka abiem attieciibaas ir jaadod vinliidz, ka nedriikst gaidiit uz otru- nu, tagad tavs pienaakums ir dariit mani laimiigu! Abiem vienliidz jaacenshas dariit otru laimiigu. Un par greizsirdiibu runaajot- nu, nav taa tomeer laba lieta, jo lielaako ties taa var izjaukt pat visstipraako lauliibu. Jaacenshas taados briizhos, kad greizsirdiibas velninsh aiz ragiem rauj, paskatiities uz visu situaaciju no citas puses. Tvert skaistos briizhus, un neiespringt uz taadiem siikumiem. Ja cilveekam no sirds uzticies, tad zini ka ne arvienu vinjsh nav guleejis, bet tikai uzdejojis. :)

Manuprāt, mēs katrs esam atšķirīgi, tāpat kā mūsu attiecības.Un to nevar salīdzināt ar vienu konkrētu modeli.
Mēs nevarm nosodīt otru tāpēc, ka viņš uztver visu savādāk.Jo arī viņam sāp.
Pamatu pamats visam savstarpējā uzticēšanās.

Nē vienkārši jākļūst pieaugušākai... :) Lai Jums veicas!

Un kāpēc negāji līdzi uz salidojumu???

runa jau neiet par to.
ja mēs ejam kopā- ok, dejojam ar ko gribam, bet esam kopā.
nav jau tā, ka es viņam visu aizliedzu.

Njā taisnība tev tomēr Anii. Es kādreiz dusmu uzplūdā arī nodomāju - nafig jāprecās, bet pēctam padomāju un nomierinos, ka tomēr ir vērts. Ar apprecēšanos mēs cilvēku neprivatizējam tikai sev. Un otrs arī tomēr ir tikai cilvēks. Ko darīs kāzās, mičošanā tak jaunajam vīram visas sievietes jāizdancina??

Labi tiem cilvēkiem, kuriem visu mūžu visi dziedājuši ausīs, cik viņi ir brīnišķīgi un burvīgi.
atcerieties to arī tad, kad jums būs sava ģimene.

es nu gan neko tādu negaidīju.
anī, laikam pārmācījusies psiholoģiju.
Precēšos ar šo vīrieti, jo viens otru mīlam.
jā, man ir zems pašvērtējums, un es to šobrīd necenšos pacelt..
es vienkārši gribu parunāties.
tad jau pēc anii teiktā man ir vispār ir jāpakaras..

Labi, es negribeeju - bet pamatošu savu viedokli - 1) tādi gājieni - kā scēna un nerunāšana ir bērnišķīgi, vai arī slimīgi 2)aizliegt kaut ko darīt - tas nozīmē ka viņa vīrieti uztver kā savu īpašumu, kas nav ne mīloša cilvēka pazīme 2.1.) tas arii nav gudri, jo aizliegtais - tas saldākais, vienā brīdī to cilvēki saprot, bet ar viņu tas vēl nav noticis 3)lēmumu precēties viņai ietekmē dejo viņš ar citu vai ne un tamlīdzīgi - tas nevar būt arguments lai precētos vai nē, 4)šādus privātus jautājumus viņa risina forumā...visticamāk, lai kaut kaa celtu savu mazo pašnovērtējumu... Nu jaa, skarbi bet patiesība, viņa nav gatava laulībai.

Kāpēc neņēma līdzi uz salidojumu?
Mēs abi kopā gājām uz viņa salidojumu, jo tieši viņš to tā gribēja-palielīties saviem draugiem ar mani.
Un mēs arī visu vakaru dejojām-tikai viens ar otru....

Anii neesi tik cietsirdīga :)) meitene pārdzīvo :) bet iemesls pārdomām, domāju, Alisei ir.

ja nevari pieņemt otra cilvēka brīvības tiesības, tad ir rūpīgi jāpārdomā... Tu vienkārši pati neesi gatava respektēt otra vēlmes... Tevi viņš taču pieņem tādu, kāda Tu esi, un īpaši neizrāda savas pretenzijas... :)